Atšķirības starp "721300" versijām
(Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/01/03 |Issue number=1 |Page number=2 |Original title=Pie jums dodoties }} {{Written by|Bez paraksta}} Ir sācies J...) |
|||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
}} | }} | ||
{{Written by|Bez paraksta}} | {{Written by|Bez paraksta}} | ||
| − | Ir sācies | + | Ir sācies jaunais gads un var tikai jautāt: kāds tas būs? Labāks, sliktāks, priecīgāks, skumjāks... Katrā ziņā — citāds, ar tikai tam piemītošo numuriņu 1990. |
| − | «Padomju Jaunatne» XX gadsimta | + | «Padomju Jaunatne» XX gadsimta deviņdesmitgadi sāk ar jaunu un skaistu nosaukumu. Viens otrs neprātis varbūt domā, ka jauns nosaukums-var dot arī pilnīgi jaunu saturu. Atcerieties pravietisko frāzi, cik brīnišķīgi gan būtu, ja dzīvi, tāpat kā cimdu, varētu izārdīt un adīt no jauna... Bet kas tev deva! |
| − | Protams, labu apņemšanos mums netrūkst, un no tiesas | + | Protams, labu apņemšanos mums netrūkst, un no tiesas centīsimles dzīvot un strādāt tā, lai Latvijas vārds netiktu bez cieņas valkāts. |
| − | Šodien pirmo reizi nākot pie Jums ar tādu «galviņu», gribējām apliecinot | + | Šodien pirmo reizi nākot pie Jums ar tādu «galviņu», gribējām apliecinot savu cieņu un pateicību tiem cilvēkiem, kuri šajā redakcijā vairs nestrādā, turklāt dažu no viņiem pat nav vairs šajā saulē. |
| − | «Latvijas Jaunatne» lr «Padomju Jaunatnes» mantiniece, un ar to var tikai lepoties. Mīļajā *PJ» vienmēr ir strādājuši cilvēki, kas pašā tumšākajā laikā | + | «Latvijas Jaunatne» lr «Padomju Jaunatnes» mantiniece, un ar to var tikai lepoties. Mīļajā *PJ» vienmēr ir strādājuši cilvēki, kas pašā tumšākajā laikā ir centusies ienest kādu skalu gaismas. Reizēm tā apžilbinājusi vienam otram miegainim acis un tad ar visu spēku slāpēta, tik un tā — pavisam neapslāpēta (lai kādas būtu bijušas sekas, piemēram. «Atbrīvot no darba . . .» u.tml.). |
| − | Lai iepriekš sacītais neizklausītos pēc tukšas frāzes, aicinājām dažus no kādreizējiem «Padomju Jaunatnes» | + | Lai iepriekš sacītais neizklausītos pēc tukšas frāzes, aicinājām dažus no kādreizējiem «Padomju Jaunatnes» darbiniekiem pašiem pastāstīt, kāds bija tas laiks, kad viņi te strādāja. — cik labvēlīgs vai ļauns — un kā notika spēkošanās ar to. Taču, nolēmuši «Latvijas Jaunatnes» pirmo numuru veltīt šādam atskatam, sastapāmies ar negaidītu šķērsli. Un proti, ar jautājumu, kuri tad būs tie cilvēki, ko lūgsim atšķirt šo atmiņu lappusi. Visus stāstījumus taču nebūs iespējams publicēt (grāmata gan te varētu iznākt skaistum skaista, un tā nebūtu tikai politiska vai vēsturiska, bet arī humoristiska literatūra... ). |
| − | Atzīsimies, ka mēs | + | Atzīsimies, ka mēs izvēlējāmies vieglāko variantu: uzaicinājām šajā vēsturiskajā avīzē izteikties tos kolēģus, kurus gandrīz vai ik dienas satiekam te, Preses namā (galvenokārt), un kuri no jauniem un karstgalvīgiem (pārsvarā) iesācējiem kļuvuši par nopietnu redakciju vadītājiem. Bet arī no viņu vidus kāda trūkst, un ar «Skolotāju Avīzes» redaktoru Fēliksu Zvaigznonu kopā būt varam vairs tikai domās... |
| − | Tātad mūsu šīsdienas sarunas temats: «Padomju | + | Tātad mūsu šīsdienas sarunas temats: «Padomju Jaunatne» un laiks. Turpmāk tās būs attiecības: «Latvijas Jaunatne» un laiks. |
Versija, kas saglabāta 2020. gada 7. novembris, plkst. 04.09
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Ir sācies jaunais gads un var tikai jautāt: kāds tas būs? Labāks, sliktāks, priecīgāks, skumjāks... Katrā ziņā — citāds, ar tikai tam piemītošo numuriņu 1990.
«Padomju Jaunatne» XX gadsimta deviņdesmitgadi sāk ar jaunu un skaistu nosaukumu. Viens otrs neprātis varbūt domā, ka jauns nosaukums-var dot arī pilnīgi jaunu saturu. Atcerieties pravietisko frāzi, cik brīnišķīgi gan būtu, ja dzīvi, tāpat kā cimdu, varētu izārdīt un adīt no jauna... Bet kas tev deva!
Protams, labu apņemšanos mums netrūkst, un no tiesas centīsimles dzīvot un strādāt tā, lai Latvijas vārds netiktu bez cieņas valkāts.
Šodien pirmo reizi nākot pie Jums ar tādu «galviņu», gribējām apliecinot savu cieņu un pateicību tiem cilvēkiem, kuri šajā redakcijā vairs nestrādā, turklāt dažu no viņiem pat nav vairs šajā saulē.
«Latvijas Jaunatne» lr «Padomju Jaunatnes» mantiniece, un ar to var tikai lepoties. Mīļajā *PJ» vienmēr ir strādājuši cilvēki, kas pašā tumšākajā laikā ir centusies ienest kādu skalu gaismas. Reizēm tā apžilbinājusi vienam otram miegainim acis un tad ar visu spēku slāpēta, tik un tā — pavisam neapslāpēta (lai kādas būtu bijušas sekas, piemēram. «Atbrīvot no darba . . .» u.tml.).
Lai iepriekš sacītais neizklausītos pēc tukšas frāzes, aicinājām dažus no kādreizējiem «Padomju Jaunatnes» darbiniekiem pašiem pastāstīt, kāds bija tas laiks, kad viņi te strādāja. — cik labvēlīgs vai ļauns — un kā notika spēkošanās ar to. Taču, nolēmuši «Latvijas Jaunatnes» pirmo numuru veltīt šādam atskatam, sastapāmies ar negaidītu šķērsli. Un proti, ar jautājumu, kuri tad būs tie cilvēki, ko lūgsim atšķirt šo atmiņu lappusi. Visus stāstījumus taču nebūs iespējams publicēt (grāmata gan te varētu iznākt skaistum skaista, un tā nebūtu tikai politiska vai vēsturiska, bet arī humoristiska literatūra... ).
Atzīsimies, ka mēs izvēlējāmies vieglāko variantu: uzaicinājām šajā vēsturiskajā avīzē izteikties tos kolēģus, kurus gandrīz vai ik dienas satiekam te, Preses namā (galvenokārt), un kuri no jauniem un karstgalvīgiem (pārsvarā) iesācējiem kļuvuši par nopietnu redakciju vadītājiem. Bet arī no viņu vidus kāda trūkst, un ar «Skolotāju Avīzes» redaktoru Fēliksu Zvaigznonu kopā būt varam vairs tikai domās...
Tātad mūsu šīsdienas sarunas temats: «Padomju Jaunatne» un laiks. Turpmāk tās būs attiecības: «Latvijas Jaunatne» un laiks.
