Dilemma
|
Kas mums nepieciešams vairāk — avīzes vai atveseļots kūrorts? Atbild Jūrmalas pilsētas padomes priekšsēdētājs JĀNIS LIEPIŅŠ.
— Slokas celulozes un papīra rūpnīcas jautājums ir aktuāls jau kopš 1971. gada, kad republikas Ministru Padome apstiprināja Jūrmalas attīstības ģenerālplānu, kurā bija paredzēts kūrortam neatbilstošo ražotni pārvietot ārpus pilsētas robežām. Turklāt bijuši iepriekšējā sasaukuma pilsētas tautas deputātu padomes sesiju lēmumi — gan par rūpnīcas slēgšanu, gan par pārprofilēšanu, gan par celulozes vārīšanas pārtraukšanu, kā arī attiecīgi Augstākās Padomes sesiju lēmumi, kas laiku pa laikam uzskatāmi izgaismoja šo problēmu. Tāpēc manī lielu neizpratni radīja Ministru Padomes 22. janvāra sēdes atbildīgu dalībnieku tendence visu atbildību uzvelt Jūrmalas deputātiem. Mūsu premjerministrs biedrs Bresis, piemēram, pieprasīja piešķirt no Jūrmalas pilsētas fondiem 200 tonnas cukura, lai to apmainītu pret kaut kur sarunāto papīru. Sak, ja nevēlaties ražot, dodiet kaut ko vietā, glābiet situāciju!
Jūrmalas deputātu nostāju atbalstīja LKP CK sekretārs Ivars Ķezbers un tieslietu ministrs Viktors Skudra. Es teicu, ka Ministru Padomei jāmaina sava taktika Slokas CPR jautājumā, jābeidz klaja spiediena politika attiecībā uz deputātiem, jo vainīga ir nevis Jūrmala, bet gan pati Ministru Padome. Pašlaik ir nodibināta jauna darba grupa, ko vada rūpniecības ministrs R. Misāns. Viņi tiksies ar mūsu deputātu komisijām pirms jautājuma izskatīšanas Augstākās Padomes sesijā. Cerams, ka tiks atrasts kompromisa variants. To meklēja arī iepriekšējā komisija, taču galu galā bija spiesta secināt: celulozes vārīšana Slokā vai nu jāpārtrauc, vai jāturpina.
Mūsu ieteikums ir tāds: celulozes vārīšana jāpārtrauc uz noteiktu laiku, kurā reāli, nevis tikai uz papīriņa, jāveic tie pasākumi, kas, Jūrmalai nekaitējot, ļautu ražot celulozi samazinātā apjomā. Šajā laikā republikas valdībai jāatrod vispiemērotākā vieta jaunas rūpnīcas celšanai, jāizzina, kas to būvēs un cik tas izmaksās. Ir jāieinteresē pilsēta, kas ražos celulozi, apsolot pelnu (valūtā!) ieguldīt tās budžetā. Tas attiecas arī uz Jūrmalu, kurai līdz šim atstāti tikai sārņi. Tad, kad jauna ražotne būs gatava, varēsim beidzot šķirties no kaitīgās «goda vietas».
23. janvārī sazinājos ar Ministru Padomes lietu pārvaldnieku Kārli Līci. Mūsu saruna liecināja, ka Ministru Padomē sākotnējā attieksme tiek pārvērtēta, tāpēc cerams, ka taktika Jūrmalas jautājumā turpmāk vērtīsies par labu gan kūrorta iedzīvotājiem, gan arī daudzo preses izdevumu abonētājiem.
JURIS LAKSOVS