Vakar darbu sāka Latvijas Republikas Pilsoņu kongress

No Barikadopēdija

30. aprīli Latvijas Filharmonijā darbu sāka Latvijas Republikas Pilsoņu kongresa pirmā sesija. Pilsoņu komiteja, izpildījusi savu uzdevumu, izteica gatavību pilnvaras nolikt.

Pilsoņu kongresa delegātu vēlēšanās piedalījušies 84 procenti no reģistrētajiem pilsoņiem — tātad 678 117 pilsoņi bija uzticējušies 259 ievēlētajiem delegātiem, kuru vidū ir tikai 27 sievietes. Jaunākajam delegātam ir 20 gadi, vecākajam — 77 gadi. Visplašākā ir Latvijas Tautas frontes pārstāvniecība. 30 delegātu mandāti uzticēti Pasaules Brīvo Latviešu apvienībai. Šos un citus datus klātesošajiem piedāvāja mandātu komisijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis.

Referējot par Latvijas Republikas pilsoņu kustības mērķiem un uzdevumiem, līdzšinējais Pilsoņu komitejas priekšsēdētājs Aigars Jirgens sacīja:

— ... Tās traģēdijas, kas sākās 1940. gada 16. un 17. jūnijā, upuru skaits ir milzīgs. Protams, cilvēku dzīvības un cilvēku likteņi nav mērāmi rubļos vai valūtā, un tomēr kaut kādā veidā tas viss būs jāieraksta rēķinā, kad sāksies saruna starp Latviju un PSRS par to, cik kurš kuram ir parādā.

Ir jau acīmredzot patīkami krustām šķērsām izmīdīt kādas tautas zemi, novest šo tautu līdz iznīcības robežai un pēc tam runāt par nacionālo līdztiesību, pieprasīt vienlīdzīgas tiesības, arī tiesības piedalīties referendumā par kolonizētās zemes turpmāko valstisko statusu. Šāds cinisms nav nekas neparasts, bet ir gaužām bēdīgi, ja tam atrodas atbalstītāji Latvijas demokrātisko organizāciju rindās. Mans viedoklis, ka līdz konstitucionāla Latvijas Republikas valsts varas institūta atjaunošanai tās pilsonību neviens nevienam nav tiesīgs piešķirt. Piešķirt Latvijas pilsonību te dzīvojošajiem PSRS pilsoņiem pašlaik, kad ekonomiskā un politiskā vara vēl ne tuvu nav Latvijas pilsoņu rokās, — to var pielīdzināt politiskai pašnāvībai.

Svarīgs ir jautājums par varu. Jā, Latvijas tauta, tās pilsoņi, kopš 1940. gada 17. jūnija nav varējuši realizēt savu varu Satversmē paredzētajā kārtībā. Pilsoņu kongress 50 gadu laikā ir pirmā demokrātiski vēlētā Latvijas Republikas pilsoņu pārstāvniecība, kas, protams, ir tiesīga uzņemties arī varas funkcijas. Vai šobrīd ir jādeklarē šīs varas pārņemšana? Mēs varētu to darīt, ja būtu divi apstākļi: pārliecība, ka vairākums pilsoņu velētāju atbalstīs šo lēmumu, atzīs to par sev saistošu un pakļausies tam; kaut cik reāls mehānisms, kas šo varu praktiski realizētu. Šobrīd nedarbojas neviens no šiem nosacījumiem. Ir radīts ļoti pozitīvs jaunās Augstākas Padomes «imidžs». Tajā ievēlēti tautā populāri cilvēki. Mēs zaudēsim, ja iesim uz atklātu konfrontāciju ar AP, kaut arī tiesiski viss būtu kartībā. Ja Augstāka Padome iesāk virzību uz Latvijas Republikas valsts varas atjaunošanu, mums jāpanāk sadarbība ar AP uz paritātes principiem un jāsekmē tiesiski korekta un Latvijas Republikas pilsoņu interesēm atbilstīgu l ēmumu pieņemšana un izpilde. Ja Augstāka Padome uz iepriekšminētā ceļa nenostājas vai novirzās no tā, mums jābūt gataviem politiku veidot patstāvīgi un kādā no nākamajām kongresa sesijām varbūt arī jāpasludina alternatīva vara, izveidojot tās realizācijai kaut cik praktisku mehānismu.

Kongresa pirmajā dienā tika apskatīti šādi dokumenti: «Latvijas Republikas Pilsoņu kongresa pamatprincipi», «Nolikums par Latvijas Republikas Pilsoņu kongresa struktūru un darbības kārtību», «Lēmums par likumīgās valsts varas atjaunošanu Latvijas Republikas teritorijā», «Lēmums par pasākumiem Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanai», «Nolikums par Latvijas Komitejas vēlēšanām», «Deklarācija par Latvijas Republikas likumu darbības atjaunošanu», «Latvijas Republikas Pilsoņu kongresa vēstījums pasaules tautām un valdībām», «Deklarācija par LPSR Augstāko Padomi».

Sveicienus no PBLA valdes un tās priekšsēža Gunāra Meierovica (viņam nav izsniegta iebraukšanas vīza) atvedis Guntis Bērziņš, kas kā delegāts no Anglijas nodeva ari Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā apsveikumu. «Daugavas Vanagi» savus sveicienus bija uzticējuši atvest Vasariņa kungam. Runāja ari Igaunijas Komitejas priekšsēdētāja vietniece Sirje Endre:

— Mums nāksies domāt, vai mēs lielvalsts politikas spēlē esam upuri vai varoņi. Redzot, kā apkārt Lietuvai pastiprinās blokādes mūris, pārdomājam to dīvaino faktu, ka Eiropa nav pieradusi dzīvot bez mūra. Tas, ko pirms pusgada salauza Berlīnē, ir izaudzis no jauna un tagad apkārt Lietuvai met ēnu arī uz Latviju un Igauniju. Tas vēl vairāk pierāda, ka mūsu spēks būs mūsu apvienībā un vienotība.

I. EGLE

ULDA BRIEŽA foto