Atšķirības starp "201714" versijām

No Barikadopēdija
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{Newspaper Article
+
{{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1991/06/07 |Issue number=56 |Page number=2 |Original title=Saruna tiks turpināta |Source file=lajn1991n056_002_03 }} {{Written by|Ināra Egle}} {{About topic|Aizsardzība, Latvijas valsts aizsardzība}} {{About topic|LATVIJAS TAUTAS FRONTE, LTF}} {{About topic|Latvijas Tautas frontes, LTF, darbība Latvijas valsts aizsardzībā}} {{About domain|Politika}} {{About domain|Bruņotie spēki un karadarbība}} {{About person|Jānis Baškers}} {{About person|Roberts Milbergs}} {{About year|1991}}Dienu pēc LTF semināra notika saruna ar Sabiedrības drošības departamenta vadītāju Jāni Baškeru, kurš tajā brīdī vēl nebija iepazinies ar LTF Valsts aizsardzības darba grupas viedokli par viņa vadītā departamenta reorganizāciju. Tāpēc ar Jāni Baškeru vienojāmies sarunu turpināt pēc tam, kad viņa rīcībā būs konkrēti dokumenti un kad viņš būs iepazinies ar šajā lappusē izteiktajiem viedokļiem. Viņaprāt, lai veidotu stabilu valsts aizsardzības struktūru, ir vajadzīgs valdības finansiālais atbalsts, bez kura ir grūti uzsākt plašas apmācību sistēmas radīšanu. Pašlaik tiek strādāts pie mācību programmu un plānu izstrādes. Departamenta sekmīga darbība ir atkarīga arī no tā, kā tiks risināts kadru jautājums. Arī šajā gadījumā nepieciešams valdības un sabiedrības atbalsts. Līdzšinējie pārmetumi par to, ka aizsardzības struktūrā strādā cilvēki, kas savā laikā ir bijuši saistīti ar padomju armiju, būtu jāanalizē kontekstā ar faktu, ka mums nav cilvēku ar cita veida pieredzi un kas vienlaikus būtu kompetenti šajā darbā. Trešais priekšnoteikums esot likumdošana — proti, nepieciešams tā sauktais jumta likums par valsts aizsardzību.
|Article in=Latvijas Jaunatne
+
 
|Published on=1991/06/07
+
Kā jau minēju, sarunu ar Jāni Baškeru turpināsim, un tajā viņš ar mūsu avīzes starpniecību neatteicās atbildēt arī uz jautājumiem, kas pašlaik interesē sabiedrību.
|Issue number=56
+
 
|Page number=2
+
Lai dotu ievirzi iespējamai sarunai, vēl fragmentārs ieskats ziņojumā, kuru LTF seminārā nolasīja Roberts Milbergs:
|Original title=Saruna tiks turpināta
+
 
|Source file=lajn1991n056_002_03
+
«Semināra dalībnieki uzskata, ka nepieciešams izveidot reāli darboties spējīgu valsts aizsardzības paketi, lai koordinētu likumdevēju, izpildvaras un sabiedribas darbību aizsardzības jautājumos.
}}
+
 
{{Written by|Ināra Egle}}
+
Baltijas valstu padomes līmeni jārisina jautājums par kopīgas muitas un robežapsardzes veidošanu.
{{About topic|Aizsardzība, Latvijas valsts aizsardzība}}
+
 
{{About topic|LATVIJAS TAUTAS FRONTE, LTF}}
+
Latvijas Tautas frontei un citām Latvijas neatkarībai uzticīgām sabiedriski politiskām organizācijām uzsākt tautas organizēšanu un apmācību nemilitārai pretestībai.
{{About topic|Latvijas Tautas frontes, LTF, darbība Latvijas valsts aizsardzībā}}
+
 
{{About domain|Politika}}
+
Valsts izglītības sistēmā nekavējoties iekļaut jaunatnes militāri patriotiskās audzināšanas programmu.
{{About domain|Bruņotie spēki un karadarbība}}
+
 
{{About person|Jānis Baškers}}
+
Izskanēja kopīgs viedoklis, ka aizsardzības spēju nodrošināšanai nepieciešama spēcīga ekonomika un valsts politika tās veidošana»
{{About person|Roberts Milbergs}}
+
 
{{About year|1991}}
+
 
 +
<p style="text-align: right;">Materiālu kopu sagatavojusi</p><p style="text-align: right;">'''Ināra Egle'''</p>

Versija, kas saglabāta 2013. gada 19. jūnijs, plkst. 06.44

Dienu pēc LTF semināra notika saruna ar Sabiedrības drošības departamenta vadītāju Jāni Baškeru, kurš tajā brīdī vēl nebija iepazinies ar LTF Valsts aizsardzības darba grupas viedokli par viņa vadītā departamenta reorganizāciju. Tāpēc ar Jāni Baškeru vienojāmies sarunu turpināt pēc tam, kad viņa rīcībā būs konkrēti dokumenti un kad viņš būs iepazinies ar šajā lappusē izteiktajiem viedokļiem. Viņaprāt, lai veidotu stabilu valsts aizsardzības struktūru, ir vajadzīgs valdības finansiālais atbalsts, bez kura ir grūti uzsākt plašas apmācību sistēmas radīšanu. Pašlaik tiek strādāts pie mācību programmu un plānu izstrādes. Departamenta sekmīga darbība ir atkarīga arī no tā, kā tiks risināts kadru jautājums. Arī šajā gadījumā nepieciešams valdības un sabiedrības atbalsts. Līdzšinējie pārmetumi par to, ka aizsardzības struktūrā strādā cilvēki, kas savā laikā ir bijuši saistīti ar padomju armiju, būtu jāanalizē kontekstā ar faktu, ka mums nav cilvēku ar cita veida pieredzi un kas vienlaikus būtu kompetenti šajā darbā. Trešais priekšnoteikums esot likumdošana — proti, nepieciešams tā sauktais jumta likums par valsts aizsardzību.

Kā jau minēju, sarunu ar Jāni Baškeru turpināsim, un tajā viņš ar mūsu avīzes starpniecību neatteicās atbildēt arī uz jautājumiem, kas pašlaik interesē sabiedrību.

Lai dotu ievirzi iespējamai sarunai, vēl fragmentārs ieskats ziņojumā, kuru LTF seminārā nolasīja Roberts Milbergs:

«Semināra dalībnieki uzskata, ka nepieciešams izveidot reāli darboties spējīgu valsts aizsardzības paketi, lai koordinētu likumdevēju, izpildvaras un sabiedribas darbību aizsardzības jautājumos.

Baltijas valstu padomes līmeni jārisina jautājums par kopīgas muitas un robežapsardzes veidošanu.

Latvijas Tautas frontei un citām Latvijas neatkarībai uzticīgām sabiedriski politiskām organizācijām uzsākt tautas organizēšanu un apmācību nemilitārai pretestībai.

Valsts izglītības sistēmā nekavējoties iekļaut jaunatnes militāri patriotiskās audzināšanas programmu.

Izskanēja kopīgs viedoklis, ka aizsardzības spēju nodrošināšanai nepieciešama spēcīga ekonomika un valsts politika tās veidošana»

 

Materiālu kopu sagatavojusi

Ināra Egle