Atšķirības starp "112538" versijām
(Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/08/02 |Issue number=147 |Page number=3 |Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989) |Source file=paja19...) |
|||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | {{Newspaper Article | + | {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/08/02 |Issue number=147 |Page number=3 |Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989) |Source file=paja1989n147_003_05 |Abstract= }} {{Written by|Irena Selkauskiene}} {{About topic|Lietuva - Ko tie mūsu kaimiņ' dar',1989, 1990}} {{About topic|Lietuvas neatkarības cīņas}} {{About domain|Politika}} {{About place|Lietuva}} {{About year|1989}}Svētdien notika Lietuvas demokrātiskās partijas dibināšanas kongress. Tajā piedalījās 231 delegāts no visiem republikas rajoniem un lielākajām apdzīvotajām vietām. Pieņemti partijas statūti, programma, rezolūcijas. LDP programmas galvenais princips: panākt Lietuvas neatkarību, kas ir pamatnoteikums demokrātiskas sabiedrības izveidei. Ar to LDP atšķiras no Lietuvas brīvības līgas, kas par galamērķi savai darbībai pasludinājusi Lietuvas suverenitāti. Patiesa demokrātija nav iespējama PSRS sastāvā, teikts LDP programmas dokumentos. Tajā pašā laikā LDP līderi atbalsta Lietuvas KP patstāvības centienus un izsakās par dialogu ar republikas komunistiem. LDP vadība apstiprinājusi, ka partija piedalīsies republikas Augstākās Padomes un vietējo padomju vēlēšanās, izvirzīs savus kandidātus. Kongresā ievēlēta LDP padome (57 cilvēki) un prezidijs (15). Šo orgānu sēdes notiks reizi mēnesī, katru vadīs cits amatvīrs, jo oficiālu līderu ievēlēšanu LDP forums uzskatījis par nepieļaujamu. |
| − | |Article in=Padomju Jaunatne | ||
| − | |Published on=1989/08/02 | ||
| − | |Issue number=147 | ||
| − | |Page number=3 | ||
| − | |Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989) | ||
| − | |Source file=paja1989n147_003_05 | ||
| − | |Abstract= | ||
| − | + | 28. jūlijā daudzi tūkstoši cilvēku no visas Lietuvas pulcējās Ķēdaiņos. Militārā lidmašīna tur atgādāja staļinisko represiju upuru mirstīgās atliekas no izsūtījuma vietām Igarkas apkaimē. Pēc republikas vadības iniciatīvas uzdevumu atvest bijušo Lietuvas pilsoņu pīšļus bez atlīdzības veica kara aviatori. Pirmie 90 cinka zārki no Sibīrijas jau atgādāti. Mītiņā sakarā ar šo notikumu runāja republikas APP priekšsēdētājs V. Astrausks. | |
| − | + | ||
| − | + | 29. jūlija sēru dievkalpojums sakarā ar izsūtīto mirstīgo atlieku pārvešanu notika Viļņā Katedrāles baznīcā. Ekspedīcija Sibīrijas izsūtījuma vietās tiks turpināta. | |
| − | + | ||
| − | + | Viļņā skatāma Ļeņingradas mākslas zinātnieka G. Somova organizētā ekspozīcija «Staļinisms šodien, vakar, rīt», kurā demonstrēti staļinisma represijās cietušo mākslinieku darbi. Izstāde Lietuvas galvaspilsētā atvesta no Minskas. | |
| − | + | ||
| − | + | 28. jūlijā Maskavā sākās VĻKJS CK plēnums, kuri tika izskatīts arī jautājums par attieksmi pret Lietuvas komunistiskās jaunatnes savienību. Visi ĻKJS biroja locekļi vēlējās doties uz Maskavu, taču VĻKJS CK vadība atļāva tikai ĻKJS CK pirmā sekretāra dalību. Tāpat tuvošanās plēnuma norises vietai bija liegta lietuviešu žurnālistiem. Informāciju par VĻKJS un ĻKJS attiecībām nāksies iegūt Vissavienības izdevumos… | |
| + | |||
| + | Šajās dienās Lietuvas KP CK birojs uzdevis attiecīgām CK nodaļām, lietu pārvaldei un citām ieinteresētajām pusēm līdz 1. septembrim izstrādāt jaunu komjaunatnes un jaunatnes periodisko izdevumu finansu situācijas uzlabošanas ekonomisko modeli. | ||
| + | |||
| + | Kauņā turpinās trešais «Roka maršs», kurā pirmoreiz piedalās arī lietuviešu emigrantu kolektīvi. Grupas «Antis» līderis A. Kaušpēds uzskata, ka turpmāk rokmaršā soļos aizvien vairāk mūsdienu mūzikas izpildītāju. | ||
| + | |||
| + | |||
| + | |||
| + | | ||
| + | <p style="text-align: right; ">'''IRENA SELKAUSKIENE,'''</p><p style="text-align: right; ">kultūras un zinātnes nodaļas vecākā korespondente</p> | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 3. jūnijs, plkst. 16.58
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Svētdien notika Lietuvas demokrātiskās partijas dibināšanas kongress. Tajā piedalījās 231 delegāts no visiem republikas rajoniem un lielākajām apdzīvotajām vietām. Pieņemti partijas statūti, programma, rezolūcijas. LDP programmas galvenais princips: panākt Lietuvas neatkarību, kas ir pamatnoteikums demokrātiskas sabiedrības izveidei. Ar to LDP atšķiras no Lietuvas brīvības līgas, kas par galamērķi savai darbībai pasludinājusi Lietuvas suverenitāti. Patiesa demokrātija nav iespējama PSRS sastāvā, teikts LDP programmas dokumentos. Tajā pašā laikā LDP līderi atbalsta Lietuvas KP patstāvības centienus un izsakās par dialogu ar republikas komunistiem. LDP vadība apstiprinājusi, ka partija piedalīsies republikas Augstākās Padomes un vietējo padomju vēlēšanās, izvirzīs savus kandidātus. Kongresā ievēlēta LDP padome (57 cilvēki) un prezidijs (15). Šo orgānu sēdes notiks reizi mēnesī, katru vadīs cits amatvīrs, jo oficiālu līderu ievēlēšanu LDP forums uzskatījis par nepieļaujamu.
28. jūlijā daudzi tūkstoši cilvēku no visas Lietuvas pulcējās Ķēdaiņos. Militārā lidmašīna tur atgādāja staļinisko represiju upuru mirstīgās atliekas no izsūtījuma vietām Igarkas apkaimē. Pēc republikas vadības iniciatīvas uzdevumu atvest bijušo Lietuvas pilsoņu pīšļus bez atlīdzības veica kara aviatori. Pirmie 90 cinka zārki no Sibīrijas jau atgādāti. Mītiņā sakarā ar šo notikumu runāja republikas APP priekšsēdētājs V. Astrausks.
29. jūlija sēru dievkalpojums sakarā ar izsūtīto mirstīgo atlieku pārvešanu notika Viļņā Katedrāles baznīcā. Ekspedīcija Sibīrijas izsūtījuma vietās tiks turpināta.
Viļņā skatāma Ļeņingradas mākslas zinātnieka G. Somova organizētā ekspozīcija «Staļinisms šodien, vakar, rīt», kurā demonstrēti staļinisma represijās cietušo mākslinieku darbi. Izstāde Lietuvas galvaspilsētā atvesta no Minskas.
28. jūlijā Maskavā sākās VĻKJS CK plēnums, kuri tika izskatīts arī jautājums par attieksmi pret Lietuvas komunistiskās jaunatnes savienību. Visi ĻKJS biroja locekļi vēlējās doties uz Maskavu, taču VĻKJS CK vadība atļāva tikai ĻKJS CK pirmā sekretāra dalību. Tāpat tuvošanās plēnuma norises vietai bija liegta lietuviešu žurnālistiem. Informāciju par VĻKJS un ĻKJS attiecībām nāksies iegūt Vissavienības izdevumos…
Šajās dienās Lietuvas KP CK birojs uzdevis attiecīgām CK nodaļām, lietu pārvaldei un citām ieinteresētajām pusēm līdz 1. septembrim izstrādāt jaunu komjaunatnes un jaunatnes periodisko izdevumu finansu situācijas uzlabošanas ekonomisko modeli.
Kauņā turpinās trešais «Roka maršs», kurā pirmoreiz piedalās arī lietuviešu emigrantu kolektīvi. Grupas «Antis» līderis A. Kaušpēds uzskata, ka turpmāk rokmaršā soļos aizvien vairāk mūsdienu mūzikas izpildītāju.
IRENA SELKAUSKIENE,
kultūras un zinātnes nodaļas vecākā korespondente
