VALODU LIKUMA PAMATĀ – SADARBĪBU UN KONSOLIDĀCIJU. Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja Viļņa BREŠA referāts
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Republikas Augstākās Padomes sesijai tiek nodots apspriešanai Latvijas PSR Valodu likuma projekts, kā arī Latvijas PSR Augstākās Padomes lēmumu projekti par Latvijas PSR Valodu likuma ieviešanas kārtību un par pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu latviešu valodas funkcionēšanu valsts, sabiedriskajā, kultūras dzīvē un citās sfērās, sacīja referents. Deputātu uzmanība tiek pievērsta arī likumprojektam par papildinājumiem Latvijas PSR Konstitūcijā.
Februāra sākumā publicētā Latvijas PSR Valodu likumprojekta tautas apspriešana parādījusi iedzīvotāju lielo ieinteresētību šajā jautājumā un ļāvusi apzināt pareizākās pieejas valodu funkcionēšanai republikā. Valodu likuma projekta jaunajā redakcijā ņemti vērā iesniegtie priekšlikumi.
Valodu problēma neradās pēkšņi, un tā nav radusies tikai mūsu republikā vien. Taču pašlaik vairāk nekā jebkad agrāk mums jāņem vērā nacionālā pašapziņa un tas, ka, uzņemoties tiesības realizēt nacionālo politiku valodu jautājumā, republika ar valsts valodas statusa pieņemšanu uzņemas paaugstinātu atbildību arī par citu valodu funkcionēšanu savā teritorijā.
Kā jums jau zināms, 1988. gada oktobrī Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma lēmumu «Par latviešu valodas statusu». Šis lēmums uzliek par pienākumu republikas valdībai radīt nepieciešamos apstākļus, lai radikāli uzlabotu latviešu valodas mācīšanu visās republikas mācību iestādēs, kā arī lai latviešu valoda aktīvi funkcionētu visās valsts un sabiedriskās dzīves sfērās.
Republikas Ministru Padome savukārt izstrādājusi un jau sākusi veikt pasākumus, lai radikāli uzlabotu latviešu valodas mācīšanu republikas iedzīvotājiem. Ministru Padomes lēmums publicēts presē.
Tālāk referents raksturoja 3 gadiem paredzēto programmu latviešu valodas funkcionēšanas nodrošināšanai valsts, sabiedriskās, kultūras dzīves un citās sfērās.
Pirmām kārtām vajadzīgie apstākļi, lai mācītos latviešu vai krievu valodu, jārada to nozaru speciālistiem un darbiniekiem, kuru darbība saistīta ar iedzīvotāju apkalpošanu. Tie ir valsts iestāžu, tirdzniecības sfēras, sadzīves pakalpojumu dienesta, komunālās saimniecības, sabiedriskā transporta, sakaru, izglītības, veselības aizsardzības, sociālās nodrošināšanas, kultūras, tieslietu un sabiedriskās kārtības sargāšanas darbinieki.
Otrajā grupā, kas mācīsies latviešu valodu, iekļaujami tie rūpniecības un celtniecības uzņēmumu, kā arī citu organizāciju darbinieki, kuriem latviešu valoda jāprot saskarsmei sadzīvē nepieciešamā apjomā.
Trešā republikas iedzīvotāju grupa, par kuras interesēm īpaši būs jārūpējas, ir bērni. Ir paredzēta harmoniska otras valodas (latviešu vai krievu) mācīšanas sistēma pirmsskolas bērnu iestādēs, vispārizglītojošajās skolās un visās pārējās mācību iestādēs, arī augstākajās mācību iestādēs.
Vispirms vajadzētu noteikt procesa kvantitatīvos parametrus. Pirmā grupa: veselības aizsardzības sistēmā ir apmēram 16 tūkstoši šādu cilvēku, tirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā — 11 tūkstoši, komunālās saimniecības un sadzīves pakalpojumu sfērā — aptuveni 20 tūkstoši. Apmēram 50 tūkstoši — valsts pārvaldes orgānu darbinieki, ražošanas uzņēmumu dažāda ranga vadītāji un speciālisti, kopā apmēram 100 tūkstošu cilvēku. Protams, skaitlis ir liels.
Šī kontingenta apmācīšanai jau izveidots plašs kursu tīkls ministrijās, valsts komitejās, resoros un vietējo tautas deputātu padomju Izpildkomitejās, kā arī uzņēmumos, iestādēs un organizācijās. Republikas pārvaldes orgānu vadošajiem darbiniekiem kursus organizē Latvijas PSR Ministru Padomes Lietu pārvalde un Vadošo darbinieku un speciālistu starpnozaru kvalifikācijas celšanas institūts. Par vietējo padomju izpildkomiteju aparāta darbinieku apmācību rūpējas rajonu un pilsētu izpildkomitejas, bet apkalpojošās sfēras darbinieku apmācību nodrošina attiecīgo nozaru ministrijas, valsts komitejas un resori.
