Atšķirības starp "341987" versijām

No Barikadopēdija
(Jauna lapa: {{Site news |Webpage=Www.historia.lv |Published on=1987/10/02 |Url=http://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-cilvektiesibu-aizstavesanas-grupas-helsinki-86-memorands-2101987 |Original ti...)
 
 
(3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{Site news
+
{{Site news |Webpage=Www.historia.lv |Published on=1987/10/02 |Url=http://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-cilvektiesibu-aizstavesanas-grupas-helsinki-86-memorands-2101987 |Original title=Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupas Helsinki-86 memorands (2.10.1987.) }} {{Written by|«Helsinki-86»}} {{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}} {{About topic|Latviešu valodas kultūras jautājumi}} {{About topic|14. jūnijs, 1987, 1988}} {{About topic|Deportācijas 1941. g. 14. jūnijā}} {{About topic|25. marts, 1988, 1989}} {{About topic|Deportācijas 1949. gada 25. martā}} {{About topic|Molotova — Ribentropa pakts}} {{About topic|PSRS karaspēka izvešana no Baltijas valstīm}} {{About domain|Politika}} {{About domain|Vēsture}} {{About person|Boriss Pugo}} {{About organization|«Helsinki-86»}} {{About organization|Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja (VDK)}} {{About event|E1987100200}} {{About year|1987}} &nbsp;<span style="font-size:large;"></span>
|Webpage=Www.historia.lv
+
<div id="block-blockify-blockify-page-title">
|Published on=1987/10/02
+
'''<span style="font-size:large;">Latvijas cilvēktiesību&nbsp;</span>'''
|Url=http://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-cilvektiesibu-aizstavesanas-grupas-helsinki-86-memorands-2101987
+
 
|Original title=Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupas Helsinki-86 memorands (2.10.1987.)
+
'''<span style="font-size:large;">aizstāvēšanas grupas&nbsp;</span>'''
}}
+
 
{{Written by|«Helsinki-86»}}
+
'''<span style="font-size:large;">Helsinki-86 memorands&nbsp;</span>'''
{{About domain|Politika}}
+
 
{{About domain|Vēsture}}
+
'''<span style="font-size:large;">(2.10.1987.)</span>'''
{{About organization|«Helsinki-86»}}
+
</div><div><div style="clear:right;"><div><div><div>
{{About event|E1987100200}}
+
Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupa “Helsinki-86”&nbsp;<u>informē</u>, ka:
{{About year|1987}}
+
 
 +
1) ņemot vērā mākslīgi radīto dezinformācijas un apmelojumu kampaņu, kas izvērsta pret mūsu grupu un grupas organizētajiem pasākumiem šā gada 14.jūnijā un 23.augustā, ar kuras palīdzību PSRS valdība vēlas apzināti izprovocēt starpnacionālus konfliktus Latvijā, radot augsni iespējamam ekstrēmismam;
 +
 
 +
2) ņemot vērā apstākli, ka, neraugoties uz mūsu iesniegumiem un lūgumiem, mums liegtas iespējas izklāstīt savu viedokli par nesenajiem notikumiem ar PSRS valsts masu informācijas līdzekļu palīdzību;
 +
 
 +
3) ar bažām raugoties
 +
 
 +
a) uz pēdējā laika spēcīgajām antidemokrātiskajām tendencēm, kurās klaji izpaužas staļinistu uzskats, ka jebkādu nevēlamu kustību iemesli aizvien jāmeklē ārpus mūsu zemes robežām,
 +
 
 +
b) uz centieniem grupu “Helsinki-86” raksturot kā amorālu ekstrēmistu apvienību, kurai nav skaidras rīcības programmas un kuras vienīgais mērķis ir radīt nekārtības,
 +
 
