Atšķirības starp "524150" versijām

No Barikadopēdija
(Set original images)
 
8. rindiņa: 8. rindiņa:
 
|Abstract=Latvijas visu līmeņu padomju deputātu sapulce Rīgā, 1990. gada 21. aprīlī, «Daugavas» stadionā
 
|Abstract=Latvijas visu līmeņu padomju deputātu sapulce Rīgā, 1990. gada 21. aprīlī, «Daugavas» stadionā
 
}}
 
}}
 +
{{Source image|articles/524/150/524150.jpg}}
 
{{About topic|Vislatvijas tautas deputātu sapulce}}
 
{{About topic|Vislatvijas tautas deputātu sapulce}}
 
{{About topic|LR Augstākās Padomes vēlēšanas (1990, martā)}}
 
{{About topic|LR Augstākās Padomes vēlēšanas (1990, martā)}}

Pašreizējā versija, 2015. gada 4. maijs, plkst. 16.59

[[CN19900424|]]
Latvijas visu līmeņu padomju deputātu sapulce Rīgā, 1990. gada 21. aprīlī, «Daugavas» stadionā

Mēs, Latvijas PSR likumīgi ievēlētie deputāti no visiem pagastiem, pilsētām un rajoniem, kopskaitā 8086 cilvēki, esam sanākuši visas Latvijas tautas deputātu kopējā sapulcē, lai jaunievēlētajai republikas Augstākajai Padomei paustu savu un savu vēlētāju nelokāmo gribu demokrātiskām, nevardarbīgām metodēm darīt visu, lai atgūtu Latvijas valstisko neatkarību.

Latvijas Republika kā patstāvīga, brīva un neatkarīga demokrātiska valsts tika proklamēta 1918. gada 18. novembri. 1920. gadā to atzina Padomju Krievija, noslēdzot ar Latviju miera līgumu, kurā oficiāli tika deklarēts, ka tā uz mūžīgiem laikiem atsakās no pretenzijām pret Latviju un tās teritoriju. 1921. gadā Latviju atzina vairums pasaules valstu, un tā kļuva par pilntiesīgu Tautu savienības locekli.

1940. gadā Padomju Savienība, rupji pārkāpjot starptautisko tiesību normas un abu valstu līgumsaistības, panāca Latvijas valdības atkāpšanos, okupēja Latvijas teritoriju un izveidoja sev paklausīgu valsts varas un pārvaldes aparātu, kuru izmantoja kā instrumentu Latvijas iekļaušanai PSRS sastāvā. Tās valstiskā patstāvība tika varmācīgi atņemta. Sākās masveida terors un atklāts genocīds pret Latvijas tautu. Piecdesmit apspiestības gados tā cietusi milzīgus zaudējumus arī ekonomikas, ekoloģijas un kultūras jomā. Latviešu tautas turpmākajai pastāvēšanai radušās nopietnas briesmas.

Taču apspiestība nespēja izdzēst no Latvijas tautas alkas pēc brīvības un neatkarības. Pēdējā pusgadsmita vēsturiskā pieredze mūs pārliecina, ka tikai brīva un neatkarīga valsts var garantēt latviešu tautas pastāvēšanu un attīstību, visu Latvijas iedzīvotāju drošību un labklājību.

Tāpēc Vislatvijas tautas deputātu kopējā sapulce griežas pie jaunievēlētās Augstākās Padomes, lai tā jau pirmajā sesijā neatliekami izskatītu un izlemtu jautājumu par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.

Mēs. Vislatvijas tautas deputātu sapulces dalībnieki, griežamies arī pie jums, Latvijas iedzīvotāji. Aicinām jūs neatkarīgi no jūsu sociālas, nacionālās un reliģiskās piederības, no dzimuma, vecuma vai nodarbošanās aktīvi iesaistīties Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanas darbā. Brīvas Latvijas ietvaros visi kopīgi uz demokrātiskiem, līdztiesīgiem pamatiem veidosim sev, saviem bērniem un mazbērniem sociāli taisnīgu sabiedrību, cilvēku cienīgu dzīvi!