Atšķirības starp "669821" versijām

No Barikadopēdija
(Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/05/11 |Issue number=88 |Page number=1 |Original title=Baltijas aktualitātes }} {{Written by|V. Gailītis}} {{Abou...)
 
2. rindiņa: 2. rindiņa:
 
|Article in=Latvijas Jaunatne
 
|Article in=Latvijas Jaunatne
 
|Published on=1990/05/11
 
|Published on=1990/05/11
−
|Issue number=88
+
|Issue number=89
 
|Page number=1
 
|Page number=1
−
|Original title=Baltijas aktualitātes
+
|Original title=Latvijas Republikas Augstākās Padomes deklarācija par Latvijas republikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos
 
}}
 
}}
−
{{Written by|V. Gailītis}}
+
{{Written by|LR Augstākā padome}}
 
{{About domain|Politika}}
 
{{About domain|Politika}}
−
{{About domain|Ekonomika un finanses}}
+
{{About organization|Latvijas Republikas Augstākā Padome (LR Augstākā Padome, LR AP)}}
−
{{About person|Kazimiera Prunskiene}}
 
−
{{About place|Lietuva}}
 
−
{{About place|Igaunija}}
 
−
{{About place|Latvija}}
 
 
{{About year|1990}}
 
{{About year|1990}}
−
Baltijas aktualitātes
+
Latvijas Republikas Augstākās Padomes deklarācija par Latvijas republikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos
  
−
Aizvakar Dauningstrītā 10 Lietuvas premjerministre K. Prunskiene tikās ar Lielbritānijas kolēģi M. Tečeri. Apvienotās Karalistes valdības galva K. Prunskieni uzņēma kā likumīgi ievēlētu lietuviešu tautas pārstāvi, taču nevis kā premjerministri. Paredzēto 45 minūšu vietā saruna ilga 80 minūtes. Pēc dialoga M. Tečere pazipoja, ka viņa esot noskaņota optimistiskāk nekā iepriekš. Gan K. Prunskiene, gan M. Tečere tikšanos novērtēja kā loti draudzīgu. K. Prunskiene norādīja, ka M. Tečere esot izteikusi pilnīgu atbalstu Lietuvas centieniem kļūt neatkarīgai no PSRS. Abas bijušas vienisprātis, ka vajag rast praktiskus risinājumus republikas neatkarībai, gan ievērojot, lai tie neapdraud Rietumu un Austrumu attiecības. K. Prunskiene tikās arī ar opozīcijā esošās leiboristu partijas līderi N. Kinoku.
+
Atzīstot, ka cilvēki piedzimst brīvi un tiesībās vienlīdzīgi;
  
−
Londonā K. Prunskiene sniedza intervijas vairākiem laikrakstiem. «Independent» žurnālistiem viņa paziņoja par Lietuvas gatavību rast kompromisu ar Maskavu dažos jautājumos, piemēram, militārās aizsardzības jomā. Lietuvas premjerministre norādīja, ka, viņasprāt, Lietuva neatkarību de facto spēšot iegūt līdz 1991. gada beigām. Cita starpā viņa sacīja, ka viens no «pamatakmeņiem» Rietumu piesardzīgajai nostājai Baltijas jautājumā esot maldīgais uzskats par iespējamo M. Gorbačova «nomainīšanu» radikālu pārmaiņu dēl Padomju Savienībā. Premjerministre atgādināja: ja blokāde turpināšoties lidz 25. maijam, būšot jāslēdz visas Lietuvas rūpnīcas.
+
ievērojot ANO statūtos pasludināto pasaules tautu apņemšanos realizēt cilvēka pamattiesības, respektēt personības vērtību, lielo un mazo nāciju vienlīdzību un pašnoteikšanās tiesības;
  
−
Vakar Lietuvas premjerministre devās uz Parīzi, lai tiktos ar Francijas prezidentu F. Mlterānu.
+
uzskatot par nepieciešamu veicināt sociālo taisnīgumu un progresu;
  
