Latviešu valoda kā valsts valoda
Aina Blinkena: Latviešu valodai — valsts valodas statusu!
Jau vairāk nekā mēnesi uz «Padomju Jaunatnes» redakciju un LPSR Augstākās Padomes Prezidija Juridisko daļu plūst vēstules un biezāki sūtījumi ar uzrakstu «Valodas statusa jautājumā». Līdz 3. oktobrim bija saņemti 8213 sūtījumi, kuros 307 875 cilvēki izteikuši savas domas par latviešu valodu, tās likteņiem un vietu pasaules un jo vairāk Padomju valsts valodu saimē. Tik liela atsaucība un aktivitāte latviešu sabiedriskās domas izziņas vēsturē nav līdz šim pieredzēta.
Lasīt tālāk >>
|
Trešā atmoda Ulda Brieža fotogrāfijās
|
Skrundas lokatora spridzināšana.
1991. gada janvāris. Barikāžu laiks. Pie Bastejkalna tiltiņa. Nezināmais kritušais.
01.04.1990. Pilsoņu kongresā runā dzejniece Vizma Belševica.
|
LATVIJAS TAUTAS FRONTE
Jānis Peters: Latvijas liktenis ir mūsu rokās
Cienījamie delegāti un viesi! Mana ievadruna mūsu vēsturiskajā LTF dibināšanas kongresā vairāk dibināta uz nacionālo attiecību iztirzāšanu — mazāk uz jautājumiem, kas skar jaunceļamās Latvijas ekonomiku un kultūru. Taču tanī pašā laikā katram ir skaidrs, ka tās ir savā starpā saistītas problēmas — nacionālās problēmas nevar atrisināt bez ekonomisko problēmu risināšanas. Latvija netiks ārā no birokrātijas izliktajiem slazdiem, ja lēmumi par ekonomikas rakstura maiņu republikā paliks tikai politisku deklarāciju līmenī. Nacionālās attiecības nedemokratizēsies, ja nedemokratizēsies ekonomika. Bet demokratizācija iespējama tikai decentralizētā sistēmā. Decentralizēta ekonomika ir ceļš uz demokrātiju. Savukārt demokrātija ir ceļš uz republikas suverenitāti un tautas pašnoteikšanos.
Lasīt tālāk >>
|
Trešā atmoda Ulda Brieža fotogrāfijās
|
07.10.1988. Mežaparka estrāde. Tautas manifestācija pirms Tautas frontes dibināšanas. Diriģē Dūmiņš.
15.05.1990. Latviešu jaunekļi aizstāv Augstāko Padomi.
23.08.1989. Baltijas ceļš.
|
Barikādes, Preses nams, 1991
Un tad šausmu romantiku nomaina šausmu bailes
Tā melnstrādnieku brūnzaļplankumainos uzvalciņos tērpti jaunekļi citu pēc cita mūs pieraksta, pieskaita un ielaiž darba namā, ļaujot izklīst pa tā divdesmit stāviem, lai vēl trīs reizes — pulksten 11, 14 un 16 Preses nama kopsapulcē satiekoties, cits citam varētu vēlēt laimīgu jauno gadu. Pat zem ieroču stobriem. Mēs vēl nespējam apjaust to kā ieroču spēku, jo automātus šo puišu plecos jau šajos mēnešos esam diezgan vērojuši. Andris Jakubāns: "Ar šiem puišiem jau bijām saraduši, diendienā līdzās brokastojot, pusdienojot…"
Lasīt tālāk >>
|
Anatolija Gorbunova politiskā darbība
Būt iecietīgiem
Daudzi jau ir pieraduši pie tā, ka šo cilvēku dēvē par prezidentu. Citi protestē. Un daļēja taisnība ir kā vieniem, tā otriem. Taču, šķiet, neapstrīdams ir fakts, ka, lai kā arī mēs nosauktu Anatolija Gorbunova pašreizējo posteni, šim cilvēkam ir patiesi nozīmīga vieta tagadējās Latvijas politiskajā mizanscēnā. Jā, turklāt tieši šajās divās dienās.
Lasīt tālāk >>
|
|
Uzruna Barikadopēdijas lasītājiem
Jūsu vērtējumam nododam Barikadopēdiju, kas darbojas sākotnējā režīmā jeb, izsakoties gleznaināk, agrā bērnībā.
Lasīt tālāk >>
|
Šī diena Trešās atmodas vēsturē
1985. gads
- 14. jūnijs — Baltijas brīvības dienu - 14. jūniju - savās runās piemin vairāki ASV Kongresa locekļi, atgādinot par Latvijas 45 gadu okupāciju. Notiek plašas demonstrācijas visos latviešu centros
1987. gads
- 14. jūnijs — «Helsinki-86» akcija pie Brīvības pieminekļa. Lai to izjauktu, pie pieminekļa notiek riteņbraucēju sacensības (vairāk...)
- 14. jūnijs — ASV vietējās latviešu apvienības 24 latviešu centros vienlaikus rīko demonstrācijas
1988. gads
- 14. jūnijs — Mītiņš pie LKP CK Politiskās izglītības nama (tagad — Kongresu nama) 1941. gada 14. jūnijā nelikumīgi represēto un bojā gājušo piemiņai un gājiens uz Brīvības pieminekli. Mītiņu vada "Padomju Jaunatnes" redaktors Andrejs Cīrulis. Pirmo reizi pēckara gados Rīgā Konstantīns Pupurs nes sarkanbaltsarkano karogu (vairāk...)
- 14. jūnijs — ASV Kongress 14. jūniju atkal izsludinājis par Baltijas brīvības dienu
1989. gads
- 14. jūnijs — Manifestācija «Par Latvijas destaļinizāciju» Doma laukumā un gājiens uz Brīvības pieminekli. Piedalās 60 000 dalībnieku. Torņakalna stacijā atklāj piemiņas plāksni deportētajiem
- 14. jūnijs — ASV Kongress tradicionāli izsludinājis par Baltijas brīvības dienu
1990. gads
- 14. jūnijs — Staļinisma upuru piemiņas diena. Torņakalna stacijā tiek atklāts tēlnieka Ojāra Feldberga veidots piemiņas akmens nelikumīgi represēto piemiņai
- 14. jūnijs — Publicēts ASV prezidenta Dž. Buša uzsaukums, ar kuru 1990. gada 14. jūnijs tiek pasludināts par Baltijas brīvības dienu
|
Laika ziņas
Gaisa temperatūra no +2 līdz +7 grādiem un pavasarīgs dienvidrietumu vējš ar ātrumu 6-11 m/s pūtīs pašā Eiropas serdē. Kā 30. gados rakstīja Brastiņu Ernests: „...pašā Eiropas vidū atrodas Latvija ar latviešiem. To var ikviens pārbaudīt ar mēru rokās un pārliecināties, ka no Nordkapa līdz Atēnām un no Urālu kalniem līdz Anglijas salām vilktās līnijas krustojas pār mūsu galvām, dalīdamas pašas uz pusēm. Latvija tātad ir Eiropas serde un latvietis Eiropas sirds. Diemžēl gan tikai ģeogrāfiskā sirds.” (LJ Nr. 33 , 20.02.1990)
|
|