Uzņēmumi, iestādes un organizācijas latviešu valodas kursus organizē patstāvīgi vai izmantojot mācību iestāžu, Sadzīves pakalpojumu ministrijas un kooperatīvu palīdzību. Par pasniedzējiem kursos galvenokārt strādā latviešu valodas skolotāji, pensionētie skolotāji un studenti. Tādu cilvēku, kuri spēj mācīt latviešu valodu pieaugušajiem, mums ir pietiekami.
Tautas izglītības ministrijai uzdots līdz 1989. gada 1. jūlijam noskaidrot to skolotāju un pasniedzēju kontingentu, kuri ir ar mieru mācīt latviešu valodu pieaugušajiem.
Ņemot vērā, ka patlaban latviešu valodu speciālos kursos jau apgūst vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku, domāju, ka iespēju mācīties var rast arī pārējie. Pirmām kārtām ir vajadzīga laba griba.
Praksē to jau pierādījusi, piemēram, Tirdzniecības ministrija. Šā gada sākumā tirdzniecības sistēmā strādāja 6,5 tūkstoši ar iedzīvotāju apkalpošanu saistīti darbinieki, kuri neprata latviešu valodu. Tagad jau izveidots plašs valodas kursu tīkls, kur mācās vairāk nekā 3000 cilvēku. Pamatojoties uz līgumu ar Valsts universitāti, sākta tirdzniecības leksikas vārdnīcas izstrādāšana.
Līdzīgu darbu izvērsušas arī Sadzīves pakalpojumu ministrija, Komunālās saimniecības ministrija un Veselības aizsardzības ministrija. Valsts kurināmā un enerģētikas komiteja un citas organizācijas.
Lai palīdzētu tiem, kas organizē latviešu valodas kursus, Tautas izglītības ministrija izstrādājusi mācību programmas un metodiku. Vairāki autorkolektīvi strādā pie alternatīvu programmu un mācību līdzekļu radīšanas personām ar dažādu valodas zināšanu līmeni.
Iedzīvotāju pieprasījums pēc tādiem izdevumiem, kas veicina latviešu valodas apguvi, ir krasi pieaudzis. Agrāk sarunvārdnīcas un valodu pašmācības grāmatas izdevām 35 līdz 50 tūkstošu eksemplāru lielā metienā ik pēc 3—4 gadiem. Tas pilnīgi apmierināja pieprasījumu. Aptuveni puse no visa šo izdevumu kopējā metiena izdota pēdējo divu gadu laikā, taču tas vēl ne tuvu neatbilst šāsdienas prasībām. Šā gada martā iznāca jaunās latviešu valodas pašmācības grāmatas «Mācāmies latviešu valodu» pirmā daļa 100 tūkstošu eksemplāru lielā metienā. Pēc lasītāju lūguma drīz nāks klajā vēl 200 tūkstoši eksemplāru. Izdošanai nākamā gada sākumā tādā pašā metienā jau sagatavota grāmatas otrā daļa. Patlaban autori strādā pie tās trešās daļas, kas iznāks 1991. gadā.
1989. — 1990. gadā un trīspadsmitajā piecgadē izdevniecības ieplānojušas laist klajā vairākus jaunus oriģinālizdevumus latviešu valodas apguvei, tai skaitā pašmācības grāmatas. sarunvārdnīcas. vārdnīcas un skaņuplates.
Es ceru, ka cilvēkiem, kas vēlas latviešu valodu apgūt pašmācības ceļā, palīdzēs kolēģi, darba kolektīvi, partijas, arodbiedrību, komjaunatnes un citas sabiedriskās organizācijas.
Šai ļaužu grupai sākusi palīdzēt arī Latvijas televīzijas populārzinātnisko raidījumu redakcija. Kopš 10. aprīļa uzsākts jauns raidījumu cikls «Mācāmies kopā», valodas mācīšanā izmantojot mūsdienīgas intensīvas metodes. Šo raidījumu metodikas izstrādāšanā piedalās Latvijas Valsts universitātes speciālisti.
Apvienība «Latvijas kino» kopīgi ar Latvijas televīziju ir sagatavojusi videokaseti ar pirmajām trim latviešu valodas stundām iesācējiem. Turpmāk videokasetēs tiks ierakstīts pilns mācību kurss.