−
Aizvakar Zviedrijas ārpolitiskā institūta vadītājs Būholcs paziņoja, ka V. Landsberģis neieradīšoties uz Baltijas semināru Stokholmā, kas paredzēts laikā no 21. lidz 22. maijam
+
apzinoties nepieciešamību radīt stabilitāti, labklājību, miermīlīgas un draudzīgas attiecības sabiedrībā, attiecinot cilvēka tiesības un brīvības uz visiem neatkarīgi no viņu rases, dzimuma, valodas, reliģijas, nacionālās piederības un sociālās izcelšanās;
  
−
Savukārt Lietuvas premjerministres vietnieks A. Brazausks atrodas desmit dienu ilgā oficiālā braucienā pa Šveici un VFR. Vizītes nolūks — saņemt no Rietumiem finansiālus aizdevumus un attīstīt tirdzniecības sakarus.
+
ņemot vērā ANO svarīgo lomu atbalsta sniegšanā atbrīvošanās kustībām aizbildnībā esošās un nepatstāvīgās teritorijās;
  
−
Trešdien no vizītes Savienotajās Valstīs atgriezās Igaunijas Augstākās Padomes priekšsēdētāja vietniece M. Lauristina. Vašingtonā viņa aicināja ASV kongresu internacionalizēt Baltijas jautājumu un apspriest to Eiropas drošības un sadarbības konferences ietvaros.
+
balstoties uz pārliecību, ka visām tautām ir tiesības brīvi noteikt savu politisko statusu un veidot savu ekonomisko, sociālo un kultūras dzīvi;
  
−
V. GAILĪTIS
+
uzskatot, ka jebkura rakstura karadarbība vai represīvie pasākumi, kas vērsti pret atkarīgajām tautām, ir jāizbeidz, lai dotu, tām iespēju miera un brīvības apstākļos realizēt savas tiesības uz pilnīgu neatkarību, respektējot tautu nacionālo teritoriju integritāti (nedalāmību);
 +
 
 +
atzīstot 1918. gada 18. novembrī Latvijas Republikas proklamēšanas (pasludināšanas) aktā teikto: «...visi pilsoņi bez tautību atšķirības aicināti palīdzēt, jo visu tautu tiesibas Latvijā būs nodrošinātas. Tā būs demokrātiska un taisnīga valsts, kurā nebūs apspriešanas un netaisnības ...»;
 +
 
 +
rūpējoties par Latvijas Republikas likumdošanas aktu atbilstību starptautisko tiesību normām cilvēktiesību jautājumos,
 +
 
 +
LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKA PADOME PASLUDINA:
 +
 
 +
I
 +
 
 +
Atzīstot ANO un tās specializētajās organizācijās, kā ari Eiropas drošības un sadarbības apspriedes Helsinku, Madrides un Vīnes tikšanās pieņemto starptautisko tiesību dokumentu sevišķo nozīmi cilvēktiesību nodrošināšanā, Latvijas Republika pievienojas sekojošiem starptautisko tiesību aktiem:
 +
 
 +
1. Vispārējā cilvēktiesību deklarācija 1948. gada 10. decembrī
 +
 
 +
2. Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 1966. gada 16. decembrī
 +
 
 +
3. Starptautiskais pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām 1966. gada 16. decembrī
 +
 
 +
4. Deklarācija par neatkarības piešķiršanu koloniālajām valstīm un tautām — 1960. gada 14. decembrī
 +
 
 +
5. Starptautiskā konvencija par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu 1965. gada 21. decembrī
 +
 
 +
6. Starptautiskā konvencija par aparteīda nozieguma izskaušanu un sodu par to — 1973. gada 30. novembrī
 +
 
 +
7. Starptautiskā konvencija pret aparteīdu sportā — 1985. gada 10. decembrī
 +
 
 +
8. Konvencija pret diskrimināciju izglītībā — 1960. gada 14. decembrī
 +
 
 +
9. Konvencija par vienlīdzīgu atalgojumu — 1951. gada 29. jūnijā
 +
 
 +
10. Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu — 1979. gada 18. decembrī
 +
 
 +
11. Deklarācija par jebkuras neiecietības un diskriminācijas, kas balstās uz reliģiju vai pārliecību, izskatīšanu — 1981. gada 25. novembrī
 +
 
