"Devītais krusta karš"
|
«Musulmanis, kas kritis karā pret citiem musulmaņiem, nekad nenokļūs paradīzē," teica tatāru puisis, ar ko sarunājos Permas (Rietumurālos) nesen atkal atvērtajā mošejā. «Paradīzē nokļūst tikai tie karavīri, kas krituši kaujā pret neticīgajiem. Persijas līcī būs devītais krusta karš pret musulmaņiem." Mans sarunbiedrs paziņoja, ka esot iestājies padomju musulmaņu brīvprātīgo vienībā, kas gatavojas doties palīgā Irākai. Vienība bāzējoties Aizkaukāzā. Ja PSRS valdība atteikšoties nosūtīt brīvprātīgos uz Irāku, viņi turp došoties paši — caur Nahičevānu un Irānu.
Daudzi musulmaņi visā pasaulē (varbūt pat to vairākums) konfliktu Persijas līcī uzskata par cīņu starp musulmaņiem un neticīgajiem, par ticības karu. Tāpēc, ja Persijas līcī sāksies karadarbība, tās gaitu var būtiski ietekmēt ne tikai Irākas un sabiedroto spēku samērs un ieroču kvalitāte, bet arī islāma pasaules reakcija. It sevišķi, ja Irākas raķetes dos triecienu Izraēlai, kā sola Sadams Huseins. Tas ir faktors, ko grūti prognozēt. Vieglāk ir paredzēt karadarbības gaitu no gluži militārā viedokļa. Šādas prognozes Rietumu presē pēdējās nedēļās parādās diezgan bieži.
Rietumu koalīcijas galvenā priekšrocība ir tehniskais pārsvars — amerikāņu, angļu, franču ieroči, it sevišķi aviācija, ir modernāki par Irākas rīcībā esošajiem. Irākas priekšrocības ir skaitliskais pārsvars un lieliski nocietinātas pozīcijas Kuveitā un Irākas dienvidos. Turklāt Irākas armija ir ostījusi pulveri astoņus gadus ilgajā karā pret Irānu. Retais no amerikāņu karavīriem ir piedalījies īstā karadarbībā.
Karš varētu sākties ar ASV un sabiedroto uzbrukumu no gaisa atsevišķiem stratēģiskiem objektiem Irākā — lidlaukiem, raķešu bāzēm u.tml. Vairākas dienas varētu ilgt «gaisa karš", kurā vairāk nekā 1000 sabiedroto (galvenokārt amerikāņu) lidmašīnas attīrītu debesis no 400 – 500 Irākas kara lidmašīnām. Amerikāņi šajās cīņās var zaudēt apmēram 50 lidmašīnu. Irāka, atbildot uzlidojumiem, varētu raidīt pret sabiedrotajiem, Saūda Arābijas naftas laukiem un Izraēlu raķetes, iespējams, ar indīgo gāzu lādiņiem.
Nākamais amerikāņu solis būtu Dienvidirākas (starp Basru un Kuveitas robežu) pārvēršana par izdedzinātu zemi, lai likvidētu jebkādu pārvietošanās iespēju starp Irākas centrālajiem rajoniem un Kuveitu. Līdz ar to Huseinam būs liegta iespēja pārsviest savus izlases spēkus — augsti samaksāto un lieliski apmācīto republikas gvardi — uz frontes pārrāvumiem, kā tas bija karā pret Irānu. Irākiešu karaspēks Kuveitā nevarētu saņemt nekādas piegādes un papildspēkus. Šāda stāvokļa sasniegšanai amerikāņi izmantotu intensīvu bombardēšanu, iesaistot pat Djego Garsijas salā izvietotos stratēģiskos bumbvedējus B-52, kuru raidītās bumbas noklāj veselus apgabalus kā paklājs. Irāka varētu aizstāvēties ar Padomju Savienībā ražotajām raķetēm "zeme-gaiss" un zenītartilēriju. Iespējamie amerikāņu zaudējumi — 100 līdz 300 lidmašīnas.
Pēc apmēram nedēļu ilgiem sabiedroto uzlidojumiem varētu sākties sauszemes uzbrukums. Tas vienlaikus varētu būt trieciens Irākas dienvidos, lai no rietumiem ielenktu Huseina karaspēku Kuveitā, un frontāls uzbrukums no Saūda Arābijas uz Kuveitu. Šeit sabiedrotos gaida Pirmā pasaules kara pozīciju kauju cienīgi nocietinājumi — dzeloņstiepļu aizsprosti, ar degošu naftu pilni prettanku grāvji, plaši mīnu lauki. Amerikāņi varētu mēģināt arī izsēdināt jūras kājnieku desantu Kuveitas galvaspilsētā. Klasiskās mūsdienu kara doktrīnas paredz, ka uzvaras gūšanai uzbrucēju pārsvaram pār labi «ierakušos" pretinieku jābūt trīskārtīgam (vēlams — vēl lielākam). Sabiedroto un Irākas karavīru skaitliskais samērs ir 1:1, Irākai ir trīsreiz vairāk tanku un labāka artilērija. Amerikāņiem viss būtu jāliek atkal uz aviācijas un taktisko raķešu kārts, lai Huseina karavīru skaitu samazinātu vairākas reizes. Un tad pienāktu uzbrukuma brīdis, kad gandrīz viss būs atkarīgs no irākiešu cīņasgribas — vai viņi aizstāvēsies līdz pēdējam, vai arī, morāli salauzti, sāks bēgt un masveidā padosies gūstā. Tad arī noskaidrosies, vai karš būs īslaicīgs vai ieilgs vairākus mēnešus.
Amerikāņu eksperti uzskata, ka jau pirmajās 5 —10 kara dienās sabiedrotie zaudēs apmēram 2 — 3 tūkstošus kritušo un 15 — 20 tūkstošus ievainoto. Ar piebildi — ja visi pavēlniecības plāni tiks izpildīti un īsā laikā tiks iznīcināti 95% Irākas artilērijas.
Karš Persijas līcī var būt ļoti īslaicīgs. Bet, ja tā būs, šis karš nebūs ne viegls, ne lēts.
Oskars Hānbergs