Atšķirības starp "847923" versijām

No Barikadopēdija
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{Newspaper Article
+
{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/12/13 |Issue number=237 |Page number=1 |Original title=Latvijas PSR tautu foruma aicinājums visām Padomju Latvijas tautām |Source file=paja1988n237_001_05 }} {{About topic|Mazākumtautību problēmas, biedrības}} {{About topic|Latvijas Tautu forums}} {{About topic|Starpnacionālās attiecības}} {{About topic|Nacionālo kultūras biedrību dibināšana un darbība}} {{About topic|Latviešu valodas kultūras jautājumi}} {{About domain|Kultūra un māksla}} {{About domain|Politika}} {{About domain|Vēsture}} {{About domain|Valodniecība}} {{About place|Latvija}} {{About place|Latgale}} {{About event|E1988121001}}
|Article in=Padomju Jaunatne
+
 
|Published on=1988/12/13
+
 
|Issue number=237
+
Cienījamie līdzpilsoņi!
|Page number=1
+
 
|Original title=Latvijas PSR tautu foruma aicinājums visām Padomju Latvijas tautām
+
Biedri!
|Source file=paja1988n237_001_05
+
 
}}
+
Padomju Savienības Komunistiskās partijas uzsākto pārbūves un sabiedrības demokratizācijas kursu atbalsta visa tauta. Tas sekmē starpnacionālo attiecību demokratizāciju, nacionālās pašapziņas pieaugumu.
{{About topic|Mazākumtautību problēmas, biedrības}}
+
 
{{About topic|Latvijas Tautu forums}}
+
Mūs, Padomju Latvijas tautu pārstāvjus, vieno kopēja rūpe par mūsu kopējās mājas labklājību un uzplaukumu. Mēs esam vienisprātis par to, ka
{{About topic|Starpnacionālās attiecības}}
+
 
{{About topic|Nacionālo kultūras biedrību dibināšana un darbība}}
+
— Latvijai jāattīstās Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā kā suverēnai republikai, kuras tiesībām jābūt ne tikai pasludinātām PSRS Konstitūcijā, bet arī nodrošinātām, iekļaujot tajā nepieciešamos tiesiskos mehānismus šo tiesību reālai īstenošanai.
{{About topic|Latviešu valodas kultūras jautājumi}}
+
 
{{About domain|Kultūra un māksla}}
+
— PSKP pasludinātā cīņa par demokratizāciju, par patiesa sociālisma humānajām vērtībām ir vienīgais mūsu sabiedrības attīstības ceļš; uz staļinisko nelikumību un brežņeviskās stagnācijas laikiem atceļa nav un nevar būt. Šajā sakarā Latvijas PSR tautu forums atbalsta nelikumīgi deportēto tautu centienus atgriezties savā dzimtenē un nenoņemt no darba kārtības jautājumu par pastāvējušo nacionāli valstisko veidojumu atjaunošanu.
{{About domain|Politika}}
+
 
{{About domain|Vēsture}}
+
— Vienīgi katras tautas un nacionālo grupu rūpes citai par citu var kļūt par stabilu pamatu jebkuras tautas tiesību un vajadzību apmierināšanai un īstenošanai, savstarpējas saprašanās un cieņpilnas atmosfēras radīšanai pret visu līdzpilsoņu nacionālajām jūtām un cilvēcisko pašcieņu. Attiecībām starp cilvēkiem jābalstās uz humānisma principiem, uz Vispārējo cilvēka tiesību deklarāciju, ko pieņēmusi Apvienoto Nāciju Organizācija, un 1975. gada Helsinku apspriedes Nobeiguma aktu.
{{About domain|Valodniecība}}
+
 
{{About place|Latvija}}
+
— Vairākas Padomju Latvijas pastāvēšanas un attīstības problēmas var tikt atrisinātas tikai ar visu padomju tautu un republiku kopīgiem pūliņiem, ievērojot gan katras tautas un reģiona, gan PSRS kopīgās intereses (ekonomikas radikāla pārbūve, suverēnu republiku federācijas likumdošanas pamatu izveide, ekoloģiskās problēmas, miera nodrošināšana Eiropā un visā pasaulē un tā tālāk).
{{About place|Latgale}}
+
 
