Atšķirības starp "067465" versijām
(Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/08/30 |Issue number=166 |Page number=3 |Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1989) |Source file=paja1...) |
|||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | {{Newspaper Article | + | {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/08/30 |Issue number=166 |Page number=3 |Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1989) |Source file=paja1989n166_003_01 |Abstract= }} {{Written by|Tomass Sildams}} {{About topic|Igaunijas neatkarības cīņas}} {{About topic|Igaunija - Ko tie mūsu kaimiņ' dar', 1989., 1990}} {{About domain|Politika}} {{About year|1989}}Aizvadītajā nedēļā beidzās iekšpolitikas krīze, kuras kulminācija bija politiskie streiki. Kā atceraties, interfronte un streiku komisija prasīja atcelt Vēlēšanu likumu un pārtraukt Valodas likuma darbību. |
| − | |Article in=Padomju Jaunatne | ||
| − | |Published on=1989/08/30 | ||
| − | |Issue number=166 | ||
| − | |Page number=3 | ||
| − | |Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1989) | ||
| − | |Source file=paja1989n166_003_01 | ||
| − | |Abstract= | ||
| − | + | Tallinā uzturējās PSRS tautas deputātu grupa G. Tarazeviča vadībā. Intervijā, ko G. Tarazevičs sniedza igauņu žurnālistiem, viņš teica, ka vispār esot optimists, taču tas, ko viņš redzot Igaunijā, viņa optimismu nevairojot. Tomēr viesis esot pārliecināts, ka ir iespējams dialogs... Igaunijas prokurora vietnieks J. Rotss paziņoja, ka tiek pārtraukta krimināllieta pret streika organizētājiem sakarā ar to, ka tajā nav nozieguma sastāva… | |
| − | + | ||
| − | + | Mūsu republikas galvaspilsētā uzturas VĻKJS CK darbinieki. Viņus interesē, cik lielā mērā igauņu jaunatne atbalsta savu organizāciju. Pastāv bažas, ka igauņi rudenī varētu rīkoties pēc lietuviešu parauga. Tieši šādu notikumu attīstību viesi no Maskavas grib aizkavēt. | |
| − | + | ||
| − | + | Galvenie šajā nedēļā ir 23. augusta notikumi. Citēšu vārdus, kurus trešdienas vakarā teica mūsu prezidents Arnolds Rītels: «Šodien mūsu tautas sadevās rokās, lai stiprinātu pārliecību, ka laiks nav spējis izdzēst dvēseles sāpes par nodarīto netaisnību. Šodien mēs gribam atgādināt, ka katrai — arī mazai — tautai ir tiesības uz pašnoteikšanos. Tiekšanās pēc suverenitātes un brīvības — tās ir vispārcilvēciskas un dabiskas ikvienas tautas vēlēšanās.» Savukārt ITF līdere Marju Lauristina preses konferencē teica: «Katras tautas galamērķis ir brīvība, kuru sasniegt bez patstāvības ir ļoti grūti.» Galvenie lozungi šajā dienā bija «Mūsu ceļš — brīvības ceļš», «Mūsu mērķis — brīvība». Pēc aptuveniem datiem «Baltijas ceļā» piedalījās 400 000 igauņu. Šajā dienā Tallinā uzturējās arī viesi no Maskavas — VDK darbinieki, taču viņi akcijā iekļāvās visai pieticīgi. | |
| − | + | ||
| + | Igaunijas Žurnālistu savienība igauņu sūtniecībā Maskavā organizēja preses konferenci padomju un ārzemju žurnālistiem. Tajā galvenokārt tika runāts par Igaunijas iekšpolitikas jautājumiem, Vēlēšanu likumu, Valodu likumu. Tajā piedalījās Igaunijas CK pārstāvji, inteliģence, žurnālisti... PSRS Ārlietu ministrija gribēja aizkavēt šīs preses konferences norisi, jo tā neesot saskaņota ar PSKP CK. | ||
| + | |||
| + | <p style="text-align: right; ">'''TOMASS SILDAMS,'''</p><p style="text-align: right; ">politikas nodaļas vecākais korespondents</p> | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 13. jūnijs, plkst. 08.26
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Aizvadītajā nedēļā beidzās iekšpolitikas krīze, kuras kulminācija bija politiskie streiki. Kā atceraties, interfronte un streiku komisija prasīja atcelt Vēlēšanu likumu un pārtraukt Valodas likuma darbību.
Tallinā uzturējās PSRS tautas deputātu grupa G. Tarazeviča vadībā. Intervijā, ko G. Tarazevičs sniedza igauņu žurnālistiem, viņš teica, ka vispār esot optimists, taču tas, ko viņš redzot Igaunijā, viņa optimismu nevairojot. Tomēr viesis esot pārliecināts, ka ir iespējams dialogs... Igaunijas prokurora vietnieks J. Rotss paziņoja, ka tiek pārtraukta krimināllieta pret streika organizētājiem sakarā ar to, ka tajā nav nozieguma sastāva…
Mūsu republikas galvaspilsētā uzturas VĻKJS CK darbinieki. Viņus interesē, cik lielā mērā igauņu jaunatne atbalsta savu organizāciju. Pastāv bažas, ka igauņi rudenī varētu rīkoties pēc lietuviešu parauga. Tieši šādu notikumu attīstību viesi no Maskavas grib aizkavēt.
Galvenie šajā nedēļā ir 23. augusta notikumi. Citēšu vārdus, kurus trešdienas vakarā teica mūsu prezidents Arnolds Rītels: «Šodien mūsu tautas sadevās rokās, lai stiprinātu pārliecību, ka laiks nav spējis izdzēst dvēseles sāpes par nodarīto netaisnību. Šodien mēs gribam atgādināt, ka katrai — arī mazai — tautai ir tiesības uz pašnoteikšanos. Tiekšanās pēc suverenitātes un brīvības — tās ir vispārcilvēciskas un dabiskas ikvienas tautas vēlēšanās.» Savukārt ITF līdere Marju Lauristina preses konferencē teica: «Katras tautas galamērķis ir brīvība, kuru sasniegt bez patstāvības ir ļoti grūti.» Galvenie lozungi šajā dienā bija «Mūsu ceļš — brīvības ceļš», «Mūsu mērķis — brīvība». Pēc aptuveniem datiem «Baltijas ceļā» piedalījās 400 000 igauņu. Šajā dienā Tallinā uzturējās arī viesi no Maskavas — VDK darbinieki, taču viņi akcijā iekļāvās visai pieticīgi.
Igaunijas Žurnālistu savienība igauņu sūtniecībā Maskavā organizēja preses konferenci padomju un ārzemju žurnālistiem. Tajā galvenokārt tika runāts par Igaunijas iekšpolitikas jautājumiem, Vēlēšanu likumu, Valodu likumu. Tajā piedalījās Igaunijas CK pārstāvji, inteliģence, žurnālisti... PSRS Ārlietu ministrija gribēja aizkavēt šīs preses konferences norisi, jo tā neesot saskaņota ar PSKP CK.
TOMASS SILDAMS,
politikas nodaļas vecākais korespondents
