Atšķirības starp "702227" versijām
m (Text replace - "Latvijas tautas frontes, LTF " to "Latvijas Tautas frontes, LTF, ") |
|||
| 12. rindiņa: | 12. rindiņa: | ||
{{About topic|LATVIJAS TAUTAS FRONTE, LTF}} | {{About topic|LATVIJAS TAUTAS FRONTE, LTF}} | ||
{{About topic|Latvijas Tautas frontes, LTF, sadarbība ar PSRS tautas deputātiem}} | {{About topic|Latvijas Tautas frontes, LTF, sadarbība ar PSRS tautas deputātiem}} | ||
| + | {{About topic|Deputātu grupa «Sojuz»}} | ||
| + | {{About topic|PSRS tautas deputātu I kongress}} | ||
| + | {{About topic|Traģiskie notikumi Tbilisi, 1989}} | ||
{{About domain|Politika}} | {{About domain|Politika}} | ||
| + | {{About person|Mihails Gorbačovs}} | ||
| + | {{About person|Klāra Hallika}} | ||
| + | {{About person|Igors Grjazins}} | ||
| + | {{About person|Tadeušs Pupkēvičs}} | ||
| + | {{About person|Viktors Alksnis}} | ||
| + | {{About person|Nikolajs Petrušenko }} | ||
| + | {{About person|Dmitrijs Jazovs}} | ||
{{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}} | {{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}} | ||
| + | {{About organization|PSRS Tautas deputātu kongresi}} | ||
{{About place|Maskava}} | {{About place|Maskava}} | ||
| + | {{About place|Azerbaidžāna}} | ||
{{About event|E1990022800}} | {{About event|E1990022800}} | ||
| + | {{About year|1990}} | ||
— Pirmdien, 19. februārī, notika PSRS AP sesijas slēgtā sēde, kurā izskatīja jautājumu par politisko situāciju Aizkaukāza republikās. | — Pirmdien, 19. februārī, notika PSRS AP sesijas slēgtā sēde, kurā izskatīja jautājumu par politisko situāciju Aizkaukāza republikās. | ||
| 24. rindiņa: | 37. rindiņa: | ||
Sēdi vadīja M. Gorbačovs. Viņš deputātiem deva vārdu, pamatojoties uz zīmītēm - pieteikumiem, kas bija sadalīti trīs kaudzītēs: Armēnijas, Azerbaidžānas un visu pārējo valsts reģionu deputātu pieteikumi. | Sēdi vadīja M. Gorbačovs. Viņš deputātiem deva vārdu, pamatojoties uz zīmītēm - pieteikumiem, kas bija sadalīti trīs kaudzītēs: Armēnijas, Azerbaidžānas un visu pārējo valsts reģionu deputātu pieteikumi. | ||
| − | Šo «visu pārējo» vidū bija gan interfrontes, gan armijas pārstāvji. Neviens no demokrātiskā bloka deputātiem netika laists pie vārda, kaut gan, cik man zināms, no Igaunijas delegācijas vien bija pieteikušies divi zinātnieki - Hallika un Grjazins. Baltijas republiku vārdā runāja viens vienīgs deputāts ‑ T. | + | Šo «visu pārējo» vidū bija gan interfrontes, gan armijas pārstāvji. Neviens no demokrātiskā bloka deputātiem netika laists pie vārda, kaut gan, cik man zināms, no Igaunijas delegācijas vien bija pieteikušies divi zinātnieki - Hallika un Grjazins. Baltijas republiku vārdā runāja viens vienīgs deputāts ‑ T. Pupkēvičs, kas ļoti aktīvi darbojas pulkveža Alkšņa nesen nodibinātajā grupā «Sojuz». |
Viņa runa ir tā «vērta», lai tiktu kaut daļēji citēta: | Viņa runa ir tā «vērta», lai tiktu kaut daļēji citēta: | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 11. marts, plkst. 18.03
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
— Pirmdien, 19. februārī, notika PSRS AP sesijas slēgtā sēde, kurā izskatīja jautājumu par politisko situāciju Aizkaukāza republikās.
Kaut gan no mums, PSRS tautas deputātiem, neviens nekad nav pieprasījis solījumu neizpaust informāciju par slēgto sēžu norisi, tomēr parlamentārā ētika man liedz visu atstāstīt sīki un smalki.
Vēl jo vairāk tāpēc, ka dažu deputātu runas bija tādas, kas drīzāk veicinātu saspīlējuma pastiprināšanos, nevis tā izlīdzināšanos.
