Atšķirības starp "157736" versijām

No Barikadopēdija
 
7. rindiņa: 7. rindiņa:
 
}}
 
}}
 
{{Source image|articles/157/736/157736.jpg}}
 
{{Source image|articles/157/736/157736.jpg}}
 +
{{About topic|Preses nams}}
 +
{{About domain|Sakari, pasts, laikrakstu un žurnālu piegāde}}
 +
{{About domain|Žurnālistika}}
 +
{{About organization|LKP Centrālā Komiteja}}
 +
{{About place|Rīga}}
 +
{{About year|1990}}
 
1967. gada 13. martā, pamatojoties uz PSKP CK 23. februāra lēmumu, LKP CK sekretariāts pieņēma lēmumu «Par republikāniskās avīžu un žurnālu izdevniecības («PARTIZDAT») izveidošanu», kura pirmajā punktā paziņots: «Pieņemt no LPSR izdevniecību lietu komitejas republikānisko avižu un žurnālu izdevniecību pēc bilances uz 1967. gada l. janvāri».  
 
1967. gada 13. martā, pamatojoties uz PSKP CK 23. februāra lēmumu, LKP CK sekretariāts pieņēma lēmumu «Par republikāniskās avīžu un žurnālu izdevniecības («PARTIZDAT») izveidošanu», kura pirmajā punktā paziņots: «Pieņemt no LPSR izdevniecību lietu komitejas republikānisko avižu un žurnālu izdevniecību pēc bilances uz 1967. gada l. janvāri».  
  

Pašreizējā versija, 2022. gada 27. novembris, plkst. 14.53

1967. gada 13. martā, pamatojoties uz PSKP CK 23. februāra lēmumu, LKP CK sekretariāts pieņēma lēmumu «Par republikāniskās avīžu un žurnālu izdevniecības («PARTIZDAT») izveidošanu», kura pirmajā punktā paziņots: «Pieņemt no LPSR izdevniecību lietu komitejas republikānisko avižu un žurnālu izdevniecību pēc bilances uz 1967. gada l. janvāri».

Ar otro lēmuma punktu tika izveidota pieņemšanas komisija 4 cilvēku sastāvā, bet trešais punkts noteica, ka pēc 7 dienām, t. i. 20. martā, komisijai jāiesniedz LKP CK avīžu un žurnālu izdevniecības pieņemšanas akts.

LKP CK partijas vēstures institūta arhīvā lasāms arī nākošais dokuments, kas pieņemts šī paša gada 21. martā un kas skan jau savādāk: tas ir LKP CK biroja lēmums «Par LKP CK avīžu un žurnālu izdevniecību». Ar to galīgi tiek fiksēta LPSR īpašuma konfiskācija bez atlīdzības. Biroja lēmumā lasām: «1. Apstiprināt LKP CK avīžu un žurnālu izdevniecības pieņemšanas aktu no PSRS Ministru Padomes Preses komitejas LKP CK rīcībā pēc bilances uz 1967. gada 1. janvāri ar telpām, bilanci, rūpniecības un finansu plānu, ar materiāli tehniskās apgādes plānu, atbilstoši pielikumiem pie plāna.»

Kā redzam no pielikumiem, tika konfiscētas 10 avīzes, 15 žurnāli, kas deva turpat 7 miljonus rubļu ienākuma, 5653 m² telpu. Ar šo pašu lēmumu no valsts sistēmas partijas sistēmā tika pārcelti 459 žurnālisti un 108 izdevniecības darbinieki. Izdevniecības peļņa, kas piederēja republikai — 1758,2 tūkstoši rubļu, mehāniski ieslīdēja partijas kasē. Lūk, kāda ir tā saucamās LKP CK Izdevniecības tapšanas vēsture, kas, kā ikvienam saprotams, bija rupja un voluntāra republikas valsts īpašuma konfiskācija.

1972. gadā sākās šodien visiem pazīstamā Preses nama celtniecība. 1976. gadā ekspluatācijā nodeva tipogrāfiju, bet 1979. gadā — redakciju korpusu.

