Atšķirības starp "866747" versijām

No Barikadopēdija
18. rindiņa: 18. rindiņa:
 
{{About place|Sēlija}}
 
{{About place|Sēlija}}
 
{{About place|Rīga}}
 
{{About place|Rīga}}
 +
{{About event|E1988070700}}
 
{{About year|1988}}
 
{{About year|1988}}
 
 Domu apmaiņā par sarkanbaltsarkanā karoga saknēm un citiem latviešiem tuviem simboliem aktīvi tiek spriests par nacionālajai apziņai raksturīgiem vizuāliem elementiem, zīmēm, ornamentiem, simboliku vispār.
 
 Domu apmaiņā par sarkanbaltsarkanā karoga saknēm un citiem latviešiem tuviem simboliem aktīvi tiek spriests par nacionālajai apziņai raksturīgiem vizuāliem elementiem, zīmēm, ornamentiem, simboliku vispār.

Versija, kas saglabāta 2012. gada 6. maijs, plkst. 16.17

Latvijas ģeogrāfija; nacionālā simbolika

 Domu apmaiņā par sarkanbaltsarkanā karoga saknēm un citiem latviešiem tuviem simboliem aktīvi tiek spriests par nacionālajai apziņai raksturīgiem vizuāliem elementiem, zīmēm, ornamentiem, simboliku vispār.

Skatoties citu nacionālo simboliku, esmu par auseklīti, saulīti, bet galvenais, pie kā gribēju pakavēties, ir «trīs zvaigznes». Zvaigzne Latvijas Republikā ienāca un izveidojās kā stabils simbols. Kāpēc trīs? Esmu sastapis divus skaidrojumus. Pirmais, no trim pirmlatviešu tautām: kurši, zemgaļi un latgaļi. Otrais (oficiāli pieņemtākais) — Kurzeme, Vidzeme un Latgale. Skaista jau ir arī dziesma «Ir Kurzeme, ir Vidzeme, ir Latgale…».

Pirmajā pazūd tāda pirmlatviešu tauta kā sēļi un somugru pārstāvji lībieši. Ja skatīsimies pēc teritorijām, ko apdzīvoja šīs tautas, tad pazūd tādi teritoriāli jēdzieni kā Vidzeme un Latgale. Pieņemtāks ir otrais variants: Kurzeme, Vidzeme un Latgale.

Raugoties no ģeogrāfiskā un vēsturiskā viedokļa, etnopsiholoģiskā, etnoģeogrāfiskā un kultūrainavas aspekta, Latvija iedalās sešās zemēs. Dažkārt lieto terminu novadi, bet tā lietošana ir daudznozīmīga, un ar novadu tiek apzīmētas dažāda ranga teritoriālas sistēmas. Domāju, ka novada apzīmējumu vajadzētu atstāt zemāka ranga teritoriālām vienībām, piemēram, Piebalgas, Trikātas, Ventavas, Bārtavas, Piemares, Metsepoles utt. novadi. Ja paši latvieši sensenis šīs lielās teritorijas sauc par zemēm: Kuršu-zeme. Vidus-zeme, Augš-zeme, tad arī turpmāk, domāju, tās vajag saukt par zemēm.

Par divām zvaigznēm — Vidzemes un Latgales — iebildumu tā kā nebūtu nekādu, bet Kurzeme ir ļoti neviendabīga. Tajā ietilpst gan Zemgale, gan Augšzeme jeb Sēlija. Jā, tā visa bija Kurzemes-Zemgales hercogiste, ko saīsināti sauca Kurzemes hercogiste. Tā pamazām nosaukumā Zemgale pazuda. Pirmā pazudusi bija arī Augšzeme (Sēlija), kuru apdzīvoja sēļi. Latvija divdesmitajos trīsdesmitajos gados šajā gadsimtā bija iedalīta 5 apgabalos. Rīga (1925. g. 207,2 km2), Vidzeme (22 607,3 km2), Kurzeme (14 208,5 km2), Zemgale (13 178,1 km2) un Latgale (15 679 km2). Gan kultūrģeogrāfiskā, gan ainavģeogrāfiskā aspektā Zemgale objektīvi eksistē kā ģeogrāfiska teritoriāla vienība. Tā būtu tā ceturtā zvaigzne.

Rīga vēsturiski ietilpst Vidzemē, tā tas ir, bet nevaru ne pēc kādiem kritērijiem rīdziniekus saukt par vidzemniekiem, un Rīgai gan kā Hanzas pilsētas, gan kā Latvijas centram ir bijusi tik specifiska attīstības vēsture, tik liela iedzīvotāju, saimnieciskā koncentrācija un kultūrainaviskā īpatnība, ka uzskatu: pilnīgi pareizi brīvvalsts laikā tā tika izdalīta kā atsevišķs apgabals un arī šobrīd to vajadzētu izdalīt kā atsevišķu zemi. Tā jau būtu piektā zvaigzne.

Pabērna lomā jau gadsimtiem ilgi ir atstāta Augšzeme (Sēlija). Tā tika iedalīta divos apriņķos: Jēkabpils un Ilūkstes (1925. g. kopplatība — 5769,7 km2). Tās ir senās sēļu zemes, viņi katrā ziņā tuvāki bija latgaļiem nekā zemgaļiem. Kultūrainava Augšzemē ir pavisam citāda nekā Zemgalē, cilvēki, to uzvedība, ticība, dzīvesveids, mentalitāte ir ar savām īpatnībām. Pat daba ir savādāka. Augšzeme ir pauguraina, pārsvarā to aizņem Augšzemes augstiene, turpretim kurš gan nezina Zemgalei raksturīgo Zemgales līdzenumu. Ņemot vērā šo daudzo apstākļu kopu, uzskatu, ka nepieciešams Augšzemi izdalīt atsevišķi no Zemgales. Vismaz man kā ģeogrāfam, atrodoties Augšzemē, neņemas prāts teikt, ka esmu Zemgalē. Tā jau būtu sestā zvaigzne. Kā pareizi saukt — Augšzeme vai Sēlija — domāju, šis jautājums būtu diskutējams.

Tādējādi trim zvaigznēm es nekādi nevaru piekrist, lai cik tas būtu vilinoši, bet Latvija perspektīvā varētu būt federāla republika ar sešām zvaigznēm.

 

 

VALDIS ŠTEINS,

P. Stučkas LVU Ģeogrāfijas fakultātes docents, ģeogrāfijas zinātņu kandidāts