Atšķirības starp "861924" versijām
(Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/06/16 |Issue number=106 |Page number=1 |Original title=14. jūnijs Latvijā }} {{Source image|14. jūnijs Latvijā...) |
|||
| 12. rindiņa: | 12. rindiņa: | ||
{{About place|Lietuva}} | {{About place|Lietuva}} | ||
{{About year|1990}} | {{About year|1990}} | ||
| − | + | '''Rīga.''' Pulksten 12 godasardzē pie Brīvības pieminekļa stājas Rigas Politiski represēto kluba biedri. | |
Godināt staļinisma upuru piemiņu un nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa ieradās republikas AP priekšsēdētājs A. Gorbunovs, MP priekšsēdētājs L Godmanis, LTF priekšsēdētājs D. Ivāns, | Godināt staļinisma upuru piemiņu un nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa ieradās republikas AP priekšsēdētājs A. Gorbunovs, MP priekšsēdētājs L Godmanis, LTF priekšsēdētājs D. Ivāns, | ||
tautas deputāti un valdības locekļi. | tautas deputāti un valdības locekļi. | ||
| 22. rindiņa: | 22. rindiņa: | ||
Meža kapos tika uzstādīts piemiņas Baltais krusts baigā gada upuriem. | Meža kapos tika uzstādīts piemiņas Baltais krusts baigā gada upuriem. | ||
| − | + | '''Daugavpils.''' Baznīcas sēru zvani sauca kopā visus, kas vēlējās aizlūgt par tiem, kas nepārdzīvoja posta gadus, kā ari par tiem, kas palikusi dzīvi. | |
Vakarā teātrī pulcējās Politiski represēto kluba biedri. | Vakarā teātrī pulcējās Politiski represēto kluba biedri. | ||
Rakstniece Anita Liepa vakara dalībniekus iepazīstināja ar garstāstu, kura aprakstījusi tautas likteņceļus. | Rakstniece Anita Liepa vakara dalībniekus iepazīstināja ar garstāstu, kura aprakstījusi tautas likteņceļus. | ||
| − | + | '''Ventspils.''' Pievakarē laukuma pie dzelzceļa stacijas, kur pirms 49 godiem daudziem sākās ciešanu ceļš, | |
pulcējās pilsētas un rajona sabiedrisko organizāciju un politisko partiju pārstāvji, kā arī citi pilsētas iedzīvotāji. Pilsētas izpildkomiteja pieņēmusi lēmumu, | pulcējās pilsētas un rajona sabiedrisko organizāciju un politisko partiju pārstāvji, kā arī citi pilsētas iedzīvotāji. Pilsētas izpildkomiteja pieņēmusi lēmumu, | ||
ka no vietējā budžeta tiks maksāts visiem tiem staļinisma laikā represētajiem ventspilniekiem, kuru pensijas lidz šim bijušas mazākas par 100 rubļiem mēnesī. Šādas piemaksas jau drīz saņems 77 cilvēki. | ka no vietējā budžeta tiks maksāts visiem tiem staļinisma laikā represētajiem ventspilniekiem, kuru pensijas lidz šim bijušas mazākas par 100 rubļiem mēnesī. Šādas piemaksas jau drīz saņems 77 cilvēki. | ||
| − | + | '''...un Lietuvā--''' | |
Pusdienas laikā visās Lietuvas baznīcās sākās dievkalpojumi. | Pusdienas laikā visās Lietuvas baznīcās sākās dievkalpojumi. | ||
Versija, kas saglabāta 2024. gada 30. novembris, plkst. 17.06
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Rīga. Pulksten 12 godasardzē pie Brīvības pieminekļa stājas Rigas Politiski represēto kluba biedri. Godināt staļinisma upuru piemiņu un nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa ieradās republikas AP priekšsēdētājs A. Gorbunovs, MP priekšsēdētājs L Godmanis, LTF priekšsēdētājs D. Ivāns, tautas deputāti un valdības locekļi.
Pēc divām stundām Brāļu kapos notika sēru ceremonija.
Vakarā Torņakalna stacijā tika atklāta piemiņas zīme, ko akmeni veidojis tēlnieks Ojārs Feldbergs.
Meža kapos tika uzstādīts piemiņas Baltais krusts baigā gada upuriem.
Daugavpils. Baznīcas sēru zvani sauca kopā visus, kas vēlējās aizlūgt par tiem, kas nepārdzīvoja posta gadus, kā ari par tiem, kas palikusi dzīvi. Vakarā teātrī pulcējās Politiski represēto kluba biedri. Rakstniece Anita Liepa vakara dalībniekus iepazīstināja ar garstāstu, kura aprakstījusi tautas likteņceļus.
Ventspils. Pievakarē laukuma pie dzelzceļa stacijas, kur pirms 49 godiem daudziem sākās ciešanu ceļš, pulcējās pilsētas un rajona sabiedrisko organizāciju un politisko partiju pārstāvji, kā arī citi pilsētas iedzīvotāji. Pilsētas izpildkomiteja pieņēmusi lēmumu, ka no vietējā budžeta tiks maksāts visiem tiem staļinisma laikā represētajiem ventspilniekiem, kuru pensijas lidz šim bijušas mazākas par 100 rubļiem mēnesī. Šādas piemaksas jau drīz saņems 77 cilvēki.
...un Lietuvā--
Pusdienas laikā visās Lietuvas baznīcās sākās dievkalpojumi. Laukumā pie republikas galvenās baznīcas — Viļņas katedrāles — notika mise. To vadīja Lietuvas kardināls Vincents Sladkevičs. Pēc mises V. Sladkevičs, Lietuvas Augstākās Padomes priekšsēdētājs V. Landsberģis un premjerministre K. Prunskiene parakstīja aktu par lietuviešu tautas pašuzupurēšanos svētajai Kristus sirdij. Aktā uzsvērts, ka atjaunotās Lietuvas valsts brīvības un neatkarības saglabāšanā tauta paļaujas uz Dieva palīdzību, ka Lietuvas zemē nekad nedrīkst valdīt sveši cilvēki. Šis akts pirmo reizi tika parakstīts 1934. gadā, bet nu to atjaunoja. V. Landsberģis nolasīja restitūcijas aktu par katoļu baznīcas stāvokli Lietuvā.
