Atšķirības starp "652232" versijām
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/09/06 |Issue number=171 |Page number=4 |Original title=Kāda būsi, divpadsmitā c? |Source file=paja1989n171_004_02 | + | {{Newspaper Article |
| + | |Article in=Padomju Jaunatne | ||
| + | |Published on=1989/09/06 | ||
| + | |Issue number=171 | ||
| + | |Page number=4 | ||
| + | |Original title=Kāda būsi, divpadsmitā c? | ||
| + | |Source file=paja1989n171_004_02 | ||
| + | }} | ||
| + | {{Written by|Aleksandrs Matulis}} | ||
| + | {{Written by|Uldis Briedis}} | ||
| + | {{Written by|Andris Eglītis}} | ||
| + | {{About topic|Starpnacionālās attiecības}} | ||
| + | {{About topic|Nacionālo kultūras biedrību dibināšana un darbība}} | ||
| + | {{About domain|Politika}} | ||
| + | {{About domain|Tautas izglītība}} | ||
| + | {{About person|Rudīte Dančauska}} | ||
| + | {{About person|Helēna Baģinska}} | ||
| + | {{About person|Jānis Kohanovičs }} | ||
| + | {{About organization|Latvijas Poļu kultūras biedrība}} | ||
| + | {{About organization|Latvijas Ebreju kultūras biedrība}} | ||
| + | {{About event|E1989090100}} | ||
| + | {{About year|1989}} | ||
| + | Kad pagājušā gada rudenī notika Latvijas Poļu kultūras biedrības dibināšanas kongress, programmas dokumentos iekļautā doma par poļu klašu, svētdienas skolu un normālu vidusskolu atjaunošanu Latvijā man tomēr likās diezgan nereāla, šķita, ka tradīcijas ir zudušas, polu valodas lietošana nolaista līdz sadzīves, labākajā gadījumā — ģimenes līmenim. Bērnu vecāki izglītību ieguvusi latviešu vai krievu skolās, plati zēlis jaukto ģimeņu pieaugums, tāpēc dominējošā valoda ģimenēs tomēr bijusi latviešu vai krievu valoda. | ||
Ir atdzīvojusies poļu skolu kustība Daugavpilī un citviet Latgalē. Bet laikam sevišķi raksturīgs, zīmīgs un jo cerīgs bijis tā gada 1. septembris tepat Rīgā: tajā dienā skolas gaitas polu klasē sāka 20 sešgadīgi mazuļi. Vai arī viņu ģimenēs nav tādu, no kuriem tieši pirms 40 gadiem tika komplektētas trīs pirmās klasītes pēdējā Rīgā palikušajā poļu vidusskolā? | Ir atdzīvojusies poļu skolu kustība Daugavpilī un citviet Latgalē. Bet laikam sevišķi raksturīgs, zīmīgs un jo cerīgs bijis tā gada 1. septembris tepat Rīgā: tajā dienā skolas gaitas polu klasē sāka 20 sešgadīgi mazuļi. Vai arī viņu ģimenēs nav tādu, no kuriem tieši pirms 40 gadiem tika komplektētas trīs pirmās klasītes pēdējā Rīgā palikušajā poļu vidusskolā? | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 18. aprīlis, plkst. 07.52
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Kad pagājušā gada rudenī notika Latvijas Poļu kultūras biedrības dibināšanas kongress, programmas dokumentos iekļautā doma par poļu klašu, svētdienas skolu un normālu vidusskolu atjaunošanu Latvijā man tomēr likās diezgan nereāla, šķita, ka tradīcijas ir zudušas, polu valodas lietošana nolaista līdz sadzīves, labākajā gadījumā — ģimenes līmenim. Bērnu vecāki izglītību ieguvusi latviešu vai krievu skolās, plati zēlis jaukto ģimeņu pieaugums, tāpēc dominējošā valoda ģimenēs tomēr bijusi latviešu vai krievu valoda.
Ir atdzīvojusies poļu skolu kustība Daugavpilī un citviet Latgalē. Bet laikam sevišķi raksturīgs, zīmīgs un jo cerīgs bijis tā gada 1. septembris tepat Rīgā: tajā dienā skolas gaitas polu klasē sāka 20 sešgadīgi mazuļi. Vai arī viņu ģimenēs nav tādu, no kuriem tieši pirms 40 gadiem tika komplektētas trīs pirmās klasītes pēdējā Rīgā palikušajā poļu vidusskolā?
Visnotaļ saprotu vecāku šaubas un pārdomas, pieņemot atbildīgu lēmumu — mūsu bērns mācīsies poļu valodā! Laikam šaubījās arī Rīgas 3. vidusskolas direktore Rudīte Dančauska: lai uzņemtu savā paspārnē poļu klasi, vajadzēja gan drosmi, gan pilsonisku uzdrīkstēšanos. Vai tad maz ir runāts par jaukto skolu sadali? Un te — neordinārs lēmums: 3. vidusskolā dzimtajā valodā mācīsies mazie poļi!
Šaubu nemanīja tikai notikuma galvenajos dalībniekos: viens pārgalvīgi, cits biklāk, viņi tomēr gāja SAVĀ pirmajā klasē, lai arī ne vienmēr lāgā saprazdami klases audzinātājas panes HELĒNAS BAĢINSKAS poliski teikto. Ieklausījos, kā viņi ar saviem «aizbildņiem» — tagadējiem 12.c klases audzēkņiem — risināja sarunas. Kā nu kuram bija vieglāk — gan latviski, gan poliski, bet — atraisīti un droši, bez mazākās neuzticēšanās sev un saviem spēkiem.
Bet par to, ka kādi spēki būs vajadzīgi, pieaugušie runāja daudz — gan svinīgajā tikšanās brīdī ar strēlniekiem pie Latviešu sarkano strēlnieku pieminekļa, gan arī viņiem veltītajā sarīkojumā skolas aktu zālē. Ar pirmklasniekiem svinībās kopā bija arī poļu celtniecības firmu pārstāvji Rīgā, TIM darbinieks Jānis Kohanovičs (viņam — Poļu kultūras biedrības lielum liels paldies par enerģisku un konkrētu darbu poļu skolas darbības atjaunošanā).
Vienprātīga bija paustā cerība: tas ir sākums. Kad tie mazuļi mācīsies nu jau 12.c klasē, Rīgā darbosies patstāvīga, liela poļu skola.
ALEKSANDRS MATULIS
ULDA BRIEŽA foto
=============
Pirmā!
- 1989. gada 1. septembrī pēc gandrīz pusgadsimtu ilgas novārtā būšanas durvis vēra Rīgas ebreju vidusskola — pirmā Padomju Savienībā.
Šķiet, mazie vēl neapjauš, cik laimīgā gadā aizsākas viņu mācībgaitas…
ANDRA EGLĪŠA foto
