Atšķirības starp "942619" versijām

No Barikadopēdija
 
(5 starpversijas, ko saglabājuši 2 lietotāji, nav parādītas)
7. rindiņa: 7. rindiņa:
 
|Source file=paja1989n180_002_01
 
|Source file=paja1989n180_002_01
 
}}
 
}}
 +
{{Source image|articles/942/619/942619.jpg}}
 
{{Written by|Baltijas Padome}}
 
{{Written by|Baltijas Padome}}
 +
{{About topic|PSRS karaspēka izvešana no Baltijas valstīm}}
 +
{{About topic|Alternatīvais dienests}}
 +
{{About topic|Padomju Armija}}
 +
{{About topic|PSRS tautas deputāts}}
 +
{{About topic|Iesaukšana, iesaukums PSRS karadienestā}}
 +
{{About domain|Politika}}
 +
{{About domain|Bruņotie spēki un karadarbība}}
 +
{{About person|Mihails Gorbačovs}}
 +
{{About person|Edgars Savisārs}}
 +
{{About person|Dainis Īvāns}}
 +
{{About person|Vītauts Landsberģis}}
 +
{{About organization|Latvijas PSR Augstākā Padome, LPSR Augstākā Padome}}
 +
{{About event|E1989090802}}
 +
{{About year|1989}}
 
 
 
 
  

Pašreizējā versija, 2015. gada 20. decembris, plkst. 20.48

 

Latvijas Tautas frontes, Igaunijas Tautas frontes un Lietuvas pārbūves kustības «Sajūdis» Baltijas Padomes sēdē tika apspriesta akūta problēma, kas saistīta ar Baltijas jauniešu dienestu armijā – lielākoties tālu no dzimtenes, svešā, reizumis naidīgā vidē. Joprojām turpinās slepkavības un pašnāvības, pazemojumi un sakropļošana, biežāka kļuvusi dezertēšana un atteikšanās pakļauties karaklausībai. Turklāt nereti jaunieši, kas atsakās pakļauties karaklausībai, savu rīcību argumentē ar morāli politiskām un tiesiskām kategorijām. Diemžēl augstākā armijas vadība, demonstrējot vismaz politisku tuvredzību, tāpat kā agrāk noraidoši izturas pret ideju atjaunot nacionāli teritoriālos formējumus, kas pastāvēja līdz piecdesmito gadu vidum. Taču lielāka elastība šajā jautājumā uzlabotu sabiedrības un jaunatnes attieksmi pret karaklausību. Tostarp šī rudens iesaukums diemžēl Baltijā var radīt sieviešu un citu sabiedrisko organizāciju, kā arī māšu pretošanās vilni, izraisīt progresējošu pilsoniskās nepakļaušanās procesu jauniešu vidū. Šī problēma tādēļ var kļūt starptautiska, turklāt papildus izraisot nevēlamu politiskā stāvokļa saasināšanos republikā. Tādēļ mēs griežamies pie PSRS augstākās politiskās vadības, PSRS, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas augstākajām padomēm ar lūgumu atzīt, ka pastāv neatliekama nepieciešamība pārskatīt armijas augstākās vadības pašreizējās nostādnes šajā jautājumā.

Lai Baltijas jaunieši, kas vēlas, dien tikai Baltijā.

Mēs uzskatām, ka šo principu ir mērķtiecīgi pielietot arī citos reģionos.

Baltijas Padomes vārdā:

E. SAVISĀRS

(Igaunija), PSRS Tautas deputāts

D. ĪVĀNS

(Latvija), PSRS Tautas deputāts

V. LANDSBERĢIS

(Lietuva), PSRS Tautas deputāts

Panevēža, 1989. gada 9. septembrī