Izmaiņas

{{About domain|Politika}}{{About domain|Bruņotie spēki un karadarbība}}{{About person|Broņislavs Gendzelis}}{{About person|Mihails Gorbačovs}}{{About organization|Sajūdis}}{{About organization|Filozofu centrs}}{{About organization|Lietuvas Zaļo klubs}}{{About organization|Ekonomikas jautājumu klubs}}{{About organization|Aušrininkai}}{{About media|Soglasije}}{{About place|Viļņa}}{{About place|Lietuva}}{{About place|Rumānija}}{{About place|Igaunija}}{{About place|Latvija}}{{About year|1990}}Tikšanās ViļņaViļņā

Broņislavs Gendzells Gendzelis ir viens no kustības «SaJudls» «Sajūdis» padomes locekļiem un Intelektuālajiem intelektuālajiem līderiem. Viņš stāvējis pie Lietuvas tautas kustības šūpuļa.

'''— Profesor, Jūsu vadībā pirms dažiem gadiem sāka darboties tā sauktais Filozofu klubs, kas drīz vien kļuva par tādu kā toreiz vēl tikai austošās Atmodas centru Viņš stāvējis pie Lietuvas tautas kustības šūpuļa... '''

'''— JāProfesor, mūsu Jūsu vadībā pirms dažiem gadiem sāka darboties tā sauktais Filozofu klubs bija pirmais, kas drīz vien kļuva par tādu kā toreiz vēl tikai austošās Atmodas centru.. Vēlāk mums pievienojās Lietuvas Zaļo klubs un Ekonomikas Jautājumu klubs. Sle trīs' veidojumi saslēdzās, un radās kustības «SaJudls» Iniciatīvas grupa. Mūsu Jaunie un drosmīgie Intelektuāļi ir nākuši no Filozofu kluba, veikuši ceļu no pro blēmu teorētiskas risināšanas līdz praktiskajai politikai. ''

'''— Jūsu specialitāte lr filozofijas vēstureJā, Jūs pārzināt cilvēces vēsturimūsu filozofu klubs bija pirmais. Vēlāk mums pievienojās Lietuvas Zaļo klubs un Ekonomikas jautājumu klubs. Šie trīs veidojumi saslēdzās, un radās kustības «Sajūdis» iniciatīvas grupa. Mūsu jaunie un drosmīgie intelektuāļi ir nākuši no Filozofu kluba, veikuši ceļu no problēmu teorētiskas risināšanas līdz praktiskajai politikai. Vai saskatāt kādas līdzības? '''

'''— Protams. Te nav runa par atkārtošanos, bet XIX gadsimta beigās Lietuvā bija kustība «Aušrlnin. ka 1», kas sevī apvienoja visdažādākos grupējumus. Vēlāk šī kustība sadalījās daudzās partijāsJūsu specialitāte ir filozofijas vēsture, bet sākotnēji tā apvienoja visus uz Lietuvas ne atkarības idejas bāzesjūs pārzināt cilvēces vēsturi. Vai saskatāt kādas līdzības? '''

Tāpat «Sajūdls» vieno cilvēkus ar dažādu pasaules uzskatu— Protams. ManuprātTe nav runa par tiešu atkārtošanos, mūsu bet XIX gadsimta beigās Lietuvā bija kustība «Aušrininkai», kas sevī apvienoja visdažādākos grupējumus. Vēlāk šī kustība lr nevis kāda sociāla kustlbasadalījās daudzās partijās, bet tieši nacionālās atbrīvošanās kustībai Un nacionālās atbrīvošanās kustības sākotnēji tā apvienoja '''visus''' uz var tad. kad visi apvienojas kopīgai cīņai pret Jūgu. kas uzspiests no ārienesLietuvas neatkarības idejas bāzes.

Rumānijā situācija bija cl tādaTāpat «Sajūdis» vieno cilvēkus ar dažādu pasaules uzskatu. Manuprāt, Jo tur pastāvoSals totalitārais režīms tomēr neapdraudēja tautas pastāvēšanumūsu kustība ir nevis kāda sociāla kustība, bet tieši nacionālās atbrīvošanās kustība! Un nacionālās atbrīvošanās kustības uzvar tad, kad '''visi apvienojas''' kopīgai cīņai pret jūgu, kas uzspiests no ārienes.

'''— Starp cituRumānijā situācija bija citāda, levēroju, ka kustības «Sajūdls» rīkotajā mītiņā, tāpat izdevuma «Soglasle» lappusēs daudz minēts Rumānijas piemērs. Konteksts: demokrātiskai attīstībai Lietu va būtu Jāturpinās, citādi va rētu atkārtoties Rumānijas notikumi ..jo tur pastāvošais totalitārais režīms tomēr neapdraudēja tautas pastāvēšanu. Kā to saprast? '''

'''— Mēs ar to saprotam ļoti vienkāršu parādību: Ja vēl vairāk pieaugs situācijas spriedzeStarp citu, tautas pacietība var reiz izsīkt. No otras pusesievēroju, Lietuvā atrodas karaspēkska kustības «Sajūdis» rīkotajā mītiņā, ko esam sakaitinājuši tāpat izdevuma «Soglasie» lappusēs daudz vairāk nekā latvieši un igauņiminēts Rumānijas piemērs. BaidāmiesKonteksts: demokrātiskai attīstībai Lietuvā būtu jāturpinās, ka armija «varētu iziet no rāmjiem» un vairs ne pakļautos pat paša Gorbačova kontroleicitādi varētu atkārtoties Rumānijas notikumi. Tāpēc aizvien cenšamies atturēt savus radikāļus no pārsteidzīgas rīcības. Daži pie mums vispār domā, ka drīkst uzvesties tā, it kā Lietuva Jau botu neatkarīga. Kā to saprast? '''

'''— Kādus politiskus uzdevumus «SaJOdts» bija iecerējis atrisinātMēs ar to saprotam ļoti vienkāršu parādību: ja vēl vairāk pieaugs situācijas spriedze, organizējot plašās tautas manifestācijas Mpacietība var reiz izsīkt. No otras puses, Lietuvā atrodas karaspēks, ko esam sakaitinājuši daudz vairāk nekā latvieši un igauņi. Baidāmies, ka armija «varētu iziet no rāmjiem» un vairs nepakļautos pat paša Gorbačova kontrolei. Tāpēc aizvien cenšamies atturēt savus radikāļus no pārsteidzīgas rīcības. Daži pie mums vispār domā, ka drīkst uzvesties tā, it kā Lietuva jau būtu neatkarīga. Gor bačova vizītes laikā? '''

'''— Kādus politiskus uzdevumus «Sajūdis» bija iecerējis atrisināt, organizējot plašās tautas manifestācijas M. Gorbačova vizītes laikā? ''' — Par visu vairāk mēs baidījāmles baidījāmies no provokācijām. Re dzietRedziet, ja kaut kas tāds notiktu, tad varētu iedarbināt militārās apspiešanas mehānismu. Mēs nospriedām, ka Jebkuras jebkuras grupas vēlēšanos kaut ko pasākt vislabāk neitralizētu Lle la Liela Spēka klātesamība. 'Daudzu jo daudzu cilvēku kopība.

 <p style="text-align: right; ">Ar profesoru '''Gendzeli''' sarunājās</p>'''MĀRA KIOPE,'''</p><p style="text-align: right; ">Viļņā 11 Janvārī. janvārī</p>