 +
c) uz valdības nevēlēšanos saskatīt mūsu aktivitāšu patiesos motīvus,
 +
 
 +
tā nolēmusi nākt klajā ar šo memorandu, kurā izklāstīti grupas tuvākie mērķi. Ar šo dokumentu grupa “Helsinki- 86 " apliecina, ka vēlas turpināt meklēt godīga dialoga iespējas ar valdību, kura nemitīgi no šā dialoga izvairās.
 +
 
 +
Formulējot savus mērķus, grupa “Helsinki-86”&nbsp;<u>apzinās</u>
 +
 
 +
1) latviešu tautas vēsturiski mantoto problēmu smagumu un sarežģītību, atzīstot, ka šīs problēmas risināmas tikai pakāpeniskā daudzetapu ceļā, lai izvairītos no nevēlamas konfrontēšanās un varmācības,
 +
 
 +
2) sarežģīto valdības situāciju, cenšoties objektīvi saprast tās pozīciju, redzot valdības negatavību demokrātiskai reakcijai uz pēdējā laika notikumiem, redzot nedrošības un apjukuma pazīmes pašreizējās antidemokrātiskās kampaņas primitīvi staļiniskajā stilā,
 +
 
 +
3) lielākās latviešu tautas daļas situāciju, tās pēdas, kuras tautas apziņā atstājis desmitiem gadu ilgais patiesas informācijas trūkums, apzinātās dezinformācijas plūdi un nepārtrauktās citādi domājošo medības.
 +
 
 +
To visu izvērtējot, grupa “Helsinki-86”&nbsp;<u>informē</u>&nbsp;valdību un sabiedrību par problēmām, kuras patlaban atrodas tās uzmanības degpunktā:
 +
 
 +
1. Viena no lielākajām latviešu tautas vērtībām ir mūsu&nbsp;<u>valoda</u>. Bažas par latviešu valodas likteni pēdējā Rakstnieku savienības kongresā savās runās pauduši arī latviešu rakstnieki. Tādēļ mēs uzaicinām atgriezt latviešu valodai Latvijā tai pienākošos vietu. Mēs uzaicinām papildināt mūsu republikas Konstitūciju ar nosacījumu, ka Latvijā ir tikai viena oficiālā valoda - latviešu valoda, akcentējot obligātu latviešu valodas lietošanas nepieciešamību visās Latvijas iestādēs, uzņēmumos, tirdzniecības objektos utt. Mēs uzaicinām radīt republikā labvēlīgus apstākļus, kuros Latvijā dzīvojošie cittautieši varētu īsā laikā sekmīgi apgūt un uzsākt lietot latviešu valodu. Mēs ierosinām paredzēt likumdošanā juridisku atbildību par necieņas izrādīšanu Latvijas teritorijā pret Latvijas kultūru, valodu vai tautu, kā arī izstrādāt Latvijas pilsonības statusu, kurā starp citiem noteikumiem (piedzimšanas Latvijas teritorijā, nodzīvotais Latvijā laiks utt.) būtu arī prasība pēc latviešu valodas zināšanas. Mēs uzaicinām atsacīties no līdzšinējās demagoģiskās prakses ikkatru patriotisma centienu vai mīlestības apliecinājumu pret savu tautu kvalificēt kā ekstrēmu nacionālismu.
 +
 
 +
2. Mēs uzaicinām realizēt Latvijas zemes un tautas&nbsp;<u>vēstures</u>&nbsp;deideoloģizācijas procesu, godīgi interpretēt vēstures notikumus, atsacīties no nemitīgas vēstures pielāgošanas šodienai orveliskā garā. Padomju vara tikai iegūtu, ja tā stūrgalvīgas faktu noklusēšanas vai, pēc saviem izmēriem fantastiskas, vēsturiskās īstenības sagrozīšanas vietā godīgi un objektīvi izskaidrotu Latvijai nozīmīgus šā gadsimta notikumus, arī kaimiņu lielvalstu noziegumus pret Latviju. Mūsdienu masu komunikāciju laikmetā vēsturiskas patiesības vairs nav iespējams noklusēt vai sagrozīt. Šādi centieni ar katru dienu aizvien vairāk top smieklīgi. Mēs uzaicinām veltīt uzmanību mūsu kultūras pieminekļu bēdīgajam liktenim un aicinām atbalstīt katru iniciatīvu, kas veltīta kultūras pieminekļu saglabāšanai.
 +
 