{{About event|E1988121001}}
+
Aizstāvot savu suverenitāti, Padomju Latvija nepretendē uz tiesībām vai labumiem uz citu republiku vai visas Padomju Sociālistisko Republiku Savienības likumīgo interešu rēķina.
 +
 
 +
— Latviešu tautai Latvija ir tēvzeme, pasaulē vienīgā vieta, kur tā var dzīvot, attīstīt savu valodu un kultūru. Sekmēt šādu attīstību ir ne tikai katra latvieša, bet arī jebkura republikas iedzīvotāja internacionāls pienākums.
 +
 
 +
Tajā pašā laikā visu Latvijā dzīvojošo tautu un nacionālo grupu kultūras attīstība ir svarīgs priekšnoteikums latviešu tautas kultūras attīstībai un starpnacionālo attiecību uzlabošanai. Mums visiem spēkiem jāuztur un jāstiprina Latvijas pagātnē tik raksturīgās dažādu nacionālo kultūru dzīvās un auglīgās sadarbības un savstarpējās bagātināšanās tradīcija.
 +
 
 +
Kopīgiem spēkiem jārada tiesiskas garantijas visu republikā dzīvojošo tautu un nacionālo grupu kultūras iniciatīvām, to kultūras autonomijas nodrošināšanai, ieskaitot Latgales latviešu kultūras iniciatīvām un centieniem mūsdienu infrastruktūras izveidošanai Latgalē.
 +
 
 +
Īpašu atbalstu pelna tās kultūras iniciatīvas, kas vērstas uz Latvijas senāko iedzīvotāju — lībiešu valodas un tradīciju saglabāšanu; nedrīkst pieļaut to pilnīgu izzušanu.
 +
 
 +
— Republikas iedzīvotāju mehāniskā pieauguma radikāla ierobežošana uzskatāma par ārkārtēju pasākumu, kas nepieciešams gan no latviešu tautas nacionālo interešu viedokļa, gan arī visu republikas iedzīvotāju sociālo problēmu, tajā skaitā dzīvokļu, pārtikas, ekoloģiskās problēmas atrisināšanai. Tas pilnībā atbilst visas Padomju Sociālistisko Republiku Savienības interesēm, jo aizšķērso ceļu ekonomikas ekstensīvajai attīstībai un sekmē ražošanas intensifikāciju un, nostiprinot republiku, nostiprina visu Savienību.
 +
 
 +
— Latviešu valodas atzīšana par republikas valsts valodu rada juridisku pamatu tās normālai attīstībai un līdztiesīgai funkcionēšanai visās dzīves sfērās, ieskaitot oficiālo un dienesta attiecību sfēru. Tomēr šo juridisko aktu nedrīkst izmantot krievu valodas kā starpnacionālās sazināšanās valodas izstumšanai vai valsts valodu neprotošo pilsoņu diskriminācijai, pirmām kārtām valsts un medicīniskajās iestādēs, kā arī sabiedriskajos transportlīdzekļos un tirdzniecības uzņēmumos, apkalpošanas sfērā utt.
 +
 
 +
Lai uzlabotu tautu savstarpējo saprašanos, ir ļoti vēlams, lai visi Latvijas iedzīvotāji prastu gan latviešu, gan krievu valodu, bet valsts varas un pārvaldes orgānu, veselības aizsardzības, tirdzniecības, sabiedriskā transporta, sadzīves pakalpojumu, milicijas darbiniekiem, kas savā darbā tieši kontaktējas ar cilvēkiem, abu valodu prasme ir nepieciešams priekšnoteikums sekmīgai dienesta pienākumu veikšanai. Minēto kategoriju darbiniekiem latviešu (attiecīgi — krievu) valodas apgūšanai jākļūst par viņu kvalifikācijas celšanas sastāvdaļu, un tai jānotiek uz uzņēmuma vai iestādes rēķina. Vēlams materiāli stimulēt abu valodu prasmi.
 +
 