 +
12. Deklarācija par pamatprincipiem attiecībā uz masu informācijas līdzekļu ieguldījumu miera un starptautiskās saprašanās stiprināšanā, cilvēktiesību sekmēšanā un cīņā pret rasismu, aparteīdu un kara kurināšanu 1978. gada 28. novembrī
 +
 
 +
13. Konvencija par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to 1948. gada 9. decembrī
 +
 
 +
14. Konvencija par noilguma neatzīšanu kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci — 1968. gada 26. novembrī
 +
 
 +
15. Principi par starptautisko sadarbību to personu atrašanai, arestam, izdošanai un sodīšanai, kas vainīgas kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci — 978. gada 3. decembrī
 +
 
 +
16. Papildus konvencija par verdzības, vergu tirdzniecības un verdzībai līdzīgu institūtu un paražu izskaušanu — 1956. gada 7. septembrī
 +
 
 +
17. Konvencija par piespiedu darba izskaušanu — 1957. gada 25. jūniji
 +
 
 +
18. Konvencija par ciņu ar cilvēktirdzniecibu un prostitūcijas ekspluatēšanu no trešo personu puses — 1949. gada 2. decembrī
 +
 
 +
19. Minimālie standartnoteikumi par apiešanos ar ieslodzītajiem — (1977. gada 13. maija redakcijā) 1955. gada 30. augustā
 +
 
 +
20. Konvencija pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcisku vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos un sodīšanu 1984. gada 10. decembrī
 +
 
 +
21. Tiesiskās kārtības uzturēšanas amatpersonu uzvedības kodekss 1979. gada 17. decembrī
 +
 
 +
22. Medicīniskās ētikas principi par veselības aizsardzības personāla, sevišķi ārstu, lomu ieslodzīto un arestēto aizsardzībā pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcisku vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos vai sodīšanu — 1982. gada 18. decembrī
 +
 
 +
23. Uz nāvi notiesāto tiesību aizsardzības garantijas 1984. gada 25. maijā
 +
 
 +
24. Apvienoto Nāciju minimālie standartnoteikumi par nepilngadīgo tiesisko stāvokli (Pekinas noteikumi) 1985. gada 29. novembrī
 +
 
 +
25. Deklarācija par taisnīguma pamatprincipiem attiecībā uz noziegumu un varas uzurpācijas upuriem — 1985. gada 29. novembrī
 +
 
 +
26. Tiesu neatkarības pamatprincipi 1985. gada 13. decembrī
 +
 
 +
27. Konvencija par precētas sievietes pilsonību — 1957. gada 29. janvāri
 +
 
 +
28. Konvencija par apatrīdisma samazināšanu 1961. gada 30. augustā
 +
 
 +
29. Deklarācija par to personu cilvēktiesībām, kas nav tās valsts pilsoņi, kuras teritorijā dzīvo — 1985 gada 13. decembrī
 +
 
 +
30. Konvencija par starptautiskajām informācijas apstrīdēšanas tiesībām 1952. gada 16. decembrī
 +
 
 +
31. Konvencija par asociāciju brivibu un tiesibu aizsardzību, apvienojoties organizācijās 1948. gada 9. jūlijā
 +
 
 +
32. Konvencija par tiesībām uz apvienošanos organizācijās un kolektīvo Hgumu slēgšanu — 1949. gada 1. jūlijā
 +
 
 +
33. Konvencija par strādnieku pārstāvjiem 1971. gada 23. jūnijā
 +
 
 +
34. Konvencija par darba attiecībām — 1978. gada 27. jūnijā
 +
 
 +
35. Konvencija par nodarbinātības politiku — 1964. gada 9. jūlijā
 +
 
 +
36. Konvencija par sieviešu politiskajām tiesībām — 1952. gada 20. decembrī
 +
 
 +
37. Bērna tiesību deklarācija 1959. gada 20. novembrī
 +
 
 +
38. Deklarācija par sieviešu un bērnu aizsardzību ārkārtēja stāvokļa un militāru konfliktu laikā — 1974. gada 14. decembrī
 +
 