 +
3. Mēs uzaicinām, atbilstoši republikas Konstitūcijai, vairāk uzsvērt Latvijas republikas&nbsp;<u>neatkarīgo</u>&nbsp;statusu citu republiku saimē. Uzaicinām pārorientēt Latvijas&nbsp;<u>ekonomiku</u>, lai tā vispirms kalpotu Latvijas iedzīvotāju vajadzībām, lai Latvijas iedzīvotājiem nebūtu jāpaliek divdomīgajā situācijā, nespējot iegādāties pašu ražotu produkciju. Nepieciešams stingri sekot, lai uz citām republikām tiktu eksportēts vienīgi Latvijā ražotās neizlietotās produkcijas pārpalikums. Mēs uzaicinām pārtraukt tādu ekonomikas vai sadzīves objektu celtniecību jeb ekspluatāciju, kas pasliktina ekoloģisko situāciju Latvijā. Aicinām veikt steidzamus pasākumus Lielupes, Ventas un Daugavas ūdeņu attīrīšanai. Uzaicinām pārkārtot Latvijas ekonomiskās attīstības plānus un atsacīties no tādu uzņēmumu mākslīgas radīšanas Latvijā, kuru apkalpošanai nepieciešams importēts darba spēks. Vai nebūtu saprātīgāk ekonomikā orientēties uz Latvijai tradicionālo lauksaimniecību, nozari, kuras attīstīšanai nav nepieciešami migranti. Mēs uzaicinām apturēt neveselīgo migrācijas procesu Latvijā, kura rezultātā apdraudēta mūsu nacionālā identitāte un kultūra.
 +
 
 +
4. Mēs uzaicinām radīt apstākļus, kuros latvieši nepieciešamo&nbsp;<u>militāro sagatavotību</u>&nbsp;varētu iegūt Latvijas teritorijā dislocētajās karaspēka daļās.
 +
 
 +
5. Mēs uzaicinām nelikt šķēršļus neatkarīga&nbsp;<u>preses izdevuma</u>&nbsp;izdošanai un atvēlēt šā mērķa realizācijai tipogrāfiskas jaudas. Demokratizācijas ietvaros, kā pasvītrojis M.Gorbačovs, vērtīgi ir uzklausīt visu domas, arī to domas, kuriem nepiekrītam. Šis preses izdevums kalpotu kā tribīne, kurā mūsu sabiedrības pārstāvji varētu realizēt savas tiesības kritiskai šodienas notikumu izvērtēšanai un alternatīvu risinājumu piedāvāšanai dažādos jautājumos. Šai preses izdevumā valdība aizvien varētu saklausīt problēmas, kurām nepieciešama īpaša uzmanība. Līdz ar to tiktu veikts ieguldījums reālas demokrātijas ieviešanas procesā Latvijā. Uzaicinām radīt labvēlīgus apstākļus brīvai domu un ideju apmaiņai, katram Latvijas iedzīvotājam garantējot iespējas abonēt jebkuru pasaules preses izdevumu.
 +
 
 +
6. Uzaicinām nekavējoties atbrīvot no ieslodzījuma visus latviešu&nbsp;<u>sirdsapziņas cietumniekus</u>. Liela sabiedrības daļa tik ilgi nespēs noticēt pārkārtošanās lozungiem, kamēr turpināsies mūsu tautas brāļu ciešanas soda nometnēs. Sevišķu uzmanību pievēršam politieslodzīto Gunāra Astras un Linarda Grantiņa likteņiem. Uzaicinām pārtraukt uzbrukumus cilvēkiem, kuru paustie uzskati nesaskan ar oficiāli pieņemtajiem uzskatiem.
 +
 