 +
— Dažādās valodās runājošu iedzīvotāju savstarpējā informētība ir viens no ceļiem uz labāku saprašanos, tādēļ ir lietderīgi izdot krievu valodā nedēļas biļetenu, kurā tiktu apkopoti aktuālāko latviešu preses publikāciju tulkojumi, kā arī sinhroni tulkot populāras, sabiedriski politiskas televīzijas un radio pārraides.
 +
 
 +
— Gaidāmajam likumam par republikas pilsonību, kā jebkuram tiesiskas valsts likumam, jāstāv cilvēka tiesību sardzē, tam nedrīkst būt atpakaļejoša spēka un jābalstās uz to, ka par pilntiesīgiem republikas pilsoņiem tiek atzīti visi PSRS pilsoņi, kas likuma spēkā stāšanās dienā ir pastāvīgi republikas iedzīvotāji.
 +
 
 +
— Visiem republikas iedzīvotājiem svarīgākais pārbūves kritērijs ir sociālā taisnīguma nostiprināšanās, bet tā nodrošināšanas priekšnoteikums ir atklātums: tā līmenis tādos svarīgos jautājumos kā sociālo labumu — dzīvokļu, pārtikas, tautas patēriņa preču, medikamentu, medicīnisko pakalpojumu utt. — reālais sadalījums ir acīmredzami nepietiekams. Tāds stāvoklis turpmāk nav pieļaujams.
 +
 
 +
— Nepieciešams konsekventi atjaunot un aizsargāt PSKP un Padomju valsts nacionālās politikas ļeņiniskos principus, konsolidēt visus sabiedrības spēkus, radīt draudzīgu un saskanīgu atmosfēru darba kolektīvos, panākt vārdu un darba vienotību.
 +
 
 +
Izsakot savu attieksmi pret sabiedriski politisko situāciju republikā un atzīmējot pozitīvas pārmaiņas tajā, mēs nevaram samierināties ar pārbūves pretinieku darbību, mēģinot izraisīt cilvēku savstarpēju neuzticību un naidīgumu starpnacionālajās attiecībās.
 +
 
 +
Mēs aicinām visus, taču jo sevišķi masu informācijas līdzekļu vadītājus un darbiniekus, skolotājus, apzināties, cik lielā mērā viņu darbība ietekmē starpnacionālās attiecības: jums vienmēr jābūt cilvēku un tautu sapratnes un savstarpējas iecietības paudējiem un kopējiem.
 +
 
 +
Cienījamie līdzpilsoņi!
 +
 
 +
Forums veiks savu misiju, ja tas nebeigsies līdz ar sava darba nobeigumu, bet gan turpināsies ģimenēs, darba kolektīvos, laikrakstu lappusēs, radio un televīzijas pārraidēs, ja foruma iesāktais dialogs starp tautām turpināsies ikdienas dzīvē, mūsu rūpēs par mūsu kopīgo māju — Padomju Latviju.

Versija, kas saglabāta 2012. gada 8. februāris, plkst. 13.08


Cienījamie līdzpilsoņi!

Biedri!

Padomju Savienības Komunistiskās partijas uzsākto pārbūves un sabiedrības demokratizācijas kursu atbalsta visa tauta. Tas sekmē starpnacionālo attiecību demokratizāciju, nacionālās pašapziņas pieaugumu.

Mūs, Padomju Latvijas tautu pārstāvjus, vieno kopēja rūpe par mūsu kopējās mājas labklājību un uzplaukumu. Mēs esam vienisprātis par to, ka

— Latvijai jāattīstās Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā kā suverēnai republikai, kuras tiesībām jābūt ne tikai pasludinātām PSRS Konstitūcijā, bet arī nodrošinātām, iekļaujot tajā nepieciešamos tiesiskos mehānismus šo tiesību reālai īstenošanai.