 +
39. Deklarācija par miera ideālu izplatīšanu jaunatnes vidū, savstarpēju cieņu un saprašanos starp tautām — 1965. gada 7. decembrī
 +
 
 +
40. Deklarācija par sociālajiem un tiesību principiem attiecībā uz bērnu aizsardzību un materiālo nodrošinātību, pievēršot īpašu uzmanību aizgādnības un aizbildniecības iedibināšanai, kā ari nacionālai un starptautiskai adopcijai — 1986. gada 3. decembrī
 +
 
 +
41. Deklarācija par garīgi atpalikušo personu tiesībām — 1971. gada 20. decembrī
 +
 
 +
42. Vispārējā deklarācija par bada un nepietiekama uztura izskaušanu — 1974. gada 16. novembrī
 +
 
 +
43. Deklarācija par invalīdu tiesībām 1975. gada 9. decembrī
 +
 
 +
44. Rezolūcija par zinātniski tehniskā progresa sekām attiecībā uz cilvēktiesībām 1986. gada 4. decembrī
 +
 
 +
45. Deklarācija par tautu tiesībām uz mieru 1984. gada 12. novembrī
 +
 
 +
46. Deklarācija par tiesībām Uz attīstību — 1986. gada 4. decembrī
 +
 
 +
47. Rezolūcija par ekonomisko, sociālo, kultūras, pilsoņu un politisko tiesību nedalāmību un savstarpējo saistību 1986. gada 4. decembrī
 +
 
 +
48. Deklarācija par starptautiskās sadarbības principiem kultūrā 1966. gada 4. novembrī
 +
 
 +
49. Eiropas drošības un sadarbības apspriedes dalībvalstu pārstāvju Helsinku tikšanās Noslēguma akts 1975. gadā
 +
 
 +
50. Eiropas drošības un sadarbības apspriedes dalībvalstu pārstāvju Madrides tikšanās Nobeiguma dokuments 1983. gadā
 +
 
 +
51. Eiropas drošības un sadarbības apspriedes dalībvalstu pārstāviu Vīnes tikšanās Nobeiguma dokuments 1989. gadā
 +
 
 +
II
 +
 
 +
Atzīstot Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta ieguldījumu cilvēktiesību nodrošināšanā, Latvijas Republikas Augstākā Padome savā likumdošanas darbā vadīsies no šajās organizācijās pieņemtajiem dokumentiem cilvēktiesību jautājumos.
 +
 
 +
Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS
 +
 
 +
Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
 +
 
 +
Rīgā. 1990. gada 4. maijā

Versija, kas saglabāta 2023. gada 20. decembris, plkst. 17.15

LR Augstākā padome
«Latvijas Jaunatne», 1990. gada 11. maijs, Nr. 88

669821_sm.png

Avots: Latvijas Jaunatne
Nr.: 89
Datums: 11.05.1990
Tirāža: 245000"" can not be assigned to a declared number type with value 245000.
Lappuse: 1
Virsraksts: Latvijas Republikas Augstākās Padomes deklarācija par Latvijas republikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos
Rubrika:
Tēmas:
Nozares:
Organizācijas:
Mediji:
Cilvēki:
Vietas:
Notikums:
Gads: 1990

Latvijas Republikas Augstākās Padomes deklarācija par Latvijas republikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos

Atzīstot, ka cilvēki piedzimst brīvi un tiesībās vienlīdzīgi;

ievērojot ANO statūtos pasludināto pasaules tautu apņemšanos realizēt cilvēka pamattiesības, respektēt personības vērtību, lielo un mazo nāciju vienlīdzību un pašnoteikšanās tiesības;

uzskatot par nepieciešamu veicināt sociālo taisnīgumu un progresu;

apzinoties nepieciešamību radīt stabilitāti, labklājību, miermīlīgas un draudzīgas attiecības sabiedrībā, attiecinot cilvēka tiesības un brīvības uz visiem neatkarīgi no viņu rases, dzimuma, valodas, reliģijas, nacionālās piederības un sociālās izcelšanās;

