Aicinājums Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātiem

No Barikadopēdija
Versija 2020. gada 8. novembris, plkst. 15.56, kādu to atstāja Edgars (Diskusija | devums)

Lai risinātu problēmas, kas saistās ar Latvijas jauniešu attieksmi pret dienestu PSRS bruņotajos spēkos, LPSR AP pagājušā gada 10. novembra sesijā papildināja LPSR konstitūcijas 61. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

«Latvijas PSR pilsoņiem, kuriem viņu pacifistiskā un reliģiskā pārliecība neļauj dienēt karaspēkā, ir jāpilda alternatīvais (darba) dienests Latvijas PSR likumdošanā noteiktajā kārtībā.»

Līdz ar to tika konstitucionāli garantētas Latvijas jauniešu tiesības uz alternatīvu karadienestam. Tika izveidota arī speciāla komisija atbilstoša likuma drīzai izstrādei. Tas bija drosmīgs lēmums, kura pieņemšanai ar aizturētu elpu sekoja jo daudzi republikas iedzīvotāji. Latvijas piemēram drīz sekoja Igaunija, kuras AP 1989. gada 6. decembrī arī pieņēma lēmumu par alternatīvā dienesta izveidošanu.

Tomēr toreiz diskusiju karstumā tika mainīts sākotnējais deputātu piedāvātais un arī LTF atbalstītais variants, kura par pamatojumu alternatīvā dienesta izvēlei bija minēta IDEJISKĀ pārliecība. Par šo priekšlikumu balsots tā ari netika. Tā vietā konstitūcijā tika ierakstīta pacifistiskā pārliecība, tādējādi būtiski sašaurinot to personu loku, kas, savas sirdsapziņas vadīti, būtu tiesīgi izvēlēties alternatīvo dienestu karadienesta vietā.

Nav jābūt pacifistam, lai atteiktos dienēt karaspēkā, kas nelikumīgi ieņem mūsu valsts teritoriju kopš 1940. gada. Nav jābūt pacifistam, lai atteiktos dienēt karaspēkā, kas piedalījies asiņainajos 9. aprīļa notikumos Gruzijā, it sevišķi ņemot vērā, ka vainīgie vēl arvien atrodas šā karaspēka vadībā.

Nav jābūt pacifistam, lai atteiktos dienēt karaspēkā, kurā mūsu jaunieši bezjēdzīgi iet bojā vai zaudē veselību, tiek pazemoti, sisti, graizīti ar žiletēm, dedzināti ar gludekļiem un piedevām saukti par fašistiem.

Tādēļ aicinu LPSR AP deputātus pieprasīt atgriezties pie sākotnēji ieteiktā formulējuma: «Latvijas PSR pilsoņiem, kuriem viņu IDEJISKĀ vai reliģiskā pārliecība neļauj dienēt karaspēkā, ir jāpilda alternatīvais (darba) dienests Latvijas PSR likumdošanā noteiktā kārtībā.»

Būtībā konstitūcijā mainās tikai viens vārds, bet tas var novērst daudzas ļoti nopietnas problēmas, jo, ko gan darīt tiem jauniešiem, kuriem sirdsapziņa liedz dienēt PSRS bruņotajos spēkos pamatotu, bet nebūt ne pacifistisku vai reliģisku apsvērumu dēļ?

Vai liksim šiem jauniešiem iet viņiem nepieņemamā dienestā vai ari melot, saucot sevi par pacifistiem, vai tomēr atzīsim viņu pamatotās tiesības uz izvēles brīvību?

Starp citu, Igaunijas AP lēmuma kā pamatojums alternatīva dienesta izvēlei minēta politiskā, tikumiskā vai reliģiskā pārliecība. Varbūt nevairīsimies arī mēs?

Beidzot jāatceras, ka šobrīd tiek izstrādāts likums par alternatīvo dienestu, protams, saskaņā ar konstitūciju. Tātad pēdējās labošanai būtu tūlītēja, jūtama ietekme uz likuma tapšanas gaitu.

Tādēļ vēlreiz aicinu deputātus nekavējoties spert to mazo, bet nozīmīgo soli mūsu likumdošanas pilnveidošana.

EINĀRS REPŠE,

LTF demilitarizācijas komitejas priekšsēdis