— PSKP pasludinātā cīņa par demokratizāciju, par patiesa sociālisma humānajām vērtībām ir vienīgais mūsu sabiedrības attīstības ceļš; uz staļinisko nelikumību un brežņeviskās stagnācijas laikiem atceļa nav un nevar būt. Šajā sakarā Latvijas PSR tautu forums atbalsta nelikumīgi deportēto tautu centienus atgriezties savā dzimtenē un nenoņemt no darba kārtības jautājumu par pastāvējušo nacionāli valstisko veidojumu atjaunošanu.

— Vienīgi katras tautas un nacionālo grupu rūpes citai par citu var kļūt par stabilu pamatu jebkuras tautas tiesību un vajadzību apmierināšanai un īstenošanai, savstarpējas saprašanās un cieņpilnas atmosfēras radīšanai pret visu līdzpilsoņu nacionālajām jūtām un cilvēcisko pašcieņu. Attiecībām starp cilvēkiem jābalstās uz humānisma principiem, uz Vispārējo cilvēka tiesību deklarāciju, ko pieņēmusi Apvienoto Nāciju Organizācija, un 1975. gada Helsinku apspriedes Nobeiguma aktu.

— Vairākas Padomju Latvijas pastāvēšanas un attīstības problēmas var tikt atrisinātas tikai ar visu padomju tautu un republiku kopīgiem pūliņiem, ievērojot gan katras tautas un reģiona, gan PSRS kopīgās intereses (ekonomikas radikāla pārbūve, suverēnu republiku federācijas likumdošanas pamatu izveide, ekoloģiskās problēmas, miera nodrošināšana Eiropā un visā pasaulē un tā tālāk).

Aizstāvot savu suverenitāti, Padomju Latvija nepretendē uz tiesībām vai labumiem uz citu republiku vai visas Padomju Sociālistisko Republiku Savienības likumīgo interešu rēķina.

— Latviešu tautai Latvija ir tēvzeme, pasaulē vienīgā vieta, kur tā var dzīvot, attīstīt savu valodu un kultūru. Sekmēt šādu attīstību ir ne tikai katra latvieša, bet arī jebkura republikas iedzīvotāja internacionāls pienākums.

Tajā pašā laikā visu Latvijā dzīvojošo tautu un nacionālo grupu kultūras attīstība ir svarīgs priekšnoteikums latviešu tautas kultūras attīstībai un starpnacionālo attiecību uzlabošanai. Mums visiem spēkiem jāuztur un jāstiprina Latvijas pagātnē tik raksturīgās dažādu nacionālo kultūru dzīvās un auglīgās sadarbības un savstarpējās bagātināšanās tradīcija.

Kopīgiem spēkiem jārada tiesiskas garantijas visu republikā dzīvojošo tautu un nacionālo grupu kultūras iniciatīvām, to kultūras autonomijas nodrošināšanai, ieskaitot Latgales latviešu kultūras iniciatīvām un centieniem mūsdienu infrastruktūras izveidošanai Latgalē.

Īpašu atbalstu pelna tās kultūras iniciatīvas, kas vērstas uz Latvijas senāko iedzīvotāju — lībiešu valodas un tradīciju saglabāšanu; nedrīkst pieļaut to pilnīgu izzušanu.

— Republikas iedzīvotāju mehāniskā pieauguma radikāla ierobežošana uzskatāma par ārkārtēju pasākumu, kas nepieciešams gan no latviešu tautas nacionālo interešu viedokļa, gan arī visu republikas iedzīvotāju sociālo problēmu, tajā skaitā dzīvokļu, pārtikas, ekoloģiskās problēmas atrisināšanai. Tas pilnībā atbilst visas Padomju Sociālistisko Republiku Savienības interesēm, jo aizšķērso ceļu ekonomikas ekstensīvajai attīstībai un sekmē ražošanas intensifikāciju un, nostiprinot republiku, nostiprina visu Savienību.

