Izmaiņas

{{Newspaper Article|Article in=Latvijas Jaunatne|Published on=1991/08/27|Issue number=112|Page number=2|Original title=Par PSRS valsts drošības iestāžu darbības izbeigšanu Latvijas Republikā|Source file=lajn1991n112_002_02|Abstract=Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmums}} {{About topic|Augusta pučs, 1991}} {{About topic|Valstiskās neatkarības atjaunošana}} {{About domain|Politika}} {{About organization|Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja (VDK)}} {{About year|1991}}

}}== Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmums == == Par PSRS valsts drošības iestāžu darbības izbeigšanu Latvijas Republikā ==     === === Saskaņā ar 1990. gada 4. maija deklarāciju «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu», 1991. gada 21. augusta konstitucionālo likumu «Par Republikas valstisko statusu» un ievērojot to, ka PSRS valsts drošības iestāžu un to struktūrvienību, arī Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, darbība Latvijas Republikas teritorijā atzīstama par noziedzīgu un tādu, kas vērsta pret Latvijas tautas interesēm. Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj: 1. Likvidēt Latvijas PSR Valsts drošības komiteju. 2. Lai kontrolētu likvidētās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas operatīvās darbības izbeigšanu un pārņemtu tās īpašumu, izveidot speciālu Latvijas Republikas Augstākās Padomes komisiju šādā sastāvā: {{About topic|Augusta pučsKomisijas priekšsēdētājs — Vilis Seleckis. Komisijas locekļi: Eduards Berklavs, Arnolds Bērzs, Emerita Buķele, Jānis Endele, Egils Einars Jurševics, Jānis Lagzdiņš, Igors Movels, Dainis Vanags, Ziedonis Ziediņš, Aleksejs Zotovs. 3. Jebkura sadarbība ar PSRS valsts drošības iestādēm pretēji Latvijas Republikas valsts interesēm pēc 1991}}. gada 24. augusta kvalificējama kā nodevība pret republiku un sodāma saskaņā ar Latvijas kriminālkodeksu. 4. Atņemt PSRS valsts drošības iestādēm Latvijas Republikas teritorijā izziņas un izmeklēšanas iestāžu pilnvaras, izdarot attiecīgus grozījumus likumdošanas aktos. Izziņā un izmeklēšanā esošās lietas nodot Latvijas Republikas Prokuratūrai. 5. Atņemt PSRS valsts drošības iestādēm tiesības veikt Latvijas Republikas teritorijā esošajos uzņēmumos, iestādēs un organizācijās jebkādas darbības, kas saistītas ar slepenības režīma nodrošināšanu, un likvidēt visas attiecīgās struktūrvienības tajās.{{About topic|Valstiskās neatkarības atjaunošana}}{{About domain|Politika}}6. Latvijas Republikas Prokuratūrai saukt pie likumā noteiktās atbildības Latvijas PSR Valsts drošības komitejas darbiniekus, kuru rīcībā valsts apvērsuma dienās ir nozieguma sastāvs. 7. Likvidētās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas darbiniekiem, kuri nav izdarījuši noziegumus pret Latvijas tautu, nav piedalījušies valsts apvērsumā Padomju Savienībā un nav to atbalstījuši, dot iespēju pāriet citā darbā Latvijas Republikā. 8. Likvidētās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas īpašumu pārņemt Latvijas Republikas īpašumā. 9. Pašvaldībām pārņemt likvidētās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas rajonu, pilsētu un ostu daļu telpas. 10. Latvijas Republikas Sakaru ministrijai pārņemt likvidētās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas sakaru līdzekļus. {{About organization|11. Likvidētās Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja drošības komitejas arhīvu (VDKkrimināllietu kopojumu)}}nodot Latvijas Republikas Valsts arhīvu ģenerāldirektoram.{{About year|12. Likvidētās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas operatīvo arhīvu un kartotēkas pārņemt speciālai Latvijas Republikas Augstākās Padomes izveidotai deputātu komisijai. 13. Uzdot Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijai nodrošināt Latvijas PSR Valsts drošības komitejas objektu apsardzi. 14. Atzīt par spēku zaudējušiem šādus normatīvos aktus: Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija 1954. gada 10. aprīļa dekrētu «Par Latvijas PSR Valsts drošības komitejas pie Latvijas PSR Ministru Padomes nodibināšanu», Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija 1990. gada 5. marta dekrētu «Par biedra E. Johansona iecelšanu par Latvijas PSR Valsts drošības komitejas priekšsēdētāju», Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumus par Latvijas PSR Valsts drošības komitejas priekšsēdētāja vietnieku iecelšanu. 15. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. &nbsp;<p style="text-align: right; ">''Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs''</p><p style="text-align: right; ">'''A. Gorbunovs'''</p><p style="text-align: right; ">''Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs''</p><p style="text-align: right; ">'''I. Daudišs'''</p>''Rīgā, 1991}}. gada 24. augustā'' &nbsp; «LJ» informē, ka 25. augustā komisijas sastāvā iekļauti arī Ivars Silārs un Einārs Repše. &nbsp;