 +
7. Mēs uzaicinām likvidēt visas privilēģijas, kuras saistās ar personas ieņemamo amatu vai partijas piederību. Nepieciešams izlīdzināt milzu plaisu starp trūcīgo iedzīvotāju, lielākoties strādnieku, zemo dzīves standartu un priviliģētās elites dzīves apstākļiem. Uzaicinām pievērst nopietnu uzmanību&nbsp;<u>sociālā netaisnīguma</u>&nbsp;izpausmēm Latvijā.
 +
 
 +
8. Mēs uzaicinām neierobežot&nbsp;<u>ticības brīvību</u>&nbsp;un atcelt likumus, kuri patlaban ierobežo visu reliģisko konfesiju piederīgos Latvijā. Uzaicinām izbeigt ateisma klaji demagoģiskos un ļaunprātīgos uzbrukumus latviešu tautas garīgo vērtību glabātājai Kristīgajai Baznīcai. Uzaicinām nevajāt garīdzniekus un ierindas ticīgos. kuri jautā pēc pilnasinīgas garīgas dzīves iespējām, neatkarīgi no to konfesionālas piederības, vai tie būtu kristieši, dievturi vai krišnaīti.
 +
 
 +
9. Mēs uzaicinām veicināt Latvijā&nbsp;<u>citām tautām piederīgo</u>&nbsp;pilsoņu&nbsp;<u>kulturālo autonomiju</u>, iedibinot skolas, kurās poļi, ebreji, ukraiņi, baltkrievi utt. varētu apgūt dzimto valodu un savas tautas vēsturi, tādējādi novēršot viņu diskrimināciju un asimilācijas draudus.
 +
 
 +
10. Mēs uzaicinām visiem spēkiem&nbsp;<u>veicināt pilsonīgo aktivitāti</u>&nbsp;ne tikai ekonomikas jomā, bet arī politikā un visās gara dzīves norisēs, panākot īstenu tautvaldību, padomju varas atjaunošanu, jo neiespējami ir uzskatīt par padomju varu Staļina kliķes patvaldību un viņas kopijas, kas tika ievestas Baltijas valstīs 1940.gadā.
 +
 
 +
Tie ir jautājumi, kuri patlaban nodarbina ne tikai mūs, bet arī lielāko latviešu sabiedrības daļu, tādēļ to risināšanai lūdzam pievērst nopietnu uzmanību.
 +
 
 +
Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupa “Helsinki-86” ir sabiedriski aktīvu cilvēku grupa, kuras mērķis ir cīņa par patiesības, sociālā taisnīguma un demokrātijas patiesu uzvaru Latvijā. Savus mērķus grupa “Helsinki-86” realizē vienīgi ar miermīlīgiem līdzekļiem. Lielākā grupas locekļu daļa ir strādnieki, tātad pamatšķiras pārstāvji, kuri ļoti labi pazīst tautas ikdienu. Mēs neieņemam augstus amatus, mēs daudz ko jau esam zaudējuši un nu mums, vismaz sociālā ziņā vairs nav ko zaudēt. Tādēļ mēs vēlamies atklāti runāt par to, kas ilgstoši krājies mūsu un mūsu laikabiedru dvēselēs. Jautājumi, kurus uzstādām, ir objektīvi nobrieduši mūsu sabiedrībā. Ja tos nejautāsim mēs, tad to darīs citi. Patlaban nav tik svarīgi, tie, kuri jautā, cik daudz vairāk tas, kas tiek jautāts. Šie jautājumi vairs nav apklusināmi, tāpēc nav gudri no tiem bēgt, bet gan jāmeklē tos kopīgi risināt.
 +
 
