LZP dibināšanas kongress — 13. un 14. janvārī

No Barikadopēdija
Versija 2020. gada 6. novembris, plkst. 01.24, kādu to atstāja Edgars (Diskusija | devums) (Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/01/09 |Issue number=5 |Page number=1 |Original title=LZP dibināšanas kongress — 13. un 14. janvārī }} {{Writ...)

Visas tfls Latvijas Zaļās partijas atbalsta grupas, kuras, sūtot dalībnieku sarakstus, nav minējušas savu tālruņa numuru, lūdzam līdz 12. Janvārim piezvanīt koordinācijas centram pa tālruni 277041 laikā no pulksten 10 līdz 14.

Pa šo pašu tālruni aicinām zvanīt visus žurnālistus, kuri vēlas akredltēties kongresā.

Nepletelkušles preses pārstāvji kongresa darbā nevarēs piedalīties. 1 Kongress notiks Lielupē, Vikingu lelā 3, konferenču zālē, 13. un 14. Janvāri.

SADARBĪBA VAJADZĪBAS IZTEIKSME

«Kāda gan Jēga mūsu cīņai, Ja dabas postītāji tiek cauri ar vieglām Izbailēm vai smieklīgi niecīgu soda naudu?» — tā bieži vaicā zajle — vides aizstāvji. Kā piemērot likumu — tas vislabāk gan zināms prokuratūras darbiniekiem, tāpēc beidzot notikušajā abu pušu tikšanās reizē Interese un ari atsaucība rādījās Jo liela. Ar Valsts vides aizsardzības komitejas sabiedrisko padomi tikās republikas prokurora vietnieks A)ģls Raups. ar viņu kopā bija vairāki rajonu prokurori.

Prokurora vietnieks domā, ka runām par viņa vadītās organizācijas bezdarbību dabas aizsardzības Jomā neesot pamata. Pēc ziņām, kuras attiecas uz 1989. gada pirmo pusgadu, izdarītas vairāk nekā astoņdesmit prokuratūras pārbaudes, dabu sargājot. Pēc to rezultātiem izpildkomitejām. lestāžu vadītājiem iesniegti 28 lesniegumi. 15 priekšraksti. kuros norādīts uz likuma pārkāpējiem. 31 amatpersonai Izteikts oficiāls brīdinājums. Pie disciplinārās un materiālās atbildības sauktas 30 personas. Pirmajā pusgadā prokurori tautas tiesās lesnieguši 14 civilprasības par zaudējumu atlīdzināšanu sakarā ar kaitējumu dabai, kopsummā par 50 000 rubjlem

Slāpēs mirstot, ari piliens lr veldze, taču Izdzīvot ar to nevar. Pārlieku mazs šķiet nosauktais veikums, pārlieku liberāli tieši pret dabas postītā Jiem — kā ļaunprātīgajiem, tā neapzinīgajiem — šķiet prokuratūras darbinieki. Vai tad kriminālatbildība nemaz nepastāv? Izrādās — ari šajā Jomā šis tas lr darīts. Maijā lerosi nāta krimināllieta un saukts pie atbildības Stendes naftas bāzes operators, kura nolaidības dēl ar naftas produktiem tika piesārņota apkārtējā vide. Vainīgais notiesāts, materiālais zaudējums piedzīts. Talsu rajona Drokuratura lerosinājusi vēl vienu krimināllietu — pret vainīgajiem Dzelzupltes piesārņošanā ar nepietiekami attīrītiem notekūdeņiem. Tiek risināta lieta par avāriju Ventspils ostas rūpnīcā .. . 1988. gadā.

A. Raups uzskata, ka pašreizējos apstākļos visefektīvākais dabas kaitnieku sodīšanas līdzeklis ir tieši zaudējumu piedzīšana pilnā apmērā. Tā lr — Ja pilsonim Semjonovam nu Jāizvēlas, ko darīt: pirkt žiguli vai darba laikā pajauties uz «avosj proņes-Jotl», tad Izvēles būtība šķiet viegli uzminama.

Lietas, kuras saistītas ar apkārtējās vides piesārņošanu, lr sarežģītas, mūsu likumos |otl nepilnīgi Izsvērtas, Prokuratūras aizvien vājumā ejošie spēki bieži vien neriskē tajās lestrēgt un labprātāk risina uzdevumus, kuri lr nesarežģltākl, kuri sola drīzāku, turklāt pozitīvu galarezultātu.

Te. likuma pilnveidošanā, nu lr tas «karstais punkts», pie kura nebūtu jābaidās apsvilināties topošās Zaļas par tljas biedriem. Ir Jācīnās par precīziem un ledarbīgiem likumiem, lai tad Izmeklētāji un prokurori būtu labi apbruņoti.

A. Raups no 25 darba gadus ilgās prakses neatceras, ka vides stāvokli kontrolējošie orgāni būtu piedāvājuši prokuratūrai sadarbību. Izsakot konkrētas, pamatotas pretenzijas pret miliciju vai prokuratūru. Nevajag Jau rakstīt garas vēstules, vajag tikai piezvanīt un paziņot savu ieskatu, proti, ka tāds un tāds notikums Jūsu lestādē tiek risināts aplam.

Latvijas prokuratūra Jau Ilgāku laiku neliek mieru PSRS prokuratūrai, prasīdama atļauju organizēt republikā dabas aizsardzības prokuratūru. Pagaidām nav darba vietu. Taču cerības paliek, solījumi tiek izteikti, ņemot vērā paredzētās štata 3000 pa plld vienības

Tika minēts ari pavisam traģisks gadījums Daugavpils rajonā: Jauns kolhoznieks gājis bojā. saindējies ar lauksaimniecības ķimikālijām. Saimniecības vadība, neņemdama protestus vērā, plesple dusi pulsi turpināt IndēSanos. Bet tagad — vainīgo nav. visi gali ūdeni . . .

A. Raupam precīzu ziņu par šo notikumu nebija . ..

Lai kā brīžiem, emocijām uzbangojot, gāja tikšanās reizē, tomēr saruna bija konstruktīva. Starp dabas draugiem un prokuratūru lr vala dziga saprašanās un sadarbība, lai zaļajiem, kā teica A. Ulme. nebūtu Jāorganizē pašiem sava «zaļā prokuratūra» un «zalle cietumi».

IVARS OŠIŅŠ