788244

Aivars Pastalnieks

«Padomju Jaunatne», 1989. gada 4. maijs, Nr. 85

Avots: Padomju Jaunatne Nr.: 85 Datums: 04.05.1989 Tirāža: 235000"" can not be assigned to a declared number type with value 235000. Lappuse: 2 Virsraksts: Mītiņš ostā Rubrika: Tēmas: Interfronte, (IF), Latvijas PSR darbaļaužu internacionālā fronte LATVIJAS TAUTAS FRONTE, LTF Latviešu valoda, Likums par valsts valodu Pārbūve, perestroika, atklātums, glasnostj Starpnacionālās attiecības Streiki Latvijā 1990, 1991 Nozares: Politika Organizācijas: Interfronte, IF, Latvijas PSR darbaļaužu internacionālā fronte Latvijas Tautas fronte (LTF) Mediji: Cilvēki: Leonīds Brežņevs, Jānis Vagris Vietas: Notikums: Latvijas PSR Augstākās Padomes sesija pieņem LPSR valodu likumu, kas latviešu valodai piešķir valsts valodas statusu Gads: 1989

Rīgas Jūras tirdzniecības osta bija tā vieta, kas streika dienā noskanēja visskaļāk. Te vakar notika mītiņš, kurā, pēc plakātiem spriežot, piedalījās arī «Alfas», «Somdara», VEF, RVR, ĒCK-2, Rīgas dīzeļrūpnīcas, kā arī citu rūpnīcu un uzņēmumu pārstāvji. Neraugoties uz to, ka dalībnieki ieradās ar autobusiem, klātesošo skaits kopumā nebija liels, šī pulcēšanās nekādi nepretendēja uz masu mītiņa nosaukumu. Kaut gan uz to tika ataicināts arī LKP CK pirmais sekretārs Jānis Vagris. Biedru Vagri sagaidīja ar aplausiem, uz ko viņš atbildēja:

— Neaplaudējiet, jo jūs taču nezināt, ko es jums teikšu.

Blakām stāvošais latviešu tautības strādnieks notiekošo komentēja šādi:

— Es nebūt nedomāju, ka Tautas fronte vienmēr rīkojas spīdoši, abās frontēs ir galēji noskaņoti cilvēki, taču interfrontē tie ir agresīvāki.

Dažas domas no mītiņā dzirdētā:

— Ja 5. maijā pieņems Likumu par valodu, mēs atstājam sev pēdējā vārda tiesības.

— Valdībai nav priekšstata, kādā stāvoklī republikā atrodas krievu valodā runājošie. LKP CK pozīcija neatspoguļo visu citu partijas komiteju pozīciju. Izvirzīsim prasību, lai rudenī sasauc ārkārtējo partijas kongresu.

— Visiem pēdējā laikā republikā pieņemtajiem likumiem raksturīga pakāpenība. Vai tie neatgādina DĀR likumus? Mēs nevaram strādāt šādos apstākļos. Dodiet 25 tūkstošus rubļu, un es aizbraukšu!

— 48 gadus lietvedības valoda bija tikai krievu valoda. Tagad apzināti ap Valodu likumu tiek radīta nelabvēlīga atmosfēra. (Sauciens no pūļa: «Doloi!») Līdz darba kolektīvu padomes sēdei jautājums brigādēs par streiku netika apspriests, piemēram, nevienā dokeru brigādē to neapsprieda.

— Ja inteliģencē ir 90 procentu latviešu, tad jāprasa, kāda valoda īsti izmirst? Vajag pieņemt tādus likumus, kas tiks izpildīti. Ja parīt pieņems Likumu par valodām, tas netiks izpildīts. Citādi jums būtu jāaizvāc visi krievi no Latvijas.

— Inteliģence, kas vakar dziedāja līdzi Brežņevam, tagad iet perestroikas priekšgalā. Tā uzrīda latviešus krieviem un otrādi. Man bija kauns, ka mans novadnieks no Ukraiņu biedrības runāja par krievu nācijas hegemoniju.

— Es te strādāju 15 gadus. Es jūsu vidū neredzu nevienu dokeru. Te visi ir ar autobusiem atvesti cilvēki. Jūs pat nemākat diskutēt, vajag strādāt mācīties!

— Padomāsim, kur ir reālā divvalodība? Ostai ir trīs bērnudārzi un visos runā tikai krievu valodā.

— 28. aprīlī vēl no rīta darba kolektīvu padomes sēdē bija nolemts nestreikot. Nez kāpēc pirmajā ostas rajonā tomēr sākās streiks.

— Padomājiet par jautājumu: vai jūs savā dzimtenē negribētu, lai jūsu valoda būtu valsts valoda? (saucieni no pūļa: Jā! Nē! Jā! Nē!) Padomājiet: ja streikosiet, ko ziemā ēdīsiet? Pogas, vai?

LKP CK pirmā sekretāra Jāņa Vagra galavārds:

— Protams, jūsu aicinājums tiks nodots plēnuma locekļiem.

Latvijas valdība saprot, ka situācija republikā ir sarežģīta, taču tā nav ārkārtēja.

Jūs aizmirstat, ka republikā dzīvo arī otra iedzīvotāju puse. Šodien buržuāziskajos nacionālistos nevar ieskaitīt tos, kas savā zemē vēlas runāt latviešu valodā.

Streiks nav mūsdienu metode, nav perestroikas metode.

Tādā pūlī nav iespējams diskutēt!

A. PASTALNIEKS