 +
Šā gada janvārī presē tika publicēta intervija ar Borisu Pugo, kurā viņš sacīja: “Mācīsimies demokrātiju!”. Patlaban tie ir ļoti svarīgi un aktuāli vārdi, vārdi, kas attiecas uz mums visiem. Svarīgi ir, lai tie nepaliktu bez seguma. Tādēļ mēs uzaicinām: mācīsimies demokrātiju visi, jo jāmācās vēl daudz. Gan valdībai, gan tās instrumentam Valsts drošības komitejai, gan visai sabiedrībai kopumā un, protams, arī mums - grupas “Helsinki-86” locekļiem.
 +
 
 +
Mēs būsim sāpināti, ja uz mūsu mēģinājumu stāties dialogā valdība atkal atbildēs ar nodrāztajiem un visiem apnikušajiem demagogu uzbrukumiem, kuri runās it kā tautas vārdā.
 +
 
 +
Cīnīsimies par demokrātijas uzvaru mūsu sabiedrībā! Lai to panāktu, ir jālikvidē visas totalitārisma paliekas, viss tas, kas mūs vēl joprojām satur baiļu un nebrīvības gaisotnē.
 +
 
 +
Grupa “Helsinki-86” patiesi vēlas veikt savu ieguldījumu demokrātijas ieviešanā Latvijā.
 +
 
 +
1987.gada 2.oktobrī
 +
 
 +
----
 +
 
 +
Avots:&nbsp;Vēstures avoti. Latvijas Vēsture. 1993., Nr.4(11), 48.-51.lpp.
 +
 
 +
Publicēts arī:<br/>Auseklis. 1987, Nr.2/3, 14.-16.lpp.<br/>Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupa Helsinki ’86: Dokumentu krājums 07.86.-04.88. Rīga: Neatkarīgais informācijas centrs, 1989., [80.lpp.]>43.-45.lpp.
 +
 
 +
Ievietots:&nbsp;07.06.2002., materiāls sagatavots ar&nbsp;LIIS&nbsp;atbalstu.
 +
</div></div></div></div></div>

Pašreizējā versija, 2016. gada 13. jūnijs, plkst. 11.18


[[19871002|]]

 

Latvijas cilvēktiesību 

aizstāvēšanas grupas 

Helsinki-86 memorands 

(2.10.1987.)

Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupa “Helsinki-86” informē, ka:

1) ņemot vērā mākslīgi radīto dezinformācijas un apmelojumu kampaņu, kas izvērsta pret mūsu grupu un grupas organizētajiem pasākumiem šā gada 14.jūnijā un 23.augustā, ar kuras palīdzību PSRS valdība vēlas apzināti izprovocēt starpnacionālus konfliktus Latvijā, radot augsni iespējamam ekstrēmismam;

2) ņemot vērā apstākli, ka, neraugoties uz mūsu iesniegumiem un lūgumiem, mums liegtas iespējas izklāstīt savu viedokli par nesenajiem notikumiem ar PSRS valsts masu informācijas līdzekļu palīdzību;

3) ar bažām raugoties

a) uz pēdējā laika spēcīgajām antidemokrātiskajām tendencēm, kurās klaji izpaužas staļinistu uzskats, ka jebkādu nevēlamu kustību iemesli aizvien jāmeklē ārpus mūsu zemes robežām,

b) uz centieniem grupu “Helsinki-86” raksturot kā amorālu ekstrēmistu apvienību, kurai nav skaidras rīcības programmas un kuras vienīgais mērķis ir radīt nekārtības,

c) uz valdības nevēlēšanos saskatīt mūsu aktivitāšu patiesos motīvus,

tā nolēmusi nākt klajā ar šo memorandu, kurā izklāstīti grupas tuvākie mērķi. Ar šo dokumentu grupa “Helsinki- 86 " apliecina, ka vēlas turpināt meklēt godīga dialoga iespējas ar valdību, kura nemitīgi no šā dialoga izvairās.

