Atšķirības starp "701764" versijām

No Barikadopēdija
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{Newspaper Article |Article in=Laiks |Published on=1988/03/23 |Issue number=24 |Page number=4 |Original title=Par un pret Rīgas metro būvi |Source file=xlak1988n024_004_03 |Abstract= Laiks, Nr. 24 (1988-03-23) }} {{Written by|J. P.}} {{About topic|Metro}} {{About topic|Sabiedriskais transports}} {{About topic|Migrācija}} {{About domain|Transports}} {{About person|Ivars Ulmanis}} {{About person|Gunārs Asaris}} {{About person|Jānis Straume}} {{About person|Gunārs Melbergs}} {{About organization|Rīgas pilsētas izpildkomiteja}}
+
{{Newspaper Article
 
+
|Article in=Laiks
 +
|Published on=1988/03/23
 +
|Issue number=24
 +
|Page number=4
 +
|Original title=Par un pret Rīgas metro būvi
 +
|Source file=xlak1988n024_004_03
 +
}}
 +
{{Written by|J. P.}}
 +
{{About topic|Metro}}
 +
{{About topic|Sabiedriskais transports}}
 +
{{About topic|Migrācija}}
 +
{{About domain|Transports}}
 +
{{About person|Ivars Ulmanis}}
 +
{{About person|Gunārs Asaris}}
 +
{{About person|Jānis Straume}}
 +
{{About person|Gunārs Melbergs}}
 +
{{About organization|Rīgas pilsētas izpildkomiteja}}
 
Rīgas laikrakstos pašreiz tiek publicētas lasītāju vēstules un intervijas par un pret pazemju būvi Rīgas satiksmes uzlabošanai. Par būvi lielāko tiesu ir pilsētas kungi un technokrati, kas galvenokārt domā par Rīgu kā pastāvīgi augošu pilsētu ar palielinātiem rūpniecības un sabiedriskas apkalpes sektoriem. Viņiem nerūp, ka līdz ar to Rīgā ieplūdīs vairāk krievu un citu sveštautiešu, un tā kļūs savā iedzīvotāju sastāvā vēl krieviskāka nekā šodien, un līdz ar to visa Latvija kļūs mazāk un mazāk latviska. Pret šo metro būvi, liekas, ir cilvēki, kas vēlētos, lai Rīga neaugtu lielāka, bet gan labāka — ar labākiem un lielākiem dzīvokļiem tās pašreizējiem iedzīvotājiem, un ar jaunceltņu būvi kultūras darbības veicināšanai.
 
Rīgas laikrakstos pašreiz tiek publicētas lasītāju vēstules un intervijas par un pret pazemju būvi Rīgas satiksmes uzlabošanai. Par būvi lielāko tiesu ir pilsētas kungi un technokrati, kas galvenokārt domā par Rīgu kā pastāvīgi augošu pilsētu ar palielinātiem rūpniecības un sabiedriskas apkalpes sektoriem. Viņiem nerūp, ka līdz ar to Rīgā ieplūdīs vairāk krievu un citu sveštautiešu, un tā kļūs savā iedzīvotāju sastāvā vēl krieviskāka nekā šodien, un līdz ar to visa Latvija kļūs mazāk un mazāk latviska. Pret šo metro būvi, liekas, ir cilvēki, kas vēlētos, lai Rīga neaugtu lielāka, bet gan labāka — ar labākiem un lielākiem dzīvokļiem tās pašreizējiem iedzīvotājiem, un ar jaunceltņu būvi kultūras darbības veicināšanai.
  
