139468

No Barikadopēdija
Pierakstījusi I. Vizāne

Braucu kopā ar ļaudoniešiem. Kā jau visi, arī es biju pie Vecmīlgrāvja tilta. Barikāžu dienās izjutu lielo vienotību, biju pagasta padomes deputāts. Braucu ar pārliecību, ka Latvijai ir jābūt brīvai. 16. janvāra vakarā, kad OMON mums uzbruka, es biju starp tiem, kuri nepakļāvās pavēlei gulties uz zemes, bet ņēmu kājas pār pleciem un muku. Tagad nespēju vairs saprast, kā varēju pārlēkt pār augsto sētu un aizslēpties aiz gāzbetona paneļa. Omonieši mums skrēja pakaļ, izrādījās, ka šo gāzbetona paneli par slēptuvi izmantoja vēl viens ļaudonietis Jānis Rināss, kurš bija noslēpies paneļa otrā galā. Omonieši pat pieskrēja pie paneļa, tajā brīdī es sastingu un domāju, ka nu ir pēdējā stundiņa klāt. Lodes jau bija ķērušas manu šineli, bet, paldies Dievam, viņi mūs neieraudzīja. Kad viss norimās, pēc kādas stundas slēptuvi atstājām un devāmies centra virzienā, kur arī satikām daļu no savējiem.

Pierakstījusi I. Vizāne