Izmaiņas

{{Newspaper Article|Article in=Padomju Jaunatne|Published on=1989/08/16|Issue number=157|Page number=3|Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989)|Source file=paja1989n157_003_05|Abstract=}} {{Written by|Irēna Šalkauskiene}} {{About topic|Lietuva - Ko tie mūsu kaimiņ' dar',1989, 1990}} {{About topic|Lietuvas neatkarības cīņas}} {{About domain|Politika}} {{About place|Lietuva}} {{About year|1989}}Klusi un mierīgi visā republikā notiek likumprojekta «Par Lietuvas PSR pilsonību» apspriešana. Taču jāapzinās, ka agrāk vai vēlāk iespējama neapmierināto pretspēku kampaņa un liela «šķēpu laušana».

}}12. augustā notika Lietuvas sociāldemokrātu partijas atjaunošanas konference, kurā piedalījās 172 delegāti no 19 republikas pilsētām un rajoniem, kā arī aptuveni 200 viesu un interesentu. Tika pieņemti statūti. Paredzams, ka partija darbosies pēc pilnīgas «atvērtības» principa — tajā varēs iestāties ikviens republikas pilsonis. Programma un pamatdokumenti tiks pieņemti gaidāmajā partijas kongresā.{{Written by|Irēna Šalkauskiene}}{{About topic|Lietuva - Ko tie Pēdējā desmitgadē, dienot Padomju Armijā, gājuši bojā 60 Lietuvas jaunieši. Viļņā Katedrāles laukumā notika māšu organizēts protesta pikets. Tā dalībnieki vēlreiz vērsa sabiedrības uzmanību uz ārkārtīgi smago stāvokli, kas jāizcieš Padomju Armijā valdošajai cietsirdības un beztiesiskuma atmosfērai pakļautajiem puišiem. Taču šoreiz neiztika arī bez aicinājumiem atteikties no dienesta. «Tas būtu tuvredzīgs un nepārdomāts solis,» — tā daudzi lasītāji vēstulēs mūsu kaimiņ' dar'laikraksta redakcijai pauž savu attieksmi šajā jautājumā. 10. augustā Viļņas Kalna parkā pulcējās organizācijas «Jedinstvo» aktīvisti un piekritēji, kuri apsprieda armijas un sabiedrības attiecības. Runātāji īpaši kaismīgi pauda savu attieksmi pret parakstu vākšanu Molotova un Ribentropa pakta anulēšanai. Kas vēl nozīmīgs notika mītiņā? Tiklīdz uzzinām par kārtējo «Jedinstvo» pasākumu, pārņem priekšnojautas: noteikti būs skandāls. Kāpēc uz «Jedinstvo» mītiņiem žurnālisti dodas kā uz fronti? Atbildi var sniegt nesenais atgadījums ar avīzes «Gimtasis Kraštas» fotokorespondentu V. Kapoču. Kad no tribīnes atskanēja izsaucieni: «Nost korespondentu!», V. Kapoču sāka intensīvi «apstrādāt»: saplēsa vējjaku un somu, sadauzīja fotoaparātu. Acīmredzot atklātums «Jedinstvo» nav īsti pa prātam… Notikums Šauļos satrieca visu republiku. Naktī uz 10. augustu četru milicijas darbinieku dzīvokļos atskanēja sprādzieni — teroristi iemeta logos trīslitru burkas ar degvielu. Domājams,1989tā ir vietējās mafijas atriebība par pastiprinātiem milicijas centieniem sabiedriskās kārtības uzturēšanā — «operācijas» pilsētas restorānos un ielās, 1990}}spekulantu izkliedēšana tirgū un citi līdz šim neveikti pasākumi.{{About topic|10. augusts — pirmā un vienīgā Lietuvas neatkarības cīņas}}valsts prezidenta Antana Smetonas dzimšanas diena. Viņa dzimtenē Ukmerģes rajonā, klātesot daudziem jo daudziem svinību dalībniekiem, notika prezidenta atceres pasākums. 1971. gadā politisku motīvu dēļ Kauņā pats sadedzinājās lietuviešu puisis Romass Kalanta. Pēc viņa nāves nodibinātā ekspertu komisija atzina Romasu par psihiski slimu. Šobrīd, pēc 18 gadiem, sākusi darbu komisija, kas pārskata šo atzinumu.{{About domain|Politika}}{{About place|Lietuva}}{{About year|1989}}<p style="text-align: right; ">'''IRENA ŠALKAUSKIENE,'''</p><p style="text-align: right; ">zinātnes un kultūras nodaļas</p><p style="text-align: right; ">vecākā korespondente</p>