Formulējot savus mērķus, grupa “Helsinki-86” apzinās

1) latviešu tautas vēsturiski mantoto problēmu smagumu un sarežģītību, atzīstot, ka šīs problēmas risināmas tikai pakāpeniskā daudzetapu ceļā, lai izvairītos no nevēlamas konfrontēšanās un varmācības,

2) sarežģīto valdības situāciju, cenšoties objektīvi saprast tās pozīciju, redzot valdības negatavību demokrātiskai reakcijai uz pēdējā laika notikumiem, redzot nedrošības un apjukuma pazīmes pašreizējās antidemokrātiskās kampaņas primitīvi staļiniskajā stilā,

3) lielākās latviešu tautas daļas situāciju, tās pēdas, kuras tautas apziņā atstājis desmitiem gadu ilgais patiesas informācijas trūkums, apzinātās dezinformācijas plūdi un nepārtrauktās citādi domājošo medības.

To visu izvērtējot, grupa “Helsinki-86” informē valdību un sabiedrību par problēmām, kuras patlaban atrodas tās uzmanības degpunktā:

1. Viena no lielākajām latviešu tautas vērtībām ir mūsu valoda. Bažas par latviešu valodas likteni pēdējā Rakstnieku savienības kongresā savās runās pauduši arī latviešu rakstnieki. Tādēļ mēs uzaicinām atgriezt latviešu valodai Latvijā tai pienākošos vietu. Mēs uzaicinām papildināt mūsu republikas Konstitūciju ar nosacījumu, ka Latvijā ir tikai viena oficiālā valoda - latviešu valoda, akcentējot obligātu latviešu valodas lietošanas nepieciešamību visās Latvijas iestādēs, uzņēmumos, tirdzniecības objektos utt. Mēs uzaicinām radīt republikā labvēlīgus apstākļus, kuros Latvijā dzīvojošie cittautieši varētu īsā laikā sekmīgi apgūt un uzsākt lietot latviešu valodu. Mēs ierosinām paredzēt likumdošanā juridisku atbildību par necieņas izrādīšanu Latvijas teritorijā pret Latvijas kultūru, valodu vai tautu, kā arī izstrādāt Latvijas pilsonības statusu, kurā starp citiem noteikumiem (piedzimšanas Latvijas teritorijā, nodzīvotais Latvijā laiks utt.) būtu arī prasība pēc latviešu valodas zināšanas. Mēs uzaicinām atsacīties no līdzšinējās demagoģiskās prakses ikkatru patriotisma centienu vai mīlestības apliecinājumu pret savu tautu kvalificēt kā ekstrēmu nacionālismu.

2. Mēs uzaicinām realizēt Latvijas zemes un tautas vēstures deideoloģizācijas procesu, godīgi interpretēt vēstures notikumus, atsacīties no nemitīgas vēstures pielāgošanas šodienai orveliskā garā. Padomju vara tikai iegūtu, ja tā stūrgalvīgas faktu noklusēšanas vai, pēc saviem izmēriem fantastiskas, vēsturiskās īstenības sagrozīšanas vietā godīgi un objektīvi izskaidrotu Latvijai nozīmīgus šā gadsimta notikumus, arī kaimiņu lielvalstu noziegumus pret Latviju. Mūsdienu masu komunikāciju laikmetā vēsturiskas patiesības vairs nav iespējams noklusēt vai sagrozīt. Šādi centieni ar katru dienu aizvien vairāk top smieklīgi. Mēs uzaicinām veltīt uzmanību mūsu kultūras pieminekļu bēdīgajam liktenim un aicinām atbalstīt katru iniciatīvu, kas veltīta kultūras pieminekļu saglabāšanai.

