Atšķirības starp "918925" versijām

No Barikadopēdija
(Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/08/25 |Issue number=163 |Page number=1 |Original title=No augšas raugoties |Source file=paja1989n163_001_03 |Abstract...)
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{Newspaper Article
+
{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/08/25 |Issue number=163 |Page number=1 |Original title=No augšas raugoties |Source file=paja1989n163_001_03 |Abstract= }} {{Written by|Aivars Liepiņš}} {{About topic|23. augusts}} {{About topic|Baltijas ceļš}} {{About topic|Baltijas republiku sadarbība (arī Padomju Jaunatne, Latvijas Jaunatne, Norte Hääl, Päevaleht, Komjaunimo Tiesa, Lietuvos rytas sadarbība)}} {{About topic|LATVIJAS TAUTAS FRONTE, LTF}} {{About topic|PSKP CK 1989. gada 26. augusta paziņojums}} {{About domain|Politika}} {{About person|Guntis Dieviņš}} {{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}} {{About organization|PSKP Centrālā Komiteja}} {{About place|Latvija}} {{About place|Lietuva}} {{About place|Igaunija}} {{About event|E1989082300}} {{About year|1989}}Cilvēku kamoliņi uz zemes pamazām ritinājās vaļā, dzīpars stiepās garumā. Sarkanbaltsarkanais karogs, kurš vēl nupat atradās kamola vidū, kļuva par ķēdes sastāvdaļu.
|Article in=Padomju Jaunatne
 
|Published on=1989/08/25
 
|Issue number=163
 
|Page number=1
 
|Original title=No augšas raugoties
 
|Source file=paja1989n163_001_03
 
|Abstract=
 
  
 +
Vietām cieši rokās turēdamies, cituviet, kā jau īsti latvieši, cits citu spiezdami un savu vietu ķēdē izcīnīdami, citur savukārt tautiskajām jostām aizpildīdami tukšākos posmus, stāvēja tie, kas bija atnākuši.
  
 +
Cēsu pusē bija nolijis lietus. Starp eglēm un pauguriem cēlās dūmaka kā garaiņi. Līdz pašai pamalei viss kustējās. Tāda nereāla izjūta — zeme it kā dziļi elpoja, kā milzīgs, iesnaudies dzīvnieks.
  
}}
+
Un pāri šai zemei — ceļš. Sastindzis skudru ceļš. Vēlāk sapratu, kāpēc tik nereāla izjūta. Parasti taču ir otrādi — zeme visapkārt ir nekustīga un uz ceļa — kustība.
{{Written by|Aivars Liepiņš}}
+
 
{{About topic|23. augusts}}
+
Zemāk nolaižoties, cilvēki ieguva parastākus apveidus. Viss nostājās savās vietās. Helikopters rūca, saceltais vējš sapūta grāvī zemē noliktās somas, sajauca stāvētājiem matus… Dažs māja ar roku. Mēs traucējām, tāpēc lidojām tālāk.
{{About topic|Baltijas ceļš}}
+
 
{{About topic|Baltijas republiku sadarbība (arī Padomju Jaunatne, Latvijas Jaunatne, Norte Hääl, Päevaleht, Komjaunimo Tiesa, Lietuvos rytas sadarbība)}}
+
Piecpadsmit minūtēs nolidojām kilometrus piecdesmit, varbūt vairāk. «Kaut kur netālu lido vēl viens helikopters. Filmē,» — teica lidotājs Guntis Dieviņš. Lejā, tur uz ceļa, vairākās rindās stāvēja daudz, daudz mašīnu.
{{About topic|LATVIJAS TAUTAS FRONTE, LTF}}
+
 
{{About topic|PSKP CK 1989. gada 26. augusta paziņojums}}
+
 
{{About domain|Politika}}
+
 
{{About person|Guntis Dieviņš}}
+
'''P. S.''' Gribu izlūgties piedošanu arī visiem tiem, kas stāvēja pie Brīvības pieminekļa un kam mūsu helikopters radīja diskomfortu.
{{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}}
+
 
{{About organization|PSKP Centrālā Komiteja}}
+
 
{{About place|Latvija}}
+
<p style="text-align: right; ">'''AIVARS LIEPIŅŠ'''</p>
{{About place|Lietuva}}
 
{{About place|Igaunija}}
 
{{About event|E1989082300}}
 
{{About year|1989}}
 

Versija, kas saglabāta 2012. gada 22. jūlijs, plkst. 18.46

Cilvēku kamoliņi uz zemes pamazām ritinājās vaļā, dzīpars stiepās garumā. Sarkanbaltsarkanais karogs, kurš vēl nupat atradās kamola vidū, kļuva par ķēdes sastāvdaļu.

Vietām cieši rokās turēdamies, cituviet, kā jau īsti latvieši, cits citu spiezdami un savu vietu ķēdē izcīnīdami, citur savukārt tautiskajām jostām aizpildīdami tukšākos posmus, stāvēja tie, kas bija atnākuši.

Cēsu pusē bija nolijis lietus. Starp eglēm un pauguriem cēlās dūmaka kā garaiņi. Līdz pašai pamalei viss kustējās. Tāda nereāla izjūta — zeme it kā dziļi elpoja, kā milzīgs, iesnaudies dzīvnieks.

Un pāri šai zemei — ceļš. Sastindzis skudru ceļš. Vēlāk sapratu, kāpēc tik nereāla izjūta. Parasti taču ir otrādi — zeme visapkārt ir nekustīga un uz ceļa — kustība.

Zemāk nolaižoties, cilvēki ieguva parastākus apveidus. Viss nostājās savās vietās. Helikopters rūca, saceltais vējš sapūta grāvī zemē noliktās somas, sajauca stāvētājiem matus… Dažs māja ar roku. Mēs traucējām, tāpēc lidojām tālāk.

Piecpadsmit minūtēs nolidojām kilometrus piecdesmit, varbūt vairāk. «Kaut kur netālu lido vēl viens helikopters. Filmē,» — teica lidotājs Guntis Dieviņš. Lejā, tur uz ceļa, vairākās rindās stāvēja daudz, daudz mašīnu.

 

P. S. Gribu izlūgties piedošanu arī visiem tiem, kas stāvēja pie Brīvības pieminekļa un kam mūsu helikopters radīja diskomfortu.

 

AIVARS LIEPIŅŠ