Latviešu strēlnieku apvienības viedoklis

No Barikadopēdija
Versija 2012. gada 18. septembris, plkst. 08.15, kādu to atstāja Andrejs (Diskusija | devums)

Apvienības valde uzmanīgi un rūpīgi iepazinusies ar PSKP Centrālkomitejas paziņojumu par stāvokli Baltijas padomju republikās.

Ar pilnu atbildības sajūtu un komunistu pārliecību kā bijušie Tēvijas kara dalībnieki un Padomju Bruņoto Spēku kareivji un virsnieki pēckara gados darām zināmu savu vienprātīgo viedokli visai Latvijas tautai.

1) Sakarā ar to, ka republikā nav vispārējā politiskā un saimnieciskā destruktīvisma, bet visur valda mierīgs un radošs pārbūves darbs, uzskatām, ka nav bijusi vajadzība pēc īpaša PSKP CK dokumenta ar sabiezinātiem, vispārinātiem un uzkrītoši vienpusīgiem slēdzieniem.

2) Ja republikā ir galēju uzskatu izpausmes, kuras ne tālu nav valdošas, tad ir jāredz tādu izpausmju saknes un iemesli. Bet par šo, pašu svarīgāko, nav pat pieminēts CK paziņojumā. Kā tas varēja būt, ka veselus četrus gadus no pārbūves sākuma ne CK slēdzienos, ne tās vadošajā laikrakstā nebija nekādu vērtējumu par Latvijai īpatnējo stagnācijas 30 gadu ilgajā periodā: par nelikumībām, par elementāru partijas dzīves normu pārkāpumiem, par atbildīgu darbinieku korupciju, izlaidību un noziegumiem, arī par klaji antinacionālo politiku, pat ar vandalisma paņēmieniem, kurai par pazemošanas upuriem kļuva simtiem Latvijas revolucionāro cīnītāju un Tēvijas kara brīvprātīgo dalībnieku. Arī šoreiz par to visu CK paziņojumā nav ne vārda. Ignorēta ir vēl Kārļa Marksa atgādinātā patiesība: nostādiet cilvēku nenormālos apstākļos un negaidiet, lai viņš uzvedas normāli. Tur tad meklējamas saknes ekstrēmisma izpausmēm.

3) Nožēlojami, ka CK paziņojuma galvenā ievirze ir pilnīgi pretēja Ļeņina pamatnostādnei par proletārisko internacionālismu, t. i., par lielas tautas šovinismu un mazo tautu nacionālismu. Var domāt, ka paziņojuma autoriem pašiem Ļeņina principi starpnacionālo problēmu izkārtošanā Latvijā vienkārši nepatīk.

Tādēļ pēc paziņojuma satura iznāk, ka Latvijā nav ne šovinistiskā ekstrēmisma, ne interfrontes ar visām tās izdarībām.

Kas tad Latvijā tam noticēs?

Tas viss ir pretrunā ar CK aicinājumu uz patiesu konsolidāciju. Galīgi nesaprotama un neļeņiniska ir bijusi CK aicinājuma sagatavošana un pieņemšana, nepieaicinot republikas vadītājus.

Acīmredzot partijas CK paziņojuma autoriem te Latvijā ir kādi citi cilvēki, kuriem un kuru informācijai centrā uzticas vairāk nekā republikas Kompartijas vadībai.

Šādā situācija Latviešu strēlnieku apvienības valde aicina visus savus dalībniekus un atbalstītājus, vispirms bijušos frontes biedrus: mierīgi, nosvērti un ar patiesu pārliecību sekmējiet darba noskaņu it visur – rūpnīcās, lauku darba kolektīvos, iestādēs. Atbalstīsim LKP CK centienus konsolidēt republikas tautu darba un dzīves pārbūvei uz neatkarības un taisnības pamatiem. Teiksim patiesību un tikai patiesību visiem Latvijā dzīvojošiem, un mūs sapratīs. Lai stagnātiskajiem politikāņiem nepiepildītos viņu cerības uzrīdīt krieviski runājošos cilvēkus latviešu tautai tās nacionālās atdzimšanas svētajā rītausmā!

Būsim latviešu strēlnieku galvenā novēlējuma un vēlējumu cienīgi: par Latviju, brīvu un taisnīgu, kur nebūtu ne apspiedēju, ne apspiesto!

Lai visi šodien izjūtam Raiņa svētos solījuma vārdus Latvijai: tavi bijām, tavi esam, tavi būsim mūžībā!

31.08.89.