 
Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks I. Ulmanis skaidro (7. febr. "Cīņa"), ka Rīgā iedzīvotāju skaits pieaug, bet strādājošo skaits pieaug daudz lēnākā gaitā. Pēdējos desmit, divpadsmit gados strādājošo skaits palielinājies tikai par 46 tūkstošiem, pie kam lielāko tiesu tas audzis celtniecības nozarē. Lai izpildītu dzīvokļu būvju plānu, darbā vajadzēšot pieņemt vēl tūkstoti strādnieku. (Ar to Ulmanis netieši atbild, ka jau tagad Latvijā iebrauc sveštautieši — būvētāji, un tāpēc nav jāuztraucas, ka metro būvei iebraucēju — būvētāju skaits vēl palielināsies). Rīgas galvenais architekts Gunārs Asaris kritizē pašreizējo Rīgas metro būves plānu, ka tam neesot ģeoloģiskās un ekoloģiskās izpētes, tas nav ieplānots vienā koordinētā plānā ar citiem satiksmes līdzekļiem. Ja Rīgā neierobežošot iedzīvotāju skaita pieauguma tempu, tad Rīgā 2005. gadā paredzētā miljona iedzīvotāju vietā būšot daudz vairāk, paskaidro Asaris. Ģeologs J. Straume brīdina, ka Rīga turas uz smilšu, tad dolomīta un māla slāņa, kas piesātināti ar ūdeni, tad nāk smilšakmens kārta, kurai apakšā dzeramais ūdens. Vietas, kur metro būvēs smilšu slānī, var sagaidīt sēšanās problēmas. "Pilsētprojekta" galvenais inženieris G. Melbergs skaidro, ka būvējot metro no Āgenskalna līdz Imantai, būs jāgāž mājas un koki, kā arī jāpārkārto ielas. Ja līdzekļus, ko tagad dod metro būvei, varētu lielot komunālām vajadzībām, tad dažu labu gadu varētu iztikt. Arī ģeologs Straume šaubās, vai metro ir vajadzīgs. Pret metro būvi izsakās tieši vai ar šaubām arī citi eksperti. Vienīgi izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks Ulmanis ir noteikti par to. — Lasītāju vēstulēs, kas publicētas "Padomju Jaunatnē", izteiktas noteiktākas domas pret metro būvi Rīgā
 
Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks I. Ulmanis skaidro (7. febr. "Cīņa"), ka Rīgā iedzīvotāju skaits pieaug, bet strādājošo skaits pieaug daudz lēnākā gaitā. Pēdējos desmit, divpadsmit gados strādājošo skaits palielinājies tikai par 46 tūkstošiem, pie kam lielāko tiesu tas audzis celtniecības nozarē. Lai izpildītu dzīvokļu būvju plānu, darbā vajadzēšot pieņemt vēl tūkstoti strādnieku. (Ar to Ulmanis netieši atbild, ka jau tagad Latvijā iebrauc sveštautieši — būvētāji, un tāpēc nav jāuztraucas, ka metro būvei iebraucēju — būvētāju skaits vēl palielināsies). Rīgas galvenais architekts Gunārs Asaris kritizē pašreizējo Rīgas metro būves plānu, ka tam neesot ģeoloģiskās un ekoloģiskās izpētes, tas nav ieplānots vienā koordinētā plānā ar citiem satiksmes līdzekļiem. Ja Rīgā neierobežošot iedzīvotāju skaita pieauguma tempu, tad Rīgā 2005. gadā paredzētā miljona iedzīvotāju vietā būšot daudz vairāk, paskaidro Asaris. Ģeologs J. Straume brīdina, ka Rīga turas uz smilšu, tad dolomīta un māla slāņa, kas piesātināti ar ūdeni, tad nāk smilšakmens kārta, kurai apakšā dzeramais ūdens. Vietas, kur metro būvēs smilšu slānī, var sagaidīt sēšanās problēmas. "Pilsētprojekta" galvenais inženieris G. Melbergs skaidro, ka būvējot metro no Āgenskalna līdz Imantai, būs jāgāž mājas un koki, kā arī jāpārkārto ielas. Ja līdzekļus, ko tagad dod metro būvei, varētu lielot komunālām vajadzībām, tad dažu labu gadu varētu iztikt. Arī ģeologs Straume šaubās, vai metro ir vajadzīgs. Pret metro būvi izsakās tieši vai ar šaubām arī citi eksperti. Vienīgi izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks Ulmanis ir noteikti par to. — Lasītāju vēstulēs, kas publicētas "Padomju Jaunatnē", izteiktas noteiktākas domas pret metro būvi Rīgā
 
