Latvijas Komunistiskās partijas Centrālajā Komitejā

No Barikadopēdija

Latvijas Komunistiskās partijas CK birojs kārtējā sēdē izanalizēja, kā tiek apspriesti PSRS likumu projekti par PSRS Konstitūcijas grozījumiem un papildinājumiem un par PSRS tautas deputātu vēlēšanām.

Tika atzīmēts, ka republikā it visur plaši tiek apspriesti minētie PSRS likumu projekti. Ciešā kopsakarā ar to cilvēki analizē republikā radušos sabiedriski politisko situāciju un republikas partijas organizācijas darbību partijas XIX Vissavienības konferences rezolūciju īstenošanā.

Latvijas Komunistiskās partijas CK, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs, republikas laikrakstu un žurnālu redakcijas, televīzija un radio saņem vēstules ar daudziem priekšlikumiem, piezīmēm un būtiskiem likumprojektu papildinājumiem. Ne mazums priekšlikumu un piezīmju tiek izteikts pilsētu un rajonu partijas organizāciju konferencēs, kā arī sapulcēs darba kolektīvos, mācību iestādēs un dzīvesvietās.

Komunisti, republikas darbaļaudis uzskata likumprojektus par svarīgu soli ceļā uz politiskās sistēmas reformas īstenošanu un sociālistiskas tiesiskas valsts izveidošanu. Tajā pašā laikā apspriešanas procesā tiek izteikts arī ne mazums piezīmju, labojumu un papildinājumu. Saduras dažādi viedokļi, uzskati, domas un nostājas. Daudzi pilsoņi, cilvēku grupas, it īpaši juristi, projektos atrod sasteigtas, līdz galam nepārdomātas normas un principus. Tā izpaužas sabiedrības centieni panākt, lai likumi būtu labāki un pilnīgāki.

Padomes Prezidijs pastāvīgi analizē saņemtās piezīmes, likumprojektu papildinājumus un labojumus un rūpīgi pēta sabiedrisko domu, kas veidojas attiecībā uz apspriežamajiem dokumentiem. Apkopotie priekšlikumi tiek nosūtīti PSRS Augstākās Padomes palātu likumdošanas ierosinājumu komisijām.

Latvijas Komunistiskās partijas CK birojs uzskata, ka lietišķajā, kritiskajā noskaņojumā likumu projektu apspriešanas gaitā izpaužas pieaugusī masu sociālā un politiskā aktivitāte, to uzticība partijas kursam uz pārbūvi.

Tajā pašā laikā PSRS likumu projektu apspriešanas gaitā sabiedriski politisko situāciju republikā apgrūtina dažu Latvijas Tautas frontes vadītāju un aktīvistu un atsevišķu masu informācijas līdzekļu ieņemtā nostāja. Asā, būtībā ultimatīvā formā tie pieprasa nepieņemt publicētos likumprojektus un izbeigt to apspriešanu.

Pamatotu sašutumu darbaļaudīs izraisījusi laikraksta «Padomju Jaunatne» (redaktors A. Cīrulis) 10. novembra numurā ievietotā publikācija «Otrdien», kurā bez jebkāda pamata PSRS likumu projekti nosaukti par «PSKP jaunā kursa revīziju, pat atklātu kontrrevolūciju, būtisku soli atpakaļ uz stagnācijas periodu».

Pēc Latvijas Tautas frontes iniciatīvas noorganizēta parakstu vākšana pret likumu projektiem, partijas un valsts iestāžu un organizāciju piketēšana. Šajās akcijās tiek iesaistīti skolu audzēkņi, studenti un nepilngadīgie. Tiek mēģināts izdarīt atklātu spiedienu uz PSRS un Latvijas PSR augstāko padomju deputātiem.

LTF priekšsēdētājs, partijas biedrs, partijas XIX konferences delegāts D. Īvāns 13. novembrī televīzijas raidījumā «Labvakar» aicināja republikas iedzīvotājus organizēt masu manifestāciju, kaut gan attiecīgie padomju varas orgāni vēl nav devuši atļauju to sarīkot. Šāda dažu LTF vadītāju rīcība destabilizē politisko situāciju republikā, neļauj ievadīt pārbūves procesus darbaļaužu praktiskās rīcības, viņu konkrētā darba gultnē un ir pelnījusi nosodījumu, kā to pareizi atzīmējuši laikraksti «Cīņa» un «Sovetskaja Latvija».

Nopietnas pretenzijas partijas aktīvs un darbaļaudis izsaka komunistiem, kas strādā Latvijas PSR Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas sistēmā (partijas komitejas sekretāre I. Paegle). Atsevišķi žurnālisti un komentētāji neparāda idejisku skaidrību, ar saviem bezatbildīgajiem spriedumiem rada saspīlējumu starpnacionālajās attiecībās un tādējādi nodara ļaunumu veselīgas sabiedriskās domas veidošanās procesam republikā.

Latvijas Komunistiskās partijas pilsētu un rajonu komitejām jāpilnveido darbs, kas tiek veikts, propagandējot un izskaidrojot likumu projektus par Konstitūcijas grozījumiem un papildinājumiem un par PSRS tautas deputātu vēlēšanām, un jāpastiprina partijas ietekme uz Latvijas Tautas frontes organizācijām un citiem sabiedriskajiem formējumiem. Likumprojektu apspriešana jāievirza konstruktīvā dialoga gultnē, meklējot risinājumus, kas atbilstu laika garam. Šai nolūkā plašāk jāizmanto kompetents zinātnieku un juristu viedoklis.

Likumprojektu apspriešana darba kolektīvos pilnīgāk jāsavieno ar vispārējās juridiskās izglītības organizēšanu, cilvēku tiesiskās izglītības līmeņa celšanu un augstas politiskās kultūras veidošanu.

Latvijas ĻKJS CK birojam uzdots vispusīgi izanalizēt laikraksta «Padomju Jaunatne» un tās redaktora A. Cīruļa darbu, nodrošināt publikācijām nepieciešamo idejiski teorētisko līmeni, koncentrēt redakcijas kolektīva pūliņus, lai plaši atspoguļotu aktuālās problēmas, kas saistītas ar jaunatnes līdzdalību konkrētos pārkārtošanās darbos.

Latvijas PSR Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas vadībai un partijas komitejai (J. Leja, J. Barkāns, I. Rākins, I. Paegle) izvirzīt stingrākas prasības žurnālistu kadriem attiecībā uz radio un televīzijas raidījumu idejiski teorētisko līmeni, nodrošināt, lai tie rīkotos nosvērti un idejiski izturēti, vērtējot republikas sabiedriskās dzīves parādības un faktus, kas saistīti ar politiskās sistēmas reformu un starpnacionālo attiecību kultūras veidošanu.

Nedrīkst pieļaut valsts televīzijas un radio izmantošanu nepārdomātu, politiski nenobriedušu materiālu propagandai, kas izraisa negatīvu reakciju republikas daudznacionālo iedzīvotāju vidū.

CK birojs ierosinājis PSRS Augstākās Padomes Prezidijam un Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijam plašāk izvērst projektu principiālo tēžu izskaidrošanu masu informācijas līdzekļos.