Atšķirības starp "836449" versijām

No Barikadopēdija
(Migrate data to 'Written by' and 'About domain' templates)
 
8. rindiņa: 8. rindiņa:
 
}}
 
}}
 
{{Written by|Arnis Šablovskis}}
 
{{Written by|Arnis Šablovskis}}
 +
{{About topic|Lietuvas neatkarības cīņas}}
 +
{{About domain|Politika}}
 +
{{About person|Vītauts Landsberģis}}
 +
{{About organization|PSKP Centrālā Komiteja}}
 +
{{About place|Lietuva}}
 +
{{About event|E1990011100}}
 +
{{About year|1990}}
 
'''Tā man sacīja Lietuvas pārbūves kustības «Sajūdis» līderis Vitauts Landsberģis, kad lūdzu viņu mazliet komentēt šajās dienās notiekošo. Mūsu saruna risinājās tūlīt pēc plašās 350000 cilvēku manifestācijas Ģedimina laukumā. V. LANDSBERĢIS:'''
 
'''Tā man sacīja Lietuvas pārbūves kustības «Sajūdis» līderis Vitauts Landsberģis, kad lūdzu viņu mazliet komentēt šajās dienās notiekošo. Mūsu saruna risinājās tūlīt pēc plašās 350000 cilvēku manifestācijas Ģedimina laukumā. V. LANDSBERĢIS:'''
  

Versija, kas saglabāta 2012. gada 12. marts, plkst. 20.33

Tā man sacīja Lietuvas pārbūves kustības «Sajūdis» līderis Vitauts Landsberģis, kad lūdzu viņu mazliet komentēt šajās dienās notiekošo. Mūsu saruna risinājās tūlīt pēc plašās 350000 cilvēku manifestācijas Ģedimina laukumā. V. LANDSBERĢIS:

Notikušajam un notiekošajam pat nekāds īpašs komentārs nav nepieciešams. Mums viss ir skaidrs un tāpat arī mūsu brāļiem latviešiem. Taču, izmantojot izdevību, gribu izteikt apbrīnu un pateicību par latviešu tik plašu piedalīšanos mūsu manifestācijā. Bija tik daudz latviešu karogu! Atmosfēra bija tāda, ka mēs patiesi jutām — ar mums kopā ir mūsu brāļu tauta. Nekad vēl tā nebija bijis. Redzams, ka patiesi tik daudzi no jūsējiem te bija gribējuši atbraukt.

Kā var prognozēt notikumu tālāko attīstību Lietuvā?

Mums pašiem nekādam satraukumam, domāju, nav pamata. Satrauktiem daudz vairāk būtu jābūt mūsu Maskavas viesiem. Jā, viņiem ir ļoti daudz rūpju, jo viņiem vajadzēs dot mums ļoti skaidru atbildi. Un nedomāju, ka pašreiz šī atbilde varētu būt balstīta uz diktātu vai kādu vardarbību. Tai šobrīd būtu jābūt ļoti saprātīgai, bet to, kā zināms, patlaban nemaz nav tik viegli dot. Taču tā viņiem tomēr būs jādod.

Tās vairs, domāju, nebūt nav tik daudz Lietuvas, Latvijas, Baltijas problēmas, tās galvenām kārtām un pirmām kārtām ir tikai pašas Padomju Savienības problēmas. Viņiem būtu jāsaprot, kā izkļūt no šīs situācijas, jo viņi savā mantojumā ir saņēmuši noziegumus pret mūsu patstāvīgajām, suverēnajām valstīm. Un tagad viņiem jāizšķiras, vai viņi vēlas šos noziegumus turpināt vai arī… Jo, ja viņi no tiem atsakās, tad viņiem līdz šim notikušais jālabo. Kāda trešā varianta vairs noteikti nav.

11. janvārī

A. Š.