Atšķirības starp "569984" versijām
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1991/08/27 |Issue number=112 |Page number=1 |Original title=PSRS |Source file=lajn1991n112_001_08 }} {{About year|1991}}'''Mihaila Gorbačova paziņojums''' | + | {{Newspaper Article |
| + | |Article in=Latvijas Jaunatne | ||
| + | |Published on=1991/08/27 | ||
| + | |Issue number=112 | ||
| + | |Page number=1 | ||
| + | |Original title=PSRS | ||
| + | |Source file=lajn1991n112_001_08 | ||
| + | }} | ||
| + | {{About topic|PSKP, LKP likvidācija}} | ||
| + | {{About topic|Augusta pučs, 1991}} | ||
| + | {{About person|Mihails Gorbačovs}} | ||
| + | {{About organization|PSKP Centrālā Komiteja}} | ||
| + | {{About organization|Padomju Savienības Komunistiskā partija (PSKP)}} | ||
| + | {{About organization|PSRS Ārkārtējā stāvokļa valsts komiteja (VĀSK)}} | ||
| + | {{About place|Maskava}} | ||
| + | {{About place|Azerbaidžāna}} | ||
| + | {{About year|1991}} | ||
| + | '''Mihaila Gorbačova paziņojums''' | ||
PSKP CK sekretariāts un politbirojs nevērsās pret valsts apvērsumu, centrālā komiteja neieņēma kategorisku nostāju, lai nosodītu un pretotos tam, necēla komunistus cīņai pret konstitucionālās likumības pārkāpumiem. Sazvērnieku vidū bija partijas vadības locekļi, vairākas partijas komitejas un masu informācijas līdzekļi atbalstīja valsts noziedznieku rīcību. (..) Šajā situācijā PSKP centrālajai komitejai jāpieņem grūtais, bet godīgais lēmums par pašlikvidēšanos. Republiku komunistisko partiju un vietējo partijas organizāciju likteni noteiks tās pašas. | PSKP CK sekretariāts un politbirojs nevērsās pret valsts apvērsumu, centrālā komiteja neieņēma kategorisku nostāju, lai nosodītu un pretotos tam, necēla komunistus cīņai pret konstitucionālās likumības pārkāpumiem. Sazvērnieku vidū bija partijas vadības locekļi, vairākas partijas komitejas un masu informācijas līdzekļi atbalstīja valsts noziedznieku rīcību. (..) Šajā situācijā PSKP centrālajai komitejai jāpieņem grūtais, bet godīgais lēmums par pašlikvidēšanos. Republiku komunistisko partiju un vietējo partijas organizāciju likteni noteiks tās pašas. | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 30. augusts, plkst. 13.12
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Mihaila Gorbačova paziņojums
PSKP CK sekretariāts un politbirojs nevērsās pret valsts apvērsumu, centrālā komiteja neieņēma kategorisku nostāju, lai nosodītu un pretotos tam, necēla komunistus cīņai pret konstitucionālās likumības pārkāpumiem. Sazvērnieku vidū bija partijas vadības locekļi, vairākas partijas komitejas un masu informācijas līdzekļi atbalstīja valsts noziedznieku rīcību. (..) Šajā situācijā PSKP centrālajai komitejai jāpieņem grūtais, bet godīgais lēmums par pašlikvidēšanos. Republiku komunistisko partiju un vietējo partijas organizāciju likteni noteiks tās pašas.
Uzskatu par neiespējamu turpmāk pildīt PSKP CK ģenerālsekretāra funkcijas un nolieku attiecīgās pilnvaras. (..)
M. Gorbačovs
Mihaila Gorbačova dekrēti
PSRS prezidents Mihails Gorbačovs 24. augustā izdevis dekrētu par Padomju Savienības komunistiskās partijas īpašumu. Tajā teikts: «Tautas deputātu padomēm pārņemt savā apsardzībā PSKP īpašumu. Tā turpmākas izmantošanas jautājumi jārisina stingrā saskaņā ar PSRS un republiku likumiem par īpašumu un sabiedriskajām apvienībām.»
Dekrētā «Par politisko partiju un politisko kustību darbības izbeigšanu PSRS bruņotajos spēkos, tiesību aizsardzības orgānos un valsts aparātā» teikts: «Izbeigt politisko partiju un politisko kustību darbību PSRS bruņotajos spēkos, PSRS Iekšlietu ministrijā, PSRS Valsts drošības komitejā, citos tiesību aizsardzību orgānos, dzelzceļa karaspēkā un visos citos karaspēka formējumos, un valsts aparāta orgānos. Politisko partiju un politisko kustību biedri realizē savas konstitucionālās tiesības piedalīties politiskajā darbībā ārpus šo orgānu ietvariem un no darba brīvajā laikā.»
PSKP terors Baku
Azerbaidžānas Tautas frontes nedēļas laikraksta «Azadlig» («Brīvība») redakcija aicinājusi visas Padomju Savienības un pasaules informācijas aģentūras un preses izdevumus vērst sabiedrības uzmanību uz demokrātisko brīvību apspiešanu Azerbaidžānā. Nu jau pusotru gadu, izmantodama ārkārtējā stāvokļa noteikšanu Baku, republikas komunistiskā vadība slīpē tieši to pārvaldes modeli, kuru tā sauktā VĀSK mēģināja ieviest visā valstī.
Anatolijs Lukjanovs demisionējis
Līdzšinējo PSRS AP priekšsēdētāju dēvē par apvērsuma galveno ideologu. Pats Lukjanovs nopratināšanā savu vainu pagaidām noliedz. Savukārt PSRS prezidents M. Gorbačovs izteicies, ka viņš netic Lukjanovam. 26. augusta rītā A. Lukjanovs paziņojis par atkāpšanos no PSRS AP priekšsēdētāja amata.
PSRS Augstākās Padomes ārkārtas sesijā
nolemts PSRS tautas deputātu ārkārtas kongresu sasaukt 2. septembrī.
