Atšķirības starp "764363" versijām

No Barikadopēdija
(Migrate data to 'Written by' and 'About domain' templates)
 
9. rindiņa: 9. rindiņa:
 
}}
 
}}
 
{{Written by|Ainārs Ērglis}}
 
{{Written by|Ainārs Ērglis}}
 +
{{About topic|Nacionālā valūta}}
 +
{{About topic|Latvijas naudas — lata — atdzimšana, 1990}}
 +
{{About domain|Politika}}
 +
{{About domain|Ekonomika un finanses}}
 
{{About person|Alfrēds Bergs-Bergmanis}}
 
{{About person|Alfrēds Bergs-Bergmanis}}
 
{{About person|Valdis Palmbahs}}
 
{{About person|Valdis Palmbahs}}
 +
{{About media|Latvijas Televīzija}}
 +
{{About media|«Diena», laikraksts}}
 
{{About place|Rīga}}
 
{{About place|Rīga}}
 +
{{About place|Igaunija}}
 +
{{About year|1991}}
 
Nederīgās 50 un 100 rubļu banknotes esam iemaksājuši. Kad saņemsim derīgās? Pēdējo dienu vispopulārākais Latvijas cilvēks — PSRS valsts bankas LR Bankas valdes priekšsēdētājs '''Alfrēds Bergs-Bergmanis''' "LJ" pavēstīja:
 
Nederīgās 50 un 100 rubļu banknotes esam iemaksājuši. Kad saņemsim derīgās? Pēdējo dienu vispopulārākais Latvijas cilvēks — PSRS valsts bankas LR Bankas valdes priekšsēdētājs '''Alfrēds Bergs-Bergmanis''' "LJ" pavēstīja:
  

Versija, kas saglabāta 2012. gada 29. marts, plkst. 20.30

Nederīgās 50 un 100 rubļu banknotes esam iemaksājuši. Kad saņemsim derīgās? Pēdējo dienu vispopulārākais Latvijas cilvēks — PSRS valsts bankas LR Bankas valdes priekšsēdētājs Alfrēds Bergs-Bergmanis "LJ" pavēstīja:

— Otrdien no Maskavas saņēmām pirmo vagonu ar naudu (vēl jābūt diviem). Apspriedušies nolēmām, ka vispirms jāizmaksā darba algas strādājošiem, kā arī pensijas un pabalsti. Tuvākajā laikā ceram saņemt otru sūtījumu (vagons vispirms brauc uz Igauniju, pēc tam — atkal pie mums), tad sāksim izmaksāt naudu apmaiņai iemaksātās vietā.

Diemžēl neprecīzi izrādījušies dati par kopējo naudas daudzumu, kas nodots apmaiņai — TV un intervijā «Dienai" teicu, ka kopā iemaksāts aptuveni 300 miljoni rubļu. Izrādījās, ka, piemēram, vienā pašā Rūpniecības un celtniecības bankā iemaksāts aptuveni 250 miljoni rubļu, tātad kopā daudzkārt vairāk.

Pagaidām "uz ausīm guļ" tirdzniecība — tai būtu jādarbojas daudz aktīvāk. Tikai tad ražotājiem radīsies līdzekļi, bet mēs iegūsim skaidru naudu un varēsim izmaksāt iedzīvotājiem, — to esmu teicis arī valdībai. Pašlaik tirdzniecības uzņēmumi bieži atsakās pieņemt saražoto, motivēdami to ar neskaidrībām cenu jautājumos, neatbilstošu marķējumu (kā gadījumā ar tik nepieciešamo «Straumes" produkciju) u. tml.

* * *

A. Berga-Bergmaņa pārmetumus tirdzniecībai "LJ" komentē valdības padomnieks tirdzniecības un pakalpojumu jautājumos Valdis Palmbahs:

— Nevar vainot tikai tirdzniecību. Kārtējo reizi izpaužas mūžīgā pretruna — ražotāji savu produkciju grib realizēt pēc iespējas dārgāk, taču paši vēlas pirkt lēti. Daudzi ražotāji ir paturējuši preces noliktavās, gaidīdami, ka varēs tās pārdot par augstākām cenām. Turklāt ekonomiskais haoss, kas valda visā savienībā, ietekmē arī mūsu republikas tirdzniecību — piegādes nav savlaicīgas, nesaņemam importa preces utt. Tirgotājiem vienkārši trūkst tāda deficīta, ko varētu laist pārdošanā, lai iegūtu uzreiz daudz naudas.

Ainārs Ērglis