Sēdi vadīja M. Gorbačovs. Viņš deputātiem deva vārdu, pamatojoties uz zīmītēm - pieteikumiem, kas bija sadalīti trīs kaudzītēs: Armēnijas, Azerbaidžānas un visu pārējo valsts reģionu deputātu pieteikumi.
Šo «visu pārējo» vidū bija gan interfrontes, gan armijas pārstāvji. Neviens no demokrātiskā bloka deputātiem netika laists pie vārda, kaut gan, cik man zināms, no Igaunijas delegācijas vien bija pieteikušies divi zinātnieki - Hallika un Grjazins. Baltijas republiku vārdā runāja viens vienīgs deputāts ‑ T. Pupkēvičs, kas ļoti aktīvi darbojas pulkveža Alkšņa nesen nodibinātajā grupā «Sojuz».
Viņa runa ir tā «vērta», lai tiktu kaut daļēji citēta:
«Es kā strādnieks gribu teikt, ka šodien ēnā palikuši tie, kas izprovocēja situāciju Aizkaukāzā. Mēs, vienkāršie cilvēki, gribētu redzēt inteliģencē savus vadītājus, diemžēl radošā inteliģence saslēgusies kopā ar kriminālnoziedzniekiem. Valsts (to inteliģenti saukā par impēriju) sagrāves scenārijs visur ir vienāds.
Strādnieku šķira vēl nav teikusi savu vārdu. Es strādnieku šķiras vārdā paziņoju, ka galu galā dzimteni aizstāvēs tieši strādnieku šķira.
Es labi zinu, kā PASTRĀDĀJUSI inteliģence Baltijā, lai izveidotu pašreizējo situāciju Aizkaukāza reģionā.»
Protams, šis deputāts nav vienīgais strādnieku pārstāvis parlamentā, taču citi neļauj sevi apmuļķot un noskaņot pret inteliģenci. Ar savu aso prātu un dzīves pieredzi šie strādnieki var būt konkurenti dažam labam akadēmiķim.
Diemžēl jāteic, ka strādnieka Putkēviča runa sasaucās ar pulkveža Petrušenko teikto:
«Azerbaidžānai daudz mazāk izteikti ir antikrieviskie, antiarmēniskie un antiarmijiskie noslāņojumi nekā šajā zālē. Kāpēc gan mēs I PSRS Tautas deputātu kongresā piekāpāmies Baltijas tautas frontēm, apstiprinājām Baltijas deputātu mandātus? Daži no viņiem tika ievēlēti apgabalos ar 30 000 vēlētājiem, citi - apgabalos ar 100 000 vēlētājiem. Tieši tāpat viņi gatavojas sarīkot republikas AP vēlēšanas.
...Mūsu KORUMPCIJA ir saslēgusies kopā ar tautas frontēm. »
Ģenerālis Jazovs paziņoja, ka naktī no 19. uz 20. janvāri, kad Baku pilsētā tika ievests karaspēks, bojā gājuši tikai divi cilvēki - 14 gadu vecs pusaudzis un 1915. gadā dzimusi sieviete, kas nomirusi ar infarktu.
Pēc šiem vārdiem Azerbaidžānas delegācija pilnā sastāvā atstāja zāli un neatgriezās arī nākamajā dienā.
Mihails Gorbačovs izteicās, ka «mēs nevaram ignorēt kādas republikas suverenitāti un mainīt robežas».
Rodas jautājums: vai M. Gorbačova teiktais attiecas arī uz pulkveža Alkšņa centieniem mainīt Latvijas robežas?
M. Gorbačovs uzskata, ka nav pamata izveidot komisiju, kas izskatītu lēmumu par karaspēka ievešanu Baku.
Acīmredzot PSRS vadība ir ņēmusi vērā «rūgto mācību» — Tbilisi notikumu izskatīšanai izveidotā komisija darījusi zināmu atklātībai informāciju, ko Kremļa pārstāvjiem būtu gribējies paturēt vienīgi «dienesta lietošanai».
AP Prezidijs pieņēma lēmumu par tāda varas mehānisma izveidošanu, kas netraucētu operatīvi rīkoties ekstrēmās situācijās - runa ir par prezidenta (monarhijas) nodibināšanu.
Nobeigumā gribu vēlreiz uzsvērt, ka man vislielākās bažas rada parlamenta noskaņošana pret inteliģenci, ‑ uzskatu to par ļoti bīstamu simptomu.