3. Mēs uzaicinām, atbilstoši republikas Konstitūcijai, vairāk uzsvērt Latvijas republikas neatkarīgo statusu citu republiku saimē. Uzaicinām pārorientēt Latvijas ekonomiku, lai tā vispirms kalpotu Latvijas iedzīvotāju vajadzībām, lai Latvijas iedzīvotājiem nebūtu jāpaliek divdomīgajā situācijā, nespējot iegādāties pašu ražotu produkciju. Nepieciešams stingri sekot, lai uz citām republikām tiktu eksportēts vienīgi Latvijā ražotās neizlietotās produkcijas pārpalikums. Mēs uzaicinām pārtraukt tādu ekonomikas vai sadzīves objektu celtniecību jeb ekspluatāciju, kas pasliktina ekoloģisko situāciju Latvijā. Aicinām veikt steidzamus pasākumus Lielupes, Ventas un Daugavas ūdeņu attīrīšanai. Uzaicinām pārkārtot Latvijas ekonomiskās attīstības plānus un atsacīties no tādu uzņēmumu mākslīgas radīšanas Latvijā, kuru apkalpošanai nepieciešams importēts darba spēks. Vai nebūtu saprātīgāk ekonomikā orientēties uz Latvijai tradicionālo lauksaimniecību, nozari, kuras attīstīšanai nav nepieciešami migranti. Mēs uzaicinām apturēt neveselīgo migrācijas procesu Latvijā, kura rezultātā apdraudēta mūsu nacionālā identitāte un kultūra.

4. Mēs uzaicinām radīt apstākļus, kuros latvieši nepieciešamo militāro sagatavotību varētu iegūt Latvijas teritorijā dislocētajās karaspēka daļās.

5. Mēs uzaicinām nelikt šķēršļus neatkarīga preses izdevuma izdošanai un atvēlēt šā mērķa realizācijai tipogrāfiskas jaudas. Demokratizācijas ietvaros, kā pasvītrojis M.Gorbačovs, vērtīgi ir uzklausīt visu domas, arī to domas, kuriem nepiekrītam. Šis preses izdevums kalpotu kā tribīne, kurā mūsu sabiedrības pārstāvji varētu realizēt savas tiesības kritiskai šodienas notikumu izvērtēšanai un alternatīvu risinājumu piedāvāšanai dažādos jautājumos. Šai preses izdevumā valdība aizvien varētu saklausīt problēmas, kurām nepieciešama īpaša uzmanība. Līdz ar to tiktu veikts ieguldījums reālas demokrātijas ieviešanas procesā Latvijā. Uzaicinām radīt labvēlīgus apstākļus brīvai domu un ideju apmaiņai, katram Latvijas iedzīvotājam garantējot iespējas abonēt jebkuru pasaules preses izdevumu.

6. Uzaicinām nekavējoties atbrīvot no ieslodzījuma visus latviešu sirdsapziņas cietumniekus. Liela sabiedrības daļa tik ilgi nespēs noticēt pārkārtošanās lozungiem, kamēr turpināsies mūsu tautas brāļu ciešanas soda nometnēs. Sevišķu uzmanību pievēršam politieslodzīto Gunāra Astras un Linarda Grantiņa likteņiem. Uzaicinām pārtraukt uzbrukumus cilvēkiem, kuru paustie uzskati nesaskan ar oficiāli pieņemtajiem uzskatiem.

7. Mēs uzaicinām likvidēt visas privilēģijas, kuras saistās ar personas ieņemamo amatu vai partijas piederību. Nepieciešams izlīdzināt milzu plaisu starp trūcīgo iedzīvotāju, lielākoties strādnieku, zemo dzīves standartu un priviliģētās elites dzīves apstākļiem. Uzaicinām pievērst nopietnu uzmanību sociālā netaisnīguma izpausmēm Latvijā.

8. Mēs uzaicinām neierobežot ticības brīvību un atcelt likumus, kuri patlaban ierobežo visu reliģisko konfesiju piederīgos Latvijā. Uzaicinām izbeigt ateisma klaji demagoģiskos un ļaunprātīgos uzbrukumus latviešu tautas garīgo vērtību glabātājai Kristīgajai Baznīcai. Uzaicinām nevajāt garīdzniekus un ierindas ticīgos. kuri jautā pēc pilnasinīgas garīgas dzīves iespējām, neatkarīgi no to konfesionālas piederības, vai tie būtu kristieši, dievturi vai krišnaīti.