<p style="text-align: right;">'''J.P.'''</p>
 
<p style="text-align: right;">'''J.P.'''</p>

Pašreizējā versija, 2018. gada 18. janvāris, plkst. 17.30

[[LX19880323|]]

Rīgas laikrakstos pašreiz tiek publicētas lasītāju vēstules un intervijas par un pret pazemju būvi Rīgas satiksmes uzlabošanai. Par būvi lielāko tiesu ir pilsētas kungi un technokrati, kas galvenokārt domā par Rīgu kā pastāvīgi augošu pilsētu ar palielinātiem rūpniecības un sabiedriskas apkalpes sektoriem. Viņiem nerūp, ka līdz ar to Rīgā ieplūdīs vairāk krievu un citu sveštautiešu, un tā kļūs savā iedzīvotāju sastāvā vēl krieviskāka nekā šodien, un līdz ar to visa Latvija kļūs mazāk un mazāk latviska. Pret šo metro būvi, liekas, ir cilvēki, kas vēlētos, lai Rīga neaugtu lielāka, bet gan labāka — ar labākiem un lielākiem dzīvokļiem tās pašreizējiem iedzīvotājiem, un ar jaunceltņu būvi kultūras darbības veicināšanai.

Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks I. Ulmanis skaidro (7. febr. "Cīņa"), ka Rīgā iedzīvotāju skaits pieaug, bet strādājošo skaits pieaug daudz lēnākā gaitā. Pēdējos desmit, divpadsmit gados strādājošo skaits palielinājies tikai par 46 tūkstošiem, pie kam lielāko tiesu tas audzis celtniecības nozarē. Lai izpildītu dzīvokļu būvju plānu, darbā vajadzēšot pieņemt vēl tūkstoti strādnieku. (Ar to Ulmanis netieši atbild, ka jau tagad Latvijā iebrauc sveštautieši — būvētāji, un tāpēc nav jāuztraucas, ka metro būvei iebraucēju — būvētāju skaits vēl palielināsies). Rīgas galvenais architekts Gunārs Asaris kritizē pašreizējo Rīgas metro būves plānu, ka tam neesot ģeoloģiskās un ekoloģiskās izpētes, tas nav ieplānots vienā koordinētā plānā ar citiem satiksmes līdzekļiem. Ja Rīgā neierobežošot iedzīvotāju skaita pieauguma tempu, tad Rīgā 2005. gadā paredzētā miljona iedzīvotāju vietā būšot daudz vairāk, paskaidro Asaris. Ģeologs J. Straume brīdina, ka Rīga turas uz smilšu, tad dolomīta un māla slāņa, kas piesātināti ar ūdeni, tad nāk smilšakmens kārta, kurai apakšā dzeramais ūdens. Vietas, kur metro būvēs smilšu slānī, var sagaidīt sēšanās problēmas. "Pilsētprojekta" galvenais inženieris G. Melbergs skaidro, ka būvējot metro no Āgenskalna līdz Imantai, būs jāgāž mājas un koki, kā arī jāpārkārto ielas. Ja līdzekļus, ko tagad dod metro būvei, varētu lielot komunālām vajadzībām, tad dažu labu gadu varētu iztikt. Arī ģeologs Straume šaubās, vai metro ir vajadzīgs. Pret metro būvi izsakās tieši vai ar šaubām arī citi eksperti. Vienīgi izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks Ulmanis ir noteikti par to. — Lasītāju vēstulēs, kas publicētas "Padomju Jaunatnē", izteiktas noteiktākas domas pret metro būvi Rīgā

J.P.