«Būšu inženieris mehāniķis»

No Barikadopēdija
Versija 2012. gada 27. septembris, plkst. 19.38, kādu to atstāja Andrejs (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)

Janvāra nogalē redakcijā pienāca RCAII Mehānikas fakultātes I kursa studenta Jura Ignatoviča vēstule. Mazliet pacitēšu:

«RCAII «popularitāte» gandrīz vai atbaida jauniešus. Ļoti daudzi nezina, ka institūtā darbojas LTF grupa. Vecāko klašu skolēniem ir maz informācijas par institūtā apgūstamajām specialitātēm un absolventu perspektīvām.»

Tikos ar Juri, lai pārrunātu dažus vēstulē skartos jautājumus.

— Šķiet, nav neviena puišeļa, kurš bērnībā nebūtu gribējis kļūt par lidotāju. Vai arī tevi bija apsēdusi šī «liga»?

— Vidusskolas gados sāku apmeklēt Rīgas aeroklubu. Bijām trīs domubiedri. Viens no mums aizgāja mācīties karaskolā. Tomēr izrādījās, ka izraudzītā profesija nebūs viņa aicinājums. Pašlaik viņš dien armijā. Es gribēju iestāties Kijevas augstākajā lidotāju skolā, taču neizturēju ārstu komisiju — bija piemetušās iesnas. Ārstu komisija ir viens no galvenajiem klupšanas akmeņiem. Ja ir bijusi galvas trauma, smadzeņu satricinājums, tad lidošanai svītra pāri.

— Un tad tu izmēģināji laimi RCAII...

— Jā, iestājos Mehānikas fakultātē. 1988. gadā savā fakultātē iestājāmies tikai divi latvieši, iepriekšējos gados — kādi četri, tad septiņi. Pirmā sesija augstskolā beigusies normāli — divi četrinieki, viens piecnieks. Īpaša nozīme mūsu augstskolā ir fizikai un matemātikai. Esmu beidzis Rīgas 1. vidusskolu, man šie priekšmeti rūpes nesagādā. Mācības notiek krievu valodā, taču aeroklubā esmu iemanījies runāt krieviski, tik grūti nemaz nav.

— Vai tas, ka institūtam ir sevišķa «popularitāte» sabiedrībā, ietekmē arī mācību darbu?

— Es domāju, ka sabiedrību Interfronte un tās biedri traucē vairāk nekā mūs — institūta studentus. Mācību procesā ar šo ideju propagandu nesaskaramies, Interfrontes līderi ir labi speciālisti savās nozarēs. Grūti ir mācīties partijas vēsturi. Pasniedzējam šķiet, ka 1985. gadā izdotās grāmatas lietot nedrīkst, tās esot morāli novecojušās. Taču pats pauž tipiskus stagnātu uzskatus un vēl daudz arhaiskākas domas. Gatavojot referātu, izmantoju 1972. gadā izdoto grāmatu. Saņēmu uzslavu (!) par materiālu atlasi un tā atbilstību laika garam.

— Kāds tad spēku samērs ir institūtā? Vai var just, ka studentu vidū būtu šķelšanās atkarībā no tā, pie kuras frontes pieder vai kurai simpatizē?

— Interfrontē ir 800 biedru, bet Tautas frontē — tikai piecdesmit. Taču nevarētu teikt, ka šķelšanās noskaņas būtu īpaši jūtamas. Manā grupā ir tikai divi fanātiski LTF opozicionāri, ar kuriem nav vērts pat diskutēt... Turklāt arī pēc Interfrontes kongresa nebija jūtama viļņošanās, izrādās, ļoti maz bijis to studentu, kas šo kongresu skatījās.

— Apsveicami, ka arī jūsu augstskolā ir TF grupa. Pastāsti, kāda ir jūsu programma!

— Pirmais, ko paveicām: blakus Interfrontes stendam tika novietots arī Tautas frontes stends, kur dodam aktuālo informāciju, iespēju izlasīt «Atmodu». Taču galvenais būtu panākt, lai vairāk latviešu puišu stātos mūsu augstskolā. Pašlaik Rīgā uzņem tikai trīspadsmit cilvēkus (to skaitā — arī interesentus no Ļeņingradas, Igaunijas, Lietuvas). Ja būtu interesenti, tad varētu noorganizēt latviešu grupu mūsu fakultātē.

Speciālisti mums ir nepieciešami — ne tikai darbam Aeroflotē, bet arī citās nozarēs.

— Cik fakultāšu ir augstskolā un kādas specialitātes tur var apgūt? Kādas perspektīvas ir beidzējiem?

— Ir piecas fakultātes, iespējams apgūt aviācijas iekārtu mehāniķu, radioelektriķu, skaitļošanas tehnikas un ekonomistu specialitātes. Iespējas? Mūsu pasniedzēji joko, ka RCAII absolventi strādājot gandrīz visur, sākot ar oficiantiem un beidzot ar tālbraucēju kuģu radistiem. Jā, tieši radistiem ir visplašākās iespējas, Jo iekārtas ir līdzīgas gan uz kuģiem, gan lidmašīnās, gan televizoros. Mazliet pastāstīšu par savu specialitāti. Būšu inženieris mehāniķis. Pamatdarbs — lidostā. Augstskolas beidzējiem ir ilgs stažēšanās laiks — apmēram no pusgada līdz diviem gadiem. Šai laikā viņus vēl nelaiž pie lidmašīnām. Nākamais pakāpiens — maiņas inženieris. Atbildīgs darbs. Jāstrādā jebkuros laika apstākļos. Taču alga niecīga — simt piecdesmit rubļu. Varbūt tāpēc daudzi neiztur un maina darbavietu. Mans mērķis — tomēr tuvāk pie lidmašīnām. Arī praksi esmu iecerējis kādā no lidostām.

Vēl ir plašas iespējas nodarboties arī ar zinātni. Strādāt kādā no institūta laboratorijām par inženieri un izvirzīt sev mērķi — kļūt par profesoru.

— Kāda vieta augstskolā tiek ierādīta svešvalodu, tai skaitā arī latviešu valodas apgūšanai?

— Angļu valodas zināšana ir obligāta, sevišķi — terminoloģija. Bez šīm zināšanām aviācijā nav ko darīt. Liela nozīme ir arī ievirzei — kas tu gribi būt vai būsi pēc augstskolas beigšanas, tad nu pats izvēlies, cik pamatīgi gribi zināt valodu. Diemžēl latviešu valoda netiek apgūta pat sarunvalodas līmenī.

— Paldies par stāstījumu! Interesenti var rakstīt «PJ» a. k. 4 ar atzīmi «Aviācija». Kopā ar Juri centīsimies atbildēt uz jautājumiem, kuri skars šo mācību iestādi un profesijas, kas tur apgūstamas.

INESE KALVEITE

ULDA BRIEŽA foto