Protests

No Barikadopēdija

Cienījamie tautas izvēlētie!

Esiet saprātīgi! Latvijas tautai un militārpersonām nezinot izstrādātais likums «Par dažu dzīvokļu atvieglojumu atcelšanu» laupa Jums atbalstu, reizēm pat vienīgo reālo spēku, kas spēj Jums nākt palīgā grūtā brīdī.

Pieņemot šo diskriminējošo lēmumu, kas ir pretrunā ar cilvēka pamattiesībām, par kurām Jūs visi cīnāties, Jūs izraisīsit pret sevi pamatotas dusmas un pārmetumus no to cilvēku puses, kuri veltījuši sevi, visu savu mūžu mūsu Dzimtenes, ari Padomju Latvijas, robežu aizsardzībai, un pirmām kārtām no viņu ģimenes locekļu puses.

Pirms ceļat roku «par», padomājiet par tiem, kuriem Latvija sakarā ar apstākļiem kļuvusi par Dzimteni, kuriem gluži vienkārši pēc dienesta nav kurp braukt, kurus neviens nekur negaida. Pirms ceļat roku «par», padomājiet, ka, varmācīgi padzenot mūsu ģimenes no vietām, kur iedzīvošanās tām prasījusi labākos gadus un visus spēkus, Jūs, no vienas puses, radīsit jaunu bēgļu straumi un, no otras puses, pamudināsit ar ieročiem bruņotos cilvēkus aizstāvēt savas ģimenes un savas cilvēka tiesības un cieņu.

Pirms ceļat roku «par», padomājiet un pasakiet cits citam godīgi, vai tad, kad likums būs stājies spēkā un pirmās karavīru ģimenes būs varmācīgi padzītas, Jums pietiks spēka, lai pārvaldītu situāciju republikā. Vai Jūs, iedzenot ķīli starp armiju un tautu, neskubināsit republikas iedzīvotājus uz tālāku konfrontāciju, vai Jūs negatavojat mums visiem Baku un Tbilisi Baltijas variantu?

Pirms ceļat roku «par», padomājiet un pasakiet mums godīgi, kas ir šā likumprojekta iniciators, vai tas ir izdevīgs vienkāršajai tautai, kurai sveša ir doma savas laimes pamatā likt citas tautas bēdas un asaras, kāpēc projekts nav bijis publicēts laikrakstos, kādu spēku pavadā mūsu kopīgajā mājā Jūs tik akli ejat? Pirms ceļat roku «par», padomājiet, vai Jums rīt nebūs bail staigāt pa pilsētu, vai Jums nebūs bail par saviem bērniem un par gadiem krāto mantību, vai Jums naktīs neliks satrūkties durvju zvans, Jūs taču liedzat mums vienkāršu cilvēcisku laimi, par kuru tik silti vārdi teikti latviešu iemīļotajā dziesmā «Dievs, svēti Latviju!». Un ja Jūsu sirdī radīsies šaubas, tad neceliet savu roku, jo ne jau tāpēc, lai baidītos par savu bērnu nākotni, pastāv cilvēku dzimums, tātad projekts dibināts nevis uz labo, bet ļauno. Bet ja nu Jūs tomēr uzskatāt, ka tikai pa tādu ceļu var iet uz plaukstošu Latviju, tad nobalsojiet pēc saraksta, nevis slepus no mums, kā ir rīkojies tas, kurš gatavojis likuma projektu, jo par visu dzīvē ir jāmaksā un par visu jāatbild gan sirdsapziņas un cilvēku priekša, gan savu un svešu bērnu priekšā.

Pirms ceļat roku «par», padomājiet, kam Jūs nolemjat savus tautiešus, kas dzīvo ārpus Latvijas, vai varbūt Jūs cerat uz bībeles atziņas «kas kam ar akmeni, tas tam ar maizi» neuzvaramo spēku, vai arī šādu likumu izdošanai Jūs svēti tas Kungs republikas jaunpiedāvātās himnas tekstā?

Mēs griežamies pie Jums, b. Vagri, un atgādinām Jums atbildi, ko Jūs nesen devāt, tiekoties ar Baltijas kara apgabala vadošo sastāvu — komandieriem un politdarbiniekiem —, ka Jums nekas neesot zināms par likumdošanas aktu izstrādāšanu republikā attiecībā uz karavīru dzīvokļiem. Ja Jūsu atbilde bijusi godīga, tad šodien atļaujiet apšaubīt Jūsu un Jūsu partijas aparāta spējas vismaz pārvaldīt, ja ne ietekmēt stāvokli republikā. Taču jebkurā gadījumā lūdzam Jūs izpildīt solījumu sakarā ar tikšanos un apelāciju pie komunistu, deputātu, partijas biedra sirdsapziņas Latvijas PSR Augstākās Padomes kārtējā sesijā

Cienījamie tautas izvēlētie! Kamēr nav par vēlu, kamēr miers un saticība valda uz Latvijas zemes, ko bagātīgi slacījušas padomju karavīru asinis kara gados, kamēr mūsu domas un rīcība vērstas tikai uz Latvijas gaisa un jūras robežu sargāšanu, kamēr, neraugoties uz kritiku presē, mēs sniedzam iespējamo palīdzību Latvijas tautai gan kolhozu tīrumos, gan jaunceltnēs un rūpnīcās, un pat republikas attīrīšanas ietaisēs, apdomājieties un rimstieties!

Pie Jūsu cilvēciskās sirdsapziņas un valstiskā saprāta apelējam mēs, Rīgas garnizona jūras karaspēka daļas karavīri un viņu ģimenes locekļi.

Protests pieņemts karaspēka daļas karavīru kopsapulcē

12.02.90. g.