Celtniecības darbi, kurus veica Latvijas republikas celtnieki, izmaksāja 14,3 miljonus rubļu, bet iekārtas vēl 8,7 miljonus rubļu. Visus šos izdevumus 25 miljonu rubļu vērtībā sedza PSKP Centrālā Komiteja. Šodien Preses nama pamatfondu vērtība ir 23,3 miljoni rubļu.

Varētu domāt: kas finansēja, tam arī pieder Preses nams. Taču nesteigsimies. Brīvā pelņa, ko izdevniecība iemaksāja partijas kasē laikā no 1967. līdz 1976. gadam, kad sāka strādāt tipogrāfija, sastādīja 25,9 miljonus rubļu, bet laikā no 1977. līdz 1989. gadam ieskaitot — vēl 86,8 miljonus rubļu. Tikai kopš 1970. gada izdevniecība pārskaitījusi partijas kasē vairāk nekā 105 miljonus rubļu, bet kopš 1967. gada — 113 miljonus rubļu.

Kas izdevniecībai deva šo pelnu? Latvijas pilsoņi, kuri pasūtīja vai kioskos pirka republikas avīzes un žurnālus. Ja nebūtu voluntāri konfiscēts republikas valsts īpašums, šī summa būtu ienākusi republikas budžetā. Tāpēc visos aprēķinos un attiecībās ar kompartiju nedrīkst jaukt izdevniecības radītos un partijai nodotos ienākumus un pelņu ar republikas kompartijas ienākumiem, kuri veidojās no partijas biedru naudām.

Kā redzam, izdevniecība ir ne tikai atmaksājusi partijai šo aizdevumu celtniecībai, bet vairāk nekā trīskārtīgi pārmaksājusi.

Un trešais aspekts.

Avīžu un žurnālu maize ir papīrs. Tas ir pamatu pamats. Ir papīrs — var izdot avīzes un žurnālus, nav — nevar. Tātad nav arī peļņas. Daudzi nezina, kas izdevniecību nodrošina ar papīru. Var domāt, ka tas, kas saņem pelņu — partija. Īstenībā ir citādi, pelņu saņem partija, bet papīru no PSRS valdības gādā republikas valdība — tā, kurai kādreiz piederēja šī izdevniecība. Rodas jautājums, kāpēc republikas valdība ne vien par velti nodeva kompartijai avīzes «Cīņa» un «Lauku Avīze», kas visu laiku bija kompartijas un republikas valdības kopīpašums, bet, ar tādām grūtībām izcīnot katru tonnu papīra, visu pe|ņu no avīzēm un žurnāliem nesaņem pati un nenodod republikas budžetā, bet uzdāvina kompartijai?

Tāpēc nav šaubu, ka jaunajam republikas parlamentam un valdībai jau vistuvākajā laikā jāpārskata republikā iznākošās periodiskās preses struktūra: jānosaka, kādām avīzēm iznākt, kādiem žurnāliem, kuri būs oficiālie valdības izdevumi, kādus tā atbalstīs kā Latvijai un tās tautai vajadzīgus un līdz ar to centīsies nodrošināt ar papīru vai atbalstīt citādi, stimulēt.

Bet viens jautājums no visiem jāizlemj jau pirmajā sesijā: ja LKP CK neatsakās brīvprātīgi no nelikumīgi iegūtā īpašuma tiesībām par labu republikai, kas garantē kompartijas preses poligrāfisko izpildi, uz ilguma pamata līdzīgi visiem citiem izdevumiem, tad jāanulē LKP CK sekretariāta 1967. gada 13. marta voluntārais lēmums par prettiesisku Latvijas Republikas valsts īpašuma konfiskāciju un LKP CK izdevniecība — Preses nams — jānodod valsts īpašumā.

Preses nams ir nacionālā bagātība, tam jābūt neatkarīgam poligrāfijas uzņēmumam, kas uz līguma pamata nodrošinātu visu partiju, visu sabiedrisko organizāciju izdevumu izdošanu. Pretējā gadījumā tas, ka partija uzurpē nelikumīgi iegūtās poligrāfiskās monopoltiesības uz lielformāta avīžu un visu republikānisko žurnālu drukāšanu, arī turpmāk radīs neveselīgu atmosfēru un spriedzi sabiedrībā.

(No preses materiāliem)