Atšķirības starp "615896" versijām
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | {{Newspaper Article | + | {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/11/26 |Issue number=226 |Page number=2 |Original title=Pēc 48 gadiem |Source file=paja1988n226_002_04 }} {{Written by|K. Krūzs}} {{About topic|Mazākumtautību problēmas, biedrības}} {{About topic|Nacionālo kultūras biedrību dibināšana un darbība}} {{About domain|Kultūra un māksla}} {{About domain|Folklora}} {{About domain|Vēsture}} {{About domain|Valodniecība}} {{About person|T. Karma}} {{About person|E. Johansons}} {{About person|L. Dumpe}} {{About person|J. Vīks}} {{About person|Dainis Stalts}} {{About person|V. Mellika}} {{About person|J. Jāksons}} {{About organization|Latvijas Igauņu biedrība}} {{About place|Rīga}} {{About place|Ventspils}} {{About place|Jelgava}} {{About place|Saldus}} {{About place|Smiltene}} {{About place|Cēsis}} {{About event|E1988121001}} {{About event|E1988111102}} |
| − | |Article in=Padomju Jaunatne | + | |
| − | |Published on=1988/11/26 | + | |
| − | |Issue number=226 | + | darbību atsāk gadsimta sākumā dibinātā Latvijas Igauņu biedrība. |
| − | |Page number=2 | + | |
| − | |Original title=Pēc 48 gadiem | + | Kopsapulcē, kas Rīgā notika abu tautu vēsturē tik nozīmīgajā Lāčplēša dienā — 11. novembrī —, pulcējās vairāk nekā simt interesentu no Rīgas, Ventspils, Jelgavas, Saldus, Smiltenes, Cēsīm. |
| − | |Source file=paja1988n226_002_04 | + | |
| − | }} | + | Klātesošie noklausījās vairākus priekšlasījumus: par igauņiem Rīgā kā vienu no vecākajām minoritātēm (T. Karma), par biedrības vēsturi (E. Johansons), par savas etniskās kultūras attīstīšanas nozīmi (L. Dumpe), par somugru cilšu senās kultūras pieminekļiem Baltijā (J. Vīks). |
| − | {{Written by|K. Krūzs}} | + | |
| − | {{About topic|Mazākumtautību problēmas, biedrības}} | + | Aplausiem skanot, Dainis Stalts un vēl viens «Skandinieku» puisis ienesa brīnumainā kārtā saglabāto profesora V. Mellika veidoto Rīgas igauņu biedrības pirmā priekšsēdētāja J. Jāksona krūštēlu. |
| − | {{About topic|Nacionālo kultūras biedrību dibināšana un darbība}} | + | |
| − | {{About domain|Kultūra un māksla}} | + | Kopsapulce pieņēma lēmumu par biedrības atjaunošanu, tās statūtus, ievēlēja valdi un izvirzīja darba programmu agrāko telpu atgūšanai, bibliotēkas un skolas darbības atjaunošanai, kultūras un sabiedriskās dzīves atsākšanai. |
| − | {{About domain|Folklora}} | + | |
| − | {{About domain|Vēsture}} | + | Atsākot biedrības darbu, tika akcentēti tās galvenie mērķi: |
| − | {{About domain|Valodniecība}} | + | |
| − | {{About person|T. Karma}} | + | — Latvijas teritorijā dzīvojošo igauņu kultūras un valodas identitātes saglabāšana, valodas un tautas kultūras kopšana un attīstīšana; |
| − | {{About person|E. Johansons}} | + | |
| − | {{About person|L. Dumpe}} | + | — Ciešu sakaru uzturēšana ar Latvijas un Igaunijas kultūras organizācijām un informācijas apmaiņas sekmēšana starp abām republikām. |
| − | {{About person|J. Vīks}} | + | |
| − | {{About person|Dainis Stalts}} | + | Kopsapulce ievēlēja delegātus gaidāmajam Latvijas tautu forumam, izteica atbalstu Latvijas Tautas frontei un gatavību palīdzēt tās demokrātiskās un humānās programmas realizēšanā, kura nodrošina republikā dzīvojošo minoritāšu kultūras autonomiju un ir patiesi ļeņiniska internacionālisma izpausme nacionālajā jautājumā. |
| − | {{About person|V. Mellika}} | + | |
| − | {{About person|J. Jāksons}} | + | Interesenti, kas vēlas piedalīties biedrības darbā vai veidot biedrības sekcijas novados, kur sensenis dzīvo daudz igauņu, var mums rakstīt 226098, Rīgā, ak 496 — vai zvanīt pa tālruni 332886. |
| − | {{About organization|Latvijas Igauņu biedrība}} | + | <p style="text-align: right; ">K. KRŪZS</p> |
| − | {{About place|Rīga}} | ||
| − | {{About place|Ventspils}} | ||
| − | {{About place|Jelgava}} | ||
| − | {{About place|Saldus}} | ||
| − | {{About place|Smiltene}} | ||
| − | {{About place|Cēsis}} | ||
| − | {{About event|E1988121001}} | ||
| − | {{About event|E1988111102}} | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 6. februāris, plkst. 19.14
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
darbību atsāk gadsimta sākumā dibinātā Latvijas Igauņu biedrība.
Kopsapulcē, kas Rīgā notika abu tautu vēsturē tik nozīmīgajā Lāčplēša dienā — 11. novembrī —, pulcējās vairāk nekā simt interesentu no Rīgas, Ventspils, Jelgavas, Saldus, Smiltenes, Cēsīm.
Klātesošie noklausījās vairākus priekšlasījumus: par igauņiem Rīgā kā vienu no vecākajām minoritātēm (T. Karma), par biedrības vēsturi (E. Johansons), par savas etniskās kultūras attīstīšanas nozīmi (L. Dumpe), par somugru cilšu senās kultūras pieminekļiem Baltijā (J. Vīks).
Aplausiem skanot, Dainis Stalts un vēl viens «Skandinieku» puisis ienesa brīnumainā kārtā saglabāto profesora V. Mellika veidoto Rīgas igauņu biedrības pirmā priekšsēdētāja J. Jāksona krūštēlu.
Kopsapulce pieņēma lēmumu par biedrības atjaunošanu, tās statūtus, ievēlēja valdi un izvirzīja darba programmu agrāko telpu atgūšanai, bibliotēkas un skolas darbības atjaunošanai, kultūras un sabiedriskās dzīves atsākšanai.
Atsākot biedrības darbu, tika akcentēti tās galvenie mērķi:
— Latvijas teritorijā dzīvojošo igauņu kultūras un valodas identitātes saglabāšana, valodas un tautas kultūras kopšana un attīstīšana;
— Ciešu sakaru uzturēšana ar Latvijas un Igaunijas kultūras organizācijām un informācijas apmaiņas sekmēšana starp abām republikām.
Kopsapulce ievēlēja delegātus gaidāmajam Latvijas tautu forumam, izteica atbalstu Latvijas Tautas frontei un gatavību palīdzēt tās demokrātiskās un humānās programmas realizēšanā, kura nodrošina republikā dzīvojošo minoritāšu kultūras autonomiju un ir patiesi ļeņiniska internacionālisma izpausme nacionālajā jautājumā.
Interesenti, kas vēlas piedalīties biedrības darbā vai veidot biedrības sekcijas novados, kur sensenis dzīvo daudz igauņu, var mums rakstīt 226098, Rīgā, ak 496 — vai zvanīt pa tālruni 332886.
K. KRŪZS