Lielāku palīdzību iesācējiem latviešu valodas apguvē varētu sniegt republikā krievu valodā iznākošie laikraksti un žurnāli, savās slejās atvēlot vietu rubrikai «Tiem, kas mācās latviešu valodu» un publicējot tajā vai nu televīzijas raidījumu cikla saturu, vai arī veidojot attiecīgus oriģinālmateriālus.
Cilvēkiem, kuri pietiekami nepārvalda vienu vai otru valodu, iespējas aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē nepieciešams nodrošināt ar sinhronās tulkošanas palīdzību. Radio un televīzijā jau notiek nozīmīgāko sabiedriski politisko raidījumu sinhronā tulkošana un translēšana radio otrajā programmā. Turpmāk tiks tulkoti arī svarīgākie informatīvie raidījumi.
Tuvākajos 2—3 gados nepieciešams nodrošināt sinhrono tulkošanu sēžu zālēs. Tomēr jāatzīst, ka šo zāļu apgāde ar sinhronās tulkošanas līdzekļiem vēl sokas gausi. Nereti dzirdami aizbildinājumi, ka liels ir nepieciešamās aparatūras deficīts. Taču Sakaru ministrija kopīgi ar ražošanas apvienību VEF jau tagad var nodrošināt pieprasījumu pēc pārvietojamās aparatūras, bet līdz 1991. gadam — arī pēc stacionārajiem sinhronās tulkošanas līdzekļiem.
Pašlaik mums vēl nepietiek augsti kvalificētu tulku. Pēc aprēķiniem republikai vajadzīgi apmēram 200 sinhronās tulkošanas speciālistu. Ar jauno mācību gadu Latvijas Valsts universitāte pēc iestāžu un organizāciju pieprasījumiem gatavos tulkus no studentu vidus.
Ir zināms, ka valodu visvieglāk ir apgūt bērnībā. Īstenojot Latvijas PSR Augstākās Padomes lēmumu «Par latviešu valodas statusu», ar valdības lēmumu apstiprināti pasākumi, kas veicami, lai radītu priekšnoteikumus latviešu valodas mācīšanai un apgūšanai pirmsskolas bērnu iestādēs, vispārizglītojošajās skolās, arodskolās, vidējās speciālajās un augstākajās mācību iestādēs.
Taču latviešu valodas mācīšanu skolās ar krievu mācībvalodu nevar uzlabot ar mācību procesa intensificēšanu vien. Lai nopietni apgūtu latviešu valodu, iepazītu republikas vēsturi, ģeogrāfiju un kultūru, ir arī cits risinājums — noteikt visām republikas vispārizglītojošajām skolām vienādu mācību laiku.
Republikas valdība velc vairākus svarīgus pasākumus, lai stimulētu jaunu mācību grāmatu sarakstīšanu. Šajā gadā skolas saņems vēl 10 latviešu valodas un literatūras mācību grāmatas, tai skaitā «Latviešu valodu» 4. un 10. klasei skolām ar krievu mācībvalodu. Izdota rokasgrāmata «Latviešu valoda» skolām ar krievu mācībvalodu, un iznāks vēl divas latviešu valodas rokasgrāmatas, kas palīdzēs skolēniem labāk sagatavoties izlaiduma eksāmeniem.
Lai nodrošinātu valsts valodas apguves iespēju topošajiem speciālistiem, Latvijas Valsts universitāte šā gada februāri tika izveidota jauna katedra — praktiskās latviešu valodas katedra.
Ar jauno mācību gadu latviešu valodu mācīsies visās augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs.
Lai radītu reālas iespējas latviešu valodas apguvei, viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir panākt nodrošinājumu ar nepieciešamajiem pedagogu kadriem. Jau ar jauno, 1989./1990. mācību gadu mūsu pedagoģiskajās augstskolās studentu uzņemšana specialitātē «Latviešu valoda un literatūra» tiks paplašināta par 75 cilvēkiem, bet pavisam minētajā specialitātē uzņems 375 cilvēkus. Atjaunota latviešu valodas skolotāju sagatavošana Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā. Gribu uzsvērt, ka republikas augstākajās mācību iestādēs kopējais studentu uzņemšanas plāns krievu plūsmā nesamazināsies.
Pēc tam runātājs pievērsās problēmām, kas saistītas ar pāreju uz lietvedību valsts valodā.
Bet vispirms par to, ko mēs saprotam ar vārdu «lietvedība», viņš teica. Tās pamatfunkcija ir atspoguļot dokumentos pārvaldes aparāta darbību. Tātad pats svarīgākais uzdevums šai jomā ir nodrošināt latviešu valodas lietošanu valsts un sabiedriskās darbības sfērās, gatavojot organizatorisko, rīkojumu un uzskaites dokumentāciju.
