No krīzes pie reformām
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Igaunijas ekonomiku raksturo līdzīgas Latvijā esošajām problēmas, arī pusgadsimtu vienotā tautsaimniecības kompleksa ietvaros (ne)izveidojušās attīstības tendences nevar būt ļoti atšķirīgas. Četrus piecus gadus daudzās nozarēs nav ieplūdināts kapitāls investīciju formā, tāpēc ievērojami nolietojušies ražošanas pamatfondi. Politiskā stāvokļa nestabilitāte, ekonomisko likumu neskaidrība un biežā maiņa — viss kopā attur ārzemju investorus Igaunijas Republikā no darījumiem. Tiem nepieciešams centra akcepts un garantijas, vai vislabāk — Maskavas partnera piedalīšanās kopīgajā pasākumā. Daļēji ārzemju uzņēmējdarbību Igaunijā atvieglo PSRS "Vņešekonombank" Tallinas filiāle, taču naudas kustība tāpat notiek caur Maskavu un atvieglojums ir vienīgi īsāki bankas operāciju izpildes termiņi un relatīva drošība, kas, zinot, kādas problēmas šajā ziņā rodas, piemēram, Latvijas kolēģiem, nav nemaz tik maz. 1991. gadā paredzēts turpināt patstāvīgas ārējās ekonomiskās politikas tiesiskās bāzes veidošanu, kas sevī ietver šādus pasākumus: saņemt atļauju Igaunijas valdībai noteikt ārējās ekonomikas ierobežojumus (eksporta un importa kvotas un licences); noslēgt muitas līgumus ar Padomju savienību, nodot Igaunijas bankai un komercbankām tiesības realizēt tiešos norēķinus ar ārvalstu bankām. Tomēr, lai cik vilinoša liktos ekonomikas pārorientācija no Austrumiem uz Rietumiem, jāapzinās, ka izveidojušās ekonomiskās saites resursu nodrošinājuma jomā nav uzreiz pārraujamas, vēl jo vairāk, ņemot vērā padomjzemes un pasaules tirgus cenu attiecības. Lai gan arī PSRS palielinājusi izejvielu vairumtirdzniecības cenas, kas nozīmē visa veida produkcijas un pakalpojumu pašizmaksas paaugstināšanos un cenu līmeņa neizbēgamu celšanos, kas pagaidām tiek kompensēti tikai tā sauktajām riska grupām. Te Igaunijas valdībai (līdzīgi mūsējai) varētu pārmest šo pasākumu realizēšanu, nekonsultējoties ar uzņēmumu pārstāvjiem. Tiesa gan, notika viena tikšanās ar uzņēmumu vadību, bet tā bija tikai pretējo pušu viedokļu uzklausīšana, nevis kopsaucēja meklēšana. Ņemot vērā saspringto politisko situāciju, bez kompensēšanas mehānisma izstrādāšanas, šķiet, nevarēs iztikt. Tas valsts budžeta sabalansēšanai radīs jaunas problēmas. Igaunijas tautsaimniecība tikai par 14 procentiem sevi apgādā ar nepieciešamajiem resursiem… Pēc aptuveniem aprēķiniem, lai šogad nodrošinātu ar izejvielām ekonomiku 1990. gada līmenī, ārējās tirdzniecības negatīvais saldo sasniegtu 278,2 milj. ārvalūtas rubļu. Tādēļ, apsverot ekonomikas sakarus ar PSRS, plaši tiek lietots jēdziens "maksa par pakalpojumiem". Tā, piemēram, saņemot no Austrumu kaimiņa naftu, Igaunija piedalās Padomju savienības vai Krievijas budžeta veidošanā ar ieguldījumiem naftas un gāzes rūpniecībā. Vienlaikus paturot prātā, ka nākotnē Igaunijas sociāli orientētā tirgus ekonomika aplūkojama pasaules kontekstā, pagaidām gan Ziemeļu kaimiņi vēl tikai mācās. Igauņiem ir paveicies, jo Somija krietni palīdz, savās arodskolās un augstākajās mācību iestādēs sagatavojot simtiem studentu, dažāda ranga un kvalifikācijas tautsaimniecības speciālistu. Par ekonomistu korpusa augsto profesionalitāti liecina arī ekonomiskais izdevums "Äri paev" ("Biznesa ikdiena"), kas bez pastāvīgiem tematiem par norisēm ziemeļvalstīs, Rietumu pasaulē, Igaunijā, Baltijā un PSRS sniedz arī pasaules biržu informāciju, ievadīdams šajā sarežģītajā jomā igauņu tautsaimniekus.
Neatkarīgai ekonomikai nepieciešama arī sava naudas sistēma, kuras radīšanā igauņi tikuši tālāk par pārējiem baltiešiem. Darbs rit divās paralēlās grupās — vienu vada premjerministra Savisāra padomnieks Zviedrijas bankas speciālists, otru — Igaunijas Republikas banka. Pirmās grupas mērķis ir radīt Rietumu parauga naudas sistēmu (VFR 1947. gada reforma). Otra grupa vairāk rūpējas par sociālā taisnīguma principu ievērošanu (PSRS naudas reformas). Lai gan pirmais variants ir ekonomiski vairāk pamatots, tomēr tieši politiskā situācija (iespējamie streiki) neļauj to patlaban izvēlēties. Un tā, kamēr nav atrisināts pamatnostādņu konflikts, komisijās vairāk spriež par to, kādai jāizskatās igauņu kronai.
Ja Baltijas valstis ir vienotas un sadarbojas politikā, tad pat pārāk lēni notiek kopējā tirgus veidošanās. Atzīstot, ka tas gan neatrisinās mūsu triju valstu visas problēmas, tomēr jāpatur prātā, ka Baltijas tirgus nākotnē varētu kļūt par respektējamu gan Austrumu, gan Rietumu partneri. Pēc igauņu speciālistu domām, tam nepieciešama vienotas ekonomiskās politikas pamatu izstrādāšana un pakāpeniska ieviešana, sadarbības paplašināšana likumdošanas jomā; cenu politikas saskaņošana; vienotas preču apmaiņas stratēģijas izstrādāšana Austrumu un Rietumu virzienā.
Igaunijas ekonomika šogad sadalīta divos — krīzes un reformas — sektoros. Krīzes sektorā paredzēta ražošana, ko nosaka valsts pasūtījums un stingri regulēta sadales kārtība. Reformas sektors darbosies pēc tirgus ekonomikas principiem. Pakāpeniskai pārejai no krīzes uz reformas sektoru jāieved Igaunijas ekonomika pasaules tirgū, ko arī novēlam ātri un veiksmīgi igauņiem paveikt!
Guntis Trekteris
(Tallina – Rīga)