ņemot vērā ANO svarīgo lomu atbalsta sniegšanā atbrīvošanās kustībām aizbildnībā esošās un nepatstāvīgās teritorijās;

balstoties uz pārliecību, ka visām tautām ir tiesības brīvi noteikt savu politisko statusu un veidot savu ekonomisko, sociālo un kultūras dzīvi;

uzskatot, ka jebkura rakstura karadarbība vai represīvie pasākumi, kas vērsti pret atkarīgajām tautām, ir jāizbeidz, lai dotu, tām iespēju miera un brīvības apstākļos realizēt savas tiesības uz pilnīgu neatkarību, respektējot tautu nacionālo teritoriju integritāti (nedalāmību);

atzīstot 1918. gada 18. novembrī Latvijas Republikas proklamēšanas (pasludināšanas) aktā teikto: «...visi pilsoņi bez tautību atšķirības aicināti palīdzēt, jo visu tautu tiesibas Latvijā būs nodrošinātas. Tā būs demokrātiska un taisnīga valsts, kurā nebūs apspriešanas un netaisnības ...»;

rūpējoties par Latvijas Republikas likumdošanas aktu atbilstību starptautisko tiesību normām cilvēktiesību jautājumos,

LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKA PADOME PASLUDINA:

I

Atzīstot ANO un tās specializētajās organizācijās, kā ari Eiropas drošības un sadarbības apspriedes Helsinku, Madrides un Vīnes tikšanās pieņemto starptautisko tiesību dokumentu sevišķo nozīmi cilvēktiesību nodrošināšanā, Latvijas Republika pievienojas sekojošiem starptautisko tiesību aktiem:

1. Vispārējā cilvēktiesību deklarācija 1948. gada 10. decembrī

2. Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 1966. gada 16. decembrī

3. Starptautiskais pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām 1966. gada 16. decembrī

4. Deklarācija par neatkarības piešķiršanu koloniālajām valstīm un tautām — 1960. gada 14. decembrī

5. Starptautiskā konvencija par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu 1965. gada 21. decembrī

6. Starptautiskā konvencija par aparteīda nozieguma izskaušanu un sodu par to — 1973. gada 30. novembrī

7. Starptautiskā konvencija pret aparteīdu sportā — 1985. gada 10. decembrī

8. Konvencija pret diskrimināciju izglītībā — 1960. gada 14. decembrī

9. Konvencija par vienlīdzīgu atalgojumu — 1951. gada 29. jūnijā

10. Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu — 1979. gada 18. decembrī

11. Deklarācija par jebkuras neiecietības un diskriminācijas, kas balstās uz reliģiju vai pārliecību, izskatīšanu — 1981. gada 25. novembrī

12. Deklarācija par pamatprincipiem attiecībā uz masu informācijas līdzekļu ieguldījumu miera un starptautiskās saprašanās stiprināšanā, cilvēktiesību sekmēšanā un cīņā pret rasismu, aparteīdu un kara kurināšanu 1978. gada 28. novembrī

13. Konvencija par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to 1948. gada 9. decembrī

14. Konvencija par noilguma neatzīšanu kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci — 1968. gada 26. novembrī

15. Principi par starptautisko sadarbību to personu atrašanai, arestam, izdošanai un sodīšanai, kas vainīgas kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci — 978. gada 3. decembrī

16. Papildus konvencija par verdzības, vergu tirdzniecības un verdzībai līdzīgu institūtu un paražu izskaušanu — 1956. gada 7. septembrī

17. Konvencija par piespiedu darba izskaušanu — 1957. gada 25. jūniji

18. Konvencija par ciņu ar cilvēktirdzniecibu un prostitūcijas ekspluatēšanu no trešo personu puses — 1949. gada 2. decembrī

19. Minimālie standartnoteikumi par apiešanos ar ieslodzītajiem — (1977. gada 13. maija redakcijā) 1955. gada 30. augustā

20. Konvencija pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcisku vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos un sodīšanu 1984. gada 10. decembrī

21. Tiesiskās kārtības uzturēšanas amatpersonu uzvedības kodekss 1979. gada 17. decembrī

22. Medicīniskās ētikas principi par veselības aizsardzības personāla, sevišķi ārstu, lomu ieslodzīto un arestēto aizsardzībā pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcisku vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos vai sodīšanu — 1982. gada 18. decembrī

