Atšķirības starp "262582" versijām

No Barikadopēdija
(Set original images)
7. rindiņa: 7. rindiņa:
 
|Source file=paja1989n162_001_01
 
|Source file=paja1989n162_001_01
 
}}
 
}}
 +
{{Source image|articles/262/582/262582.jpg}}
 
{{About topic|Baltijas ceļš}}
 
{{About topic|Baltijas ceļš}}
 
{{About topic|23. augusts}}
 
{{About topic|23. augusts}}
22. rindiņa: 23. rindiņa:
 
{{About event|E1989082300}}
 
{{About event|E1989082300}}
 
{{About year|1989}}
 
{{About year|1989}}
*Dažus kilometrus aiz Ķekavas, vietā, kur Rīgas — Bauskas šoseju šķērso apvedceļš, uz pasākumu sabraukušo cilvēku transportlīdzekļu daudzums liedza saskatīt apvārsni. Automašīnas, automašīnas. No Rīgas, no Salaspils, no Kurzemes puses. Ap pulksten 19 viss it kā pamira, tika izslēgti automašīnu dzinēji. Fantastisks klusums. Cilvēki stāvēja pa šosejas vidu, dažviet pat trijās rindās. Šķietami neiespējama, tomēr reāla vienotības apziņa un izjūta. Dziedot tautas himnu, likās — zeme līdzi dreb: «Dievs, svētī Latviju!»
 
  
*Laikposmā no plkst. 19 līdz 19.15 visizsmalcinātāko gardēžu iecienītajā restorānā «Sēnīte» nav bijis neviena apmeklētāja. Gan ēdienu gatavotāji, gan iespējamie ēdāji ar savu klātesamību jo ciešāku veidojuši vienu no Baltijas ceļa posmiem. Turpat bijis pat šā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma direktors un Inčukalna bērnu sanatorijas 55 latviešu un krievu mazie aktīvisti kopā ar saviem audzinātājiem. Visi itin apņēmīgi apliecinājuši savu vienotību un vērojuši, no helikoptera fotokorespondents AIVARS LIEPIŅŠ iemūžina šos visai tautai nozīmīgos mirkļus (sk. 25.08.89. «PJ»).
+
* Dažus kilometrus aiz Ķekavas, vietā, kur Rīgas — Bauskas šoseju šķērso apvedceļš, uz pasākumu sabraukušo cilvēku transportlīdzekļu daudzums liedza saskatīt apvārsni. Automašīnas, automašīnas. No Rīgas, no Salaspils, no Kurzemes puses. Ap pulksten 19 viss it kā pamira, tika izslēgti automašīnu dzinēji. Fantastisks klusums. Cilvēki stāvēja pa šosejas vidu, dažviet pat trijās rindās. Šķietami neiespējama, tomēr reāla vienotības apziņa un izjūta. Dziedot tautas himnu, likās — zeme līdzi dreb: «Dievs, svētī Latviju!»
  
*Jēkabs, Doms, Pēteris… Ak, laimīgais zvaniķi, Tev ausīs dun Tavas baznīcas zvans, bet Tu apzinies, ka esi līdzdalīgs, lai visa Baltija lūdz uz Debesīm. Un to nevar nesadzirdēt.
+
* Laikposmā no plkst. 19 līdz 19.15 visizsmalcinātāko gardēžu iecienītajā restorānā «Sēnīte» nav bijis neviena apmeklētāja. Gan ēdienu gatavotāji, gan iespējamie ēdāji ar savu klātesamību jo ciešāku veidojuši vienu no Baltijas ceļa posmiem. Turpat bijis pat šā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma direktors un Inčukalna bērnu sanatorijas 55 latviešu un krievu mazie aktīvisti kopā ar saviem audzinātājiem. Visi itin apņēmīgi apliecinājuši savu vienotību un vērojuši, kā no helikoptera fotokorespondents AIVARS LIEPIŅŠ iemūžina šos visai tautai nozīmīgos mirkļus (sk. 25.08.89. «PJ»).
  
*Pie Strēlnieku muzeja — turkmēnietes savos tautastērpos. Uzzinājušas, kas un KĀPĒC šeit notiek, iestājušās par «Baltijas ceļu».
+
* Jēkabs, Doms, Pēteris… Ak, laimīgais zvaniķi, Tev ausīs dun Tavas baznīcas zvans, bet Tu apzinies, ka esi līdzdalīgs, lai visa Baltija lūdz uz Debesīm. Un to nevar nesadzirdēt.
  
*Dažiem liekas, ka pat otrā pasaules kara īstenā sākuma 50. gadadienā vajadzētu traukties šķērsām pāri «Baltijas ceļam». Diemžēl mēs vairs nevaram šiem ļaudīm ļaut pāršķelt dzīvu miesu.
+
* Pie Strēlnieku muzeja — turkmēnietes savos tautastērpos. Uzzinājušas, kas un KĀPĒC šeit notiek, iestājušās par «Baltijas ceļu».
 +
 
 +
* Dažiem liekas, ka pat otrā pasaules kara īstenā sākuma 50. gadadienā vajadzētu traukties šķērsām pāri «Baltijas ceļam». Diemžēl mēs vairs nevaram šiem ļaudīm ļaut pāršķelt dzīvu miesu.

Versija, kas saglabāta 2012. gada 19. septembris, plkst. 21.15

  • Dažus kilometrus aiz Ķekavas, vietā, kur Rīgas — Bauskas šoseju šķērso apvedceļš, uz pasākumu sabraukušo cilvēku transportlīdzekļu daudzums liedza saskatīt apvārsni. Automašīnas, automašīnas. No Rīgas, no Salaspils, no Kurzemes puses. Ap pulksten 19 viss it kā pamira, tika izslēgti automašīnu dzinēji. Fantastisks klusums. Cilvēki stāvēja pa šosejas vidu, dažviet pat trijās rindās. Šķietami neiespējama, tomēr reāla vienotības apziņa un izjūta. Dziedot tautas himnu, likās — zeme līdzi dreb: «Dievs, svētī Latviju!»
  • Laikposmā no plkst. 19 līdz 19.15 visizsmalcinātāko gardēžu iecienītajā restorānā «Sēnīte» nav bijis neviena apmeklētāja. Gan ēdienu gatavotāji, gan iespējamie ēdāji ar savu klātesamību jo ciešāku veidojuši vienu no Baltijas ceļa posmiem. Turpat bijis pat šā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma direktors un Inčukalna bērnu sanatorijas 55 latviešu un krievu mazie aktīvisti kopā ar saviem audzinātājiem. Visi itin apņēmīgi apliecinājuši savu vienotību un vērojuši, kā no helikoptera fotokorespondents AIVARS LIEPIŅŠ iemūžina šos visai tautai nozīmīgos mirkļus (sk. 25.08.89. «PJ»).
  • Jēkabs, Doms, Pēteris… Ak, laimīgais zvaniķi, Tev ausīs dun Tavas baznīcas zvans, bet Tu apzinies, ka esi līdzdalīgs, lai visa Baltija lūdz uz Debesīm. Un to nevar nesadzirdēt.
  • Pie Strēlnieku muzeja — turkmēnietes savos tautastērpos. Uzzinājušas, kas un KĀPĒC šeit notiek, iestājušās par «Baltijas ceļu».
  • Dažiem liekas, ka pat otrā pasaules kara īstenā sākuma 50. gadadienā vajadzētu traukties šķērsām pāri «Baltijas ceļam». Diemžēl mēs vairs nevaram šiem ļaudīm ļaut pāršķelt dzīvu miesu.