— Latviešu valodas atzīšana par republikas valsts valodu rada juridisku pamatu tās normālai attīstībai un līdztiesīgai funkcionēšanai visās dzīves sfērās, ieskaitot oficiālo un dienesta attiecību sfēru. Tomēr šo juridisko aktu nedrīkst izmantot krievu valodas kā starpnacionālās sazināšanās valodas izstumšanai vai valsts valodu neprotošo pilsoņu diskriminācijai, pirmām kārtām valsts un medicīniskajās iestādēs, kā arī sabiedriskajos transportlīdzekļos un tirdzniecības uzņēmumos, apkalpošanas sfērā utt.

Lai uzlabotu tautu savstarpējo saprašanos, ir ļoti vēlams, lai visi Latvijas iedzīvotāji prastu gan latviešu, gan krievu valodu, bet valsts varas un pārvaldes orgānu, veselības aizsardzības, tirdzniecības, sabiedriskā transporta, sadzīves pakalpojumu, milicijas darbiniekiem, kas savā darbā tieši kontaktējas ar cilvēkiem, abu valodu prasme ir nepieciešams priekšnoteikums sekmīgai dienesta pienākumu veikšanai. Minēto kategoriju darbiniekiem latviešu (attiecīgi — krievu) valodas apgūšanai jākļūst par viņu kvalifikācijas celšanas sastāvdaļu, un tai jānotiek uz uzņēmuma vai iestādes rēķina. Vēlams materiāli stimulēt abu valodu prasmi.

— Dažādās valodās runājošu iedzīvotāju savstarpējā informētība ir viens no ceļiem uz labāku saprašanos, tādēļ ir lietderīgi izdot krievu valodā nedēļas biļetenu, kurā tiktu apkopoti aktuālāko latviešu preses publikāciju tulkojumi, kā arī sinhroni tulkot populāras, sabiedriski politiskas televīzijas un radio pārraides.

— Gaidāmajam likumam par republikas pilsonību, kā jebkuram tiesiskas valsts likumam, jāstāv cilvēka tiesību sardzē, tam nedrīkst būt atpakaļejoša spēka un jābalstās uz to, ka par pilntiesīgiem republikas pilsoņiem tiek atzīti visi PSRS pilsoņi, kas likuma spēkā stāšanās dienā ir pastāvīgi republikas iedzīvotāji.

— Visiem republikas iedzīvotājiem svarīgākais pārbūves kritērijs ir sociālā taisnīguma nostiprināšanās, bet tā nodrošināšanas priekšnoteikums ir atklātums: tā līmenis tādos svarīgos jautājumos kā sociālo labumu — dzīvokļu, pārtikas, tautas patēriņa preču, medikamentu, medicīnisko pakalpojumu utt. — reālais sadalījums ir acīmredzami nepietiekams. Tāds stāvoklis turpmāk nav pieļaujams.

— Nepieciešams konsekventi atjaunot un aizsargāt PSKP un Padomju valsts nacionālās politikas ļeņiniskos principus, konsolidēt visus sabiedrības spēkus, radīt draudzīgu un saskanīgu atmosfēru darba kolektīvos, panākt vārdu un darba vienotību.

Izsakot savu attieksmi pret sabiedriski politisko situāciju republikā un atzīmējot pozitīvas pārmaiņas tajā, mēs nevaram samierināties ar pārbūves pretinieku darbību, mēģinot izraisīt cilvēku savstarpēju neuzticību un naidīgumu starpnacionālajās attiecībās.

Mēs aicinām visus, taču jo sevišķi masu informācijas līdzekļu vadītājus un darbiniekus, skolotājus, apzināties, cik lielā mērā viņu darbība ietekmē starpnacionālās attiecības: jums vienmēr jābūt cilvēku un tautu sapratnes un savstarpējas iecietības paudējiem un kopējiem.

Cienījamie līdzpilsoņi!

Forums veiks savu misiju, ja tas nebeigsies līdz ar sava darba nobeigumu, bet gan turpināsies ģimenēs, darba kolektīvos, laikrakstu lappusēs, radio un televīzijas pārraidēs, ja foruma iesāktais dialogs starp tautām turpināsies ikdienas dzīvē, mūsu rūpēs par mūsu kopīgo māju — Padomju Latviju.