9. Mēs uzaicinām veicināt Latvijā citām tautām piederīgo pilsoņu kulturālo autonomiju, iedibinot skolas, kurās poļi, ebreji, ukraiņi, baltkrievi utt. varētu apgūt dzimto valodu un savas tautas vēsturi, tādējādi novēršot viņu diskrimināciju un asimilācijas draudus.

10. Mēs uzaicinām visiem spēkiem veicināt pilsonīgo aktivitāti ne tikai ekonomikas jomā, bet arī politikā un visās gara dzīves norisēs, panākot īstenu tautvaldību, padomju varas atjaunošanu, jo neiespējami ir uzskatīt par padomju varu Staļina kliķes patvaldību un viņas kopijas, kas tika ievestas Baltijas valstīs 1940.gadā.

Tie ir jautājumi, kuri patlaban nodarbina ne tikai mūs, bet arī lielāko latviešu sabiedrības daļu, tādēļ to risināšanai lūdzam pievērst nopietnu uzmanību.

Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupa “Helsinki-86” ir sabiedriski aktīvu cilvēku grupa, kuras mērķis ir cīņa par patiesības, sociālā taisnīguma un demokrātijas patiesu uzvaru Latvijā. Savus mērķus grupa “Helsinki-86” realizē vienīgi ar miermīlīgiem līdzekļiem. Lielākā grupas locekļu daļa ir strādnieki, tātad pamatšķiras pārstāvji, kuri ļoti labi pazīst tautas ikdienu. Mēs neieņemam augstus amatus, mēs daudz ko jau esam zaudējuši un nu mums, vismaz sociālā ziņā vairs nav ko zaudēt. Tādēļ mēs vēlamies atklāti runāt par to, kas ilgstoši krājies mūsu un mūsu laikabiedru dvēselēs. Jautājumi, kurus uzstādām, ir objektīvi nobrieduši mūsu sabiedrībā. Ja tos nejautāsim mēs, tad to darīs citi. Patlaban nav tik svarīgi, tie, kuri jautā, cik daudz vairāk tas, kas tiek jautāts. Šie jautājumi vairs nav apklusināmi, tāpēc nav gudri no tiem bēgt, bet gan jāmeklē tos kopīgi risināt.

Šā gada janvārī presē tika publicēta intervija ar Borisu Pugo, kurā viņš sacīja: “Mācīsimies demokrātiju!”. Patlaban tie ir ļoti svarīgi un aktuāli vārdi, vārdi, kas attiecas uz mums visiem. Svarīgi ir, lai tie nepaliktu bez seguma. Tādēļ mēs uzaicinām: mācīsimies demokrātiju visi, jo jāmācās vēl daudz. Gan valdībai, gan tās instrumentam Valsts drošības komitejai, gan visai sabiedrībai kopumā un, protams, arī mums - grupas “Helsinki-86” locekļiem.

Mēs būsim sāpināti, ja uz mūsu mēģinājumu stāties dialogā valdība atkal atbildēs ar nodrāztajiem un visiem apnikušajiem demagogu uzbrukumiem, kuri runās it kā tautas vārdā.

Cīnīsimies par demokrātijas uzvaru mūsu sabiedrībā! Lai to panāktu, ir jālikvidē visas totalitārisma paliekas, viss tas, kas mūs vēl joprojām satur baiļu un nebrīvības gaisotnē.

Grupa “Helsinki-86” patiesi vēlas veikt savu ieguldījumu demokrātijas ieviešanā Latvijā.

1987.gada 2.oktobrī


Avots: Vēstures avoti. Latvijas Vēsture. 1993., Nr.4(11), 48.-51.lpp.

Publicēts arī:
Auseklis. 1987, Nr.2/3, 14.-16.lpp.
Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupa Helsinki ’86: Dokumentu krājums 07.86.-04.88. Rīga: Neatkarīgais informācijas centrs, 1989., [80.lpp.]>43.-45.lpp.

Ievietots: 07.06.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu.