Pret kādu Tautas fronti es nostājos...
|
Vēl lāgā nav izskanējuši priekšlikumi par tās izveidošanu, bet te jau uzreiz — pret. Kā tā? Lāgā vēl neesmu atgriezies no redakcijas komandējuma uz Igauniju, kur vācu materiālus par viņu, mūsu valstī pirmās savienotajās republikās izveidotās Tautas demokrātiskās frontes darbību, kad 17. jūlijā, ieslēdzot Latvijas radio «Mikrofona-88» skanēšanas laikā, dzirdu skaļi nosaucam lielu daļu ideju, no kurām igauņu kolēģi mums ieteica atturēties, būt ļoti uzmanīgiem. Runa ir par Vides aizsardzības kluba pārstāvja Valda Turina uzstāšanos. Ļoti daudzām viņa domām, gan balstoties uz Igaunijas vērojumiem, gan arī zinot daudzas aktivitātes mūsu republikā, nevaru piekrist.
Vispirms iebilstu pret to, ka republikas inteliģence šobrīd neesot spējīga uzņemties jaundibinātās kustības vadību. Spēju paust savu aktivitāti, manuprāt, tā jau skaidri parādīja 1. un 2. jūnijā. Ja šiem notikumiem nav kāds ārēji redzams turpinājums, tad tas acīmredzot ir tādēļ, ka stāvokli pašreiz apgrūtina tas, ka visa republikas sabiedrība šobrīd vēl nav spējusi pietiekami nopietni iepazīties ar radošo savienību plēnuma lēmumiem. Joprojām nav atrisināts viens no pašreizējā situācijā būtiskākajiem jautājumiem — šo materiālu pieejamība krieviski runājošiem republikas iedzīvotājiem.
Ir arī iebildes V. Turina formulējumam par to, ka šī jaundibinātā Tautas demokrātiskā fronte galvenokārt būtu vērsta pret pārkārtošanās pretiniekiem. Protams, tas varētu būt viens no šīs kustības uzdevumiem. Tomēr ne vienīgais un galvenais. Nepieciešama arī sava konstruktīva, pozitīva programma. Jāizpēta igauņu kolēģu pieredze, arī viņu neveiksmes. Juridisko zinātņu doktors Boriss Kurašvili, kurš pirmais mūsu valstī izteica ideju par Demokrātiskas frontes izveidošanas iespējamību, analizējot igauņu Tautas frontes nolikuma projektu, sacīja:
— Vispirms es vairāk gribētu novirzīt jūsu akcentu no cīņas lozungiem uz darba lozungiem. Nolikumā jums visur tiek runāts par cīņu: ar vieniem, otriem, trešajiem. Mazāk pārstāvēts ir tas konkrētais, ko šīs kustības dalībnieki gatavojas darīt paši, kādu pozitīvu un konstruktīvu darbu veikt.
Man nav pieņemama Valda Turina ideja arī tajā ziņā, ka tā drīzāk cenšas nevis radīt tautas fronti, bet gan to noorganizēt. Igauņi, radot savu Demokrātisko fronti, tieši uzsvēra, ka tā nav organizācija, bet vistautas kustība. Viens no Igaunijas Tautas frontes vadītājiem Viktors Palms kādā savā runā sacīja:
— Mēs paredzam nevis organizācijas, bet kustības radīšanu. Tā varētu apvienot savās akcijās dažādu dalībnieku skaitu. Tā var darboties gan vietējā, gan republikas mērogā atkarībā no uzdevuma svarīguma…
Domāju, ka pašreizējā republikas situācijā pārlieku akcentēt atšķirību starp sabiedrības formālajiem un neformālajiem spēkiem ir bīstami, sabiedrības interesēm nepieņemami. Būtu jāmeklē nevis tas, kas atšķir dažādos tautas slāņus, bet tieši otrādi — kas tos vieno. Ja šāda kustība arī republikā tiks radīta, tad, manuprāt, ļoti dziļi un nopietni vispirms būtu jāizpēta igauņu kolēģu pieredze. Un ja republikas inteliģence šobrīd no malas izskatās šķietami «pasīva», tad tā drīzāk atturas no pārlieku sasteigtas, haotiskas kustības. Kura tādā gadījumā nebūtu tik daudz no tautas radusies, kā saorganizēta no «augšas». Šinī gadījumā ar «augšu» var saprast arī Vides aizsardzības klubu. Lai gan ļoti apstrīdams ir arī Valda Turina apgalvojums, ka viņš ar saviem izteikumiem pārstāvot visu Vides aizsardzības klubu, visu republikas neformālo kustību viedokli. Ja tas ir tā, tad man būtu jājautā, vai tiešām republikas neformāļu kustība ir tā noformalizējusies, ka tās viedokli spēj izteikt tikai viens cilvēks?
Manuprāt, šādas kustības radīšanai mūsu republikā būtu nepieciešama daudz plašāka tās iespējamās darbības apspriešana kā «formālās», tā arī «neformālās» aprindās. Mani ļoti biedē V. Turina izteikums «mēs to noorganizēsim ļoti ātri». Ir pamatvārdi, ar kuriem nedrīkst spēlēties, un viens no tādiem ir vārds «tauta». Tādēļ šobrīd, manuprāt, pirms notiek šīs kustības radīšana — vispirms nopietni un dziļi būtu jāapkopo visi tie priekšlikumi, kurus republikas iedzīvotāji sūta laikrakstiem, televīzijai, radio. Jāturpina to komentēšana un plašāka apspriešana.
Tautas kustību nevar noorganizēt. Tā vienkārši ir vai arī tās nav… Igaunijā šobrīd līdztekus Tautas demokrātiskajai frontei dibinās Internacionālā fronte, jo daļa republikas krieviski runājošo iedzīvotāju jaundibināto kustību uzskata par Nacionālo fronti ar nacionālistisku ievirzi. Kam šobrīd ir izdevīga republikas inteliģences sadalīšanās, ir skaidrs — tikai pārkārtošanās pretiniekiem. Un varbūt derētu ieklausīties Demokrātiskās frontes «tēva» B. Kurašvili ieteikumos igauņu biedriem:
«Politika jāveido ar skaidru galvu. Šobrīd ļauties vēja plūsmai – gandrīz simtprocentīgi nozīmē — zaudēt. Turklāt nedrīkstam aizmirst: pārkārtošanās pretinieki ir pietiekami gudri un pieredzējuši. Mūsu pārliekā aizraušanās ar kaut ko vienu var novest pie akcijām, kuras radīs iemeslu kompromitēt visu kustību.»
Organizējot savu kustību, mums būtu jāņem vērā arī tas, ka katra nopietna darbība, kustība ir pietiekami jāsagatavo. Vēl jo vairāk, nav pieļaujama sasteigtība jautājumos, kam ir kāds sakars ar tautas likteņiem. Varbūt būtu jāatceras ne tikai par pašas kustības nepieciešamību, bet arī atbildību par saviem izteikumiem, rīcību. Aicinot uz aktīvu piedalīšanos tālākā diskusijā —
ARNIS ŠABLOVSKIS