Lai pārietu uz valsts valodas lietošanu lietvedībā, valdība pēc Valodu likuma pieņemšanas izveidos speciālu valdības komisiju. Šī komisija noteiks valsts valodas lietošanas kārtību pārvaldes darbības dokumentēšanā, kā arī valodas lietošanu resoru, starpresoru, tehniskajā un projektu dokumentācijā.
Vienlaikus jārūpējas par lietvedības darbinieku un mašīnrakstītāju kadru sagatavošanu, kvalifikācijas celšanu un pārkvalificēšanu mācību iestādēs un arodskolās, noslēdzot ar tām attiecīgus līgumus.
Nopietns ir arī jautājums par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju apgādi ar rakstāmmašīnām. Galvenā rakstāmmašīnu piegādātāja republikai — Vissavienības apvienības «Tirdzniecības iekārtas» Latvijas starprepublikāniskā bāze — šo uzdevumu, līdz šim veic neapmierinoši. Pašreizējās vajadzības pēc rakstāmmašīnām ar latviešu burtiem ir apmierinātas tikai apmēram par 26 procentiem.
Šajā situācijā atzīstama ir republikas Tirdzniecības ministrijas rīcība. Šī ministrija noslēgusi līgumu ar Maskavas kooperatīvu «Liter», kas apņēmies līdz šā gada jūlijam piegādāt republikai pēc līguma 1000 rakstāmmašīnas ar latīņu burtiem un līdz gada beigām — vēl 3500 rakstāmmašīnas ar latviešu burtiem. Tāds daudzums tad arī pamatvilcienos nodrošinās šā gada vajadzības.
Domāju, ka uzņēmumiem un organizācijām vajadzētu mērķtiecīgi iedalīt savus valūtas līdzekļus tādas tehnikas iegādei, kas nepieciešama latviešu valodas lietošanai lietvedībā.
Nav šaubu, ka valodu likuma realizēšanai būs nepieciešami ievērojami papildu asignējumi. Budžeta iestādēm tādi paredzami valsts budžetā. Bet saimnieciskā aprēķina uzņēmumi un organizācijas šos Izdevumus segs paši. Mūsu aptuvenie aprēķini rāda, ka republikas valdības programmā paredzēto trijos gados veicamo pasākumu finansēšanai papildus būs nepieciešami apmēram 50 miljoni rubļu, no tiem 23 miljoni rubļu — no budžeta. Republikāniskajā budžetā un vietējos budžetos tādi līdzekļi ir, un tie tiks ņemti vērā, sastādot attiecīgā gada budžetu.
Taču latviešu valodas patieso statusu mūsu republikā noteiks ne tikai likumā Izteiktās prasības un pat ne valodas nepratējiem radītie apstākli. Nepieciešams, lai katrs pilsonis apzinātos, ka latviešu valodas tiesību atjaunošana un nostiprināšana ir pārbūves laika diktēta nepieciešamība. Es gribu aicināt visus iedzīvotājus būt savstarpēji korektiem ceļā uz reālu divvalodību. Šis ceļš ejams, balstoties uz augsti kulturālas sabiedrības ētiskajiem principiem, nevis uz varmācīgu piespiešanu. Un tikai tad mēs varēsim cerēt uz starpnacionālo attiecību normālu attīstību mūsu republikā. Diemžēl šobrīd tā ne vienmēr notiek.
Jājautā, kam bija vajadzīgs dažās apdzīvotajās vietās aizkrāsot nosaukumu krievu valodā, atstājot tikai latvisko uzrakstu? Dažviet deputātiem, kas runā tikai krieviski, pārmeta, ka viņi ieradušies bez tulkiem, bet vienam otram vienkārši ieteica pameklēt sev dzīvošanai piemērotāku reģionu.
Valdība konsekventi turpinās attiecīgu darbu, lai latviešu valodai piešķirtu valsts valodas statusu un lai republikas iedzīvotājiem tiktu nodrošinātas tiesības apgūt un lietot dzimto valodu. Dzimtā valoda katram cilvēkam ir tikai viena. Tādai jābūt reālas divvalodības nodrošināšanas pamatkoncepcijai.
Pieņemot Valodu likumu un veicot pasākumus, lai radikāli uzlabotu latviešu valodas mācīšanu republikas iedzīvotājiem, mums ar visu atbildību Jāapzinās, ka neviena nācija nevar tikt nostādīta pretim otrai nācijai un ka mums nav mērķis Iegūt nacionālas privilēģijas, kaitējot citas nacionalitātes pilsoņu interesēm. Vienīgi reāla divvalodība var garantēt nacionāls un valodas attiecību normalizāciju.