23. Uz nāvi notiesāto tiesību aizsardzības garantijas 1984. gada 25. maijā

24. Apvienoto Nāciju minimālie standartnoteikumi par nepilngadīgo tiesisko stāvokli (Pekinas noteikumi) 1985. gada 29. novembrī

25. Deklarācija par taisnīguma pamatprincipiem attiecībā uz noziegumu un varas uzurpācijas upuriem — 1985. gada 29. novembrī

26. Tiesu neatkarības pamatprincipi 1985. gada 13. decembrī

27. Konvencija par precētas sievietes pilsonību — 1957. gada 29. janvāri

28. Konvencija par apatrīdisma samazināšanu 1961. gada 30. augustā

29. Deklarācija par to personu cilvēktiesībām, kas nav tās valsts pilsoņi, kuras teritorijā dzīvo — 1985 gada 13. decembrī

30. Konvencija par starptautiskajām informācijas apstrīdēšanas tiesībām 1952. gada 16. decembrī

31. Konvencija par asociāciju brivibu un tiesibu aizsardzību, apvienojoties organizācijās 1948. gada 9. jūlijā

32. Konvencija par tiesībām uz apvienošanos organizācijās un kolektīvo Hgumu slēgšanu — 1949. gada 1. jūlijā

33. Konvencija par strādnieku pārstāvjiem 1971. gada 23. jūnijā

34. Konvencija par darba attiecībām — 1978. gada 27. jūnijā

35. Konvencija par nodarbinātības politiku — 1964. gada 9. jūlijā

36. Konvencija par sieviešu politiskajām tiesībām — 1952. gada 20. decembrī

37. Bērna tiesību deklarācija 1959. gada 20. novembrī

38. Deklarācija par sieviešu un bērnu aizsardzību ārkārtēja stāvokļa un militāru konfliktu laikā — 1974. gada 14. decembrī

39. Deklarācija par miera ideālu izplatīšanu jaunatnes vidū, savstarpēju cieņu un saprašanos starp tautām — 1965. gada 7. decembrī

40. Deklarācija par sociālajiem un tiesību principiem attiecībā uz bērnu aizsardzību un materiālo nodrošinātību, pievēršot īpašu uzmanību aizgādnības un aizbildniecības iedibināšanai, kā ari nacionālai un starptautiskai adopcijai — 1986. gada 3. decembrī

41. Deklarācija par garīgi atpalikušo personu tiesībām — 1971. gada 20. decembrī

42. Vispārējā deklarācija par bada un nepietiekama uztura izskaušanu — 1974. gada 16. novembrī

43. Deklarācija par invalīdu tiesībām 1975. gada 9. decembrī

44. Rezolūcija par zinātniski tehniskā progresa sekām attiecībā uz cilvēktiesībām 1986. gada 4. decembrī

45. Deklarācija par tautu tiesībām uz mieru 1984. gada 12. novembrī

46. Deklarācija par tiesībām Uz attīstību — 1986. gada 4. decembrī

47. Rezolūcija par ekonomisko, sociālo, kultūras, pilsoņu un politisko tiesību nedalāmību un savstarpējo saistību 1986. gada 4. decembrī

48. Deklarācija par starptautiskās sadarbības principiem kultūrā 1966. gada 4. novembrī

49. Eiropas drošības un sadarbības apspriedes dalībvalstu pārstāvju Helsinku tikšanās Noslēguma akts 1975. gadā

50. Eiropas drošības un sadarbības apspriedes dalībvalstu pārstāvju Madrides tikšanās Nobeiguma dokuments 1983. gadā

51. Eiropas drošības un sadarbības apspriedes dalībvalstu pārstāviu Vīnes tikšanās Nobeiguma dokuments 1989. gadā

II

Atzīstot Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta ieguldījumu cilvēktiesību nodrošināšanā, Latvijas Republikas Augstākā Padome savā likumdošanas darbā vadīsies no šajās organizācijās pieņemtajiem dokumentiem cilvēktiesību jautājumos.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā. 1990. gada 4. maijā

Saturs iegūts no "http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=669821&oldid=30627"