Par iespējamiem «Ceļiem uz Latvijas neatkarību»
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Konference sestdien, 20. janvārī
Par iespējamiem «Ceļiem uz Latvijas neatkarību»
Kā jau mūsu laikraksta 12. decembra un 13. Janvāra numurā ziņcts, sestdien, 20. Jan vāri. notiks Latvijas Zlnātnle ku savienības konference «Celi uz Latvijas neatkarību». Daži Jautājumi pāris dienu pirms konferences sākuma tās organizācijas komitejas priekšsēdētājam, LTF Domes revīzijas komisijas vadītājam, profesoram Ilmāram Vītolam.
- Tātad konferencē tiks apspriesti lespējamie varianti Latvijas Republikas valsta atjaunošanai? Vai varat konkretizēt šo tematu?
— Patlaban lr trīs galvenie «mcdell». ko izstrādājuši LTF. pilsoņu komitejas un LZS. Par Zinātnieku savienības modeli referēs profesors Rolands Rlkards, ceram, ka konferencē piedalīsies ari pārējo ideju autori.
— Vai runa bfls ari par lespējamo konkrēto laiku LR valstiskuma atgūšanai?
— Cilvēki parasti atsakās publiski atbildēt uz šo Jautājumu, jo to paredzēt šobrīd nav iespējams. Man šķiet, ka nevajadzētu baidīties Izteikt hipotēzes.
Manuprāt, Ja Maskava neliktu šķēršļus Baltijas neatkarības centieniem, Latvijas valstiskā neatkarība varētu tikt nodibināta aptuveni pusotra gada laikā. Tik Ilgs laiks, pēc manām domām, nepieciešams, lai Izveidotu naudas un banku sistēmu, atbrīvotu Latvijas rūpniecību no PSRS fcndu pinekļiem. Izstrādātu satversmi. levēlētu saeimu, sastādītu valdību un panāktu kompromisu ar Maskavu politisku un ekonomisku līgumu noslēgšanai.
Bet, tā ka milzīgais varas aparāts Maskavā Izrādīs pretdarbību, neatkarības atgūšana var tikt palēnināta divas, trīs un vairākas reizes. Tādē Jādi Latvijas neatkarība var tikt aizkavēta līdz 3—5 ga dlem. Tas zināmā mērā saskan ar Jura Kažas vērtējumu — s—lo gadi/
Latvju tauta, liekas, nav ar mieru tik Ilgi gaidīt. Ar gaidīšanu vispār nekas neradīsies. Bīstama ir politiskas aktivitātes pāriešana bezcerlbā un depresijā. Visbīstamākā lr cerība, ka neatkarība būs Jau šogad vai nākamgad. Tad var būt vilšanās, kas lr viens no lielai* llem cilvēka pārdzīvojumiem. Manuprāt. Jāizstrādā posmi ceļā uz neatkarību un tika. *nd Jāsvin atsevišķi panākumi. .
— Vai šai konferencei ir ari kādi blakusuzdevumi?
— Tā lr «kuluāru dzīve». Visu laiku nebūt nav jāsēž zālē. Foajē var satikt vecus un Jaunus paziņas, veidot Jaunas Interešu grupas. Politiskās Izglītības namā lr plaši foajē, auditorijas un apaļie galdi bufetē. Katram dalībniekam lr tiesības foajē Izlikt posteru —
plakātu ar galvenajām idejām. Mūsu konferencēs tas var likties uzbāzīgi, pat piedauzīgi. Taču starptautiskajās konferencēs ar posterlem pilnas ir visas blakustelpas . .. — Kāda būs konferences darba kārtība? — Pēc katra referāta Jāatstāj pietiekams laiks Jautājumu uzdošanai. Tie «izģērbj» referentu un bieži parāda domu seklumu. Mums ieviesusies tradīcija deklarēt un «pazust» no tribīnes. Sajā konferencē paredzēts laiks Jautājumiem un diskusijām pēc katra referāta. Manuprāt, konferences bez diskusijām ir bezjēdzīgas, tad labāk referātu publicēt presē. — Kāds ir gaidāmais konferences dalībnieku sastāvs? — Tā būs pirmā plašāka mēroga Latvijas Zinātnieku savienības biedru tikšanās ar sabiedrisko organizāciju aktīvistiem. Uzaicināti ari radošo savienību biedri un žurnālisti. Gaidām ari republikas vadītājus. — Vai konferencē klausītāju vidū būs iespējams nokļūt ari tiem, kuriem vēl pagaidām nav ielūguma vai dalībnieka kartes? — Jā. pēc pulksten 9 konferencē atkarībā no brīvo vietu skaita tiks ielaisti visi Interesenti. I. Vītolam jautājumus uzdeva A. ŠABLOVSKIS
