Padomju žurnālists čekas kalpībā

No Barikadopēdija
[[LX19900818|]]

– "Ekspress chronikā" bieži parādās rīdzinieka Mihaila Bombina ziņojumi, kas vēlāk tiek pārspiesti, Ņujorkas krievu avīzē "Novoje Russkoje Slovo". 25. jūnijā tur bija publicēta kāda viņa intervija ar žurnālistu Robertu Ostrovski, kas varētu arī mūs interesēt.

Roberts Ostrovskis intervijā stāsta, ka pirmo priekšlikumu uzrakstīt rakstiņu čekas vajadzībām viņš saņēmis 1984. g. Toreiz viņš strādājis Latinform. Tas noticis tā: no rīta viņam uz darbu pa iekšējo telefonu piezvanījis LKP CK preses sektora vadītājs Aigars Misāns un teicis: "Jums uzdots uzrakstīt "socpasūtījumu". Tēma — NLO (nenoskaidrotie lidojošie objekti) un to līdzskrējēji. Uzdevums — nosodīt, izsmiet un "nokronēt". R. Ostrovskis piekritis.

Sīkākas instrukcijas viņš saņēmis Stūra mājā, Brīvības un Stabu ielas stūrī no VDK līdzstrādnieka Ivara Šneidera: "Uzraksti TĀ, noteikti piemini T0…" Uzrakstījis, aiznesis. Čekistiem paticis. Tad tika izvirzīts noteikums rakstīt tikai ar segvārdu. Tā republikas presē parādījies viņa pirmais "specražojums" "NLO pielūdzēji", parakstīts ar pseidonīmu A. Salenieks.

"Vai par šo sadarbību ar VDK zināja Latinform vadība? " jautājis M. Bombins.

"Protams. Par to zināja direktors Zigmunds Osmanis. Taču visu vadīja tikai VDK," teica R. Ostrovskis. Tur arī tika nodota visa gatavā "produkcija", ko pēc tam kā obligātu piedāvāja redakcijām. Kā teikuši čekisti, dažus viņa rakstus pārskatījis Staņislavs Zukulis un atzinis par labiem.

Līdzīgus VDK pasūtinājumus ar dažādiem pseidonīmiem rakstīja arī tagadējais avīzes "Pilnīgi Atklāti" redaktors Blaumanis. "Socpasūtījumus" izpildīja arī citi Latinform darbinieki, piem., Karens Markarjans un Boriss Sipagins. Pēdējais rakstīja par Silarozi. Bija vēl kaut kāda Grants, bet to Ostrovskis nav pazinis.

1986. gada rudenī M. Bombinu pēc VDK safabricētas politiskas apsūdzības notiesāja. Tajā laikā gandrīz visās avīzēs bija ievietoti V.Šiliņa raksts "Svešā izskatā" un feļetons "Gaismas akcijas" tumšie darbi”. Kas ir Šiliņš? — gribējis uzzināt M. Bombins un noskaidrojis, ka tas bijis Latinform direktora bijušais vietnieks Viktors Rjabikins. Intervētājs vēlējies arī izprast, kas cilvēkus pamudinājis tādus "sacerējumus" rakstīt.

Atbilde: — Par katru "specpasūtījumu" maksāja 30 līdz 60 rubļus, un honorāru izmaksāja nevis VDK, bet redakcija. Taču tas R. Ostrovskim nebijis galvenais. Viņam galvenā bijusi godkāre, — paticis, ka viņa feļetonus apspriež uz katra stūra. Tas nekas, ka autoru neviens nezinājis. Viņš spriedis: ja ne es, tad cits… Un bez tam toreiz viss licies tik nesatricināms… Tā viņš pavisam uzrakstījis kādus sešus "specpasūtījumus" ar pseidonīmiem Pipars, A. Salenieks, A. Jansons, Ābelis, Viktors Vladimirovs.

Materiālus "sacerējumiem" dabūjis no krimināllietu kopijām, čekas dosjē un dažādu ziņojumu sakopojumiem, arī operatīvā informācija" — tas ir, spiegu ziņojumi un bieži arī pilnīgi safantazēti apmelojumi — bijusi pieejama. Uz mājām līdz nekas nav dots — visu vajadzējis izlasīt uz vietas "Stūra mājā".

"Bet eksistē taču VDK preses centrs. Kāpēc tad viņi paši nerakstīja?" jautā M. Bombins. Acīmredzot nevarēja, paši tā esot teikuši. Attiecībā uz preses centru… reiz šī centra žurnālists VDK majors Aivars Dombrovskis pajautājis R. Ostrovskim, ko viņš domājot par "Pamjaķ". Izdzirdis, ka neko labu, piedāvājis uzrakstīt rakstu. Tā parādījās "Ar "Pamjaķ" apzīmogots". Citā reizē — 1989. g. rudenī — tas pats Dombrovskis piedāvājis uzrakstīt par Juri Kažu, bet R. Ostrovskis atteicies (rakstu toreiz uzrakstīja Jurijs Glancs no "Sovetskaja Latvijas"). Taču rakstu "Farizeji bez maskām”, kurā vajadzēja sakompromitēt jaunos luterāņu garīdzniekus, lai tādā veida izceltu čekai vajadzīgo Ēriku Mesteru, viņš uzrakstījis. Viņam paskaidrots, ka čekas mērķis nav likvidēt reliģiju, bet pavisam cits. Gandrīz visām republikas avīzēm šie raksti bija obligāti jāpublicē. Sevišķa atsaucība šādiem rakstiem vēl joprojām ir laikraksta "Sovetskaja Latvija" redakcijā. Tāpat tajā turpina publicēt "pierādījumus" par Latvijas "brīvprātīgo" pievienošanos Pad. Savienībai un par "labumiem", ko Latvija ar to ieguvusi.

Rmg