Atšķirības starp "297178" versijām

No Barikadopēdija
(Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/01/10 |Issue number=6 |Page number=1 |Original title=Ko vēlas uzzināt Gorbačovs... }} {{Written by|Arnis Šablo...)
 
(Set original images)
 
(3 starpversijas, ko saglabājis viens cits lietotājs, nav parādītas)
6. rindiņa: 6. rindiņa:
 
|Original title=Ko vēlas uzzināt Gorbačovs...
 
|Original title=Ko vēlas uzzināt Gorbačovs...
 
}}
 
}}
 +
{{Source image|articles/297/178/297178.jpg}}
 
{{Written by|Arnis Šablovskis}}
 
{{Written by|Arnis Šablovskis}}
Pēc oficiāli apstiprināta jām ziņām, Šodien Lietuva sakas M. Gorbačova viesošanās (vai ari vizīte, nosaukums varētu būt dažāds. ..). Pirmie PSKP CX stmktūru darbinieki tur Jau leradās 8. janvāri. Šodien sākas PSRS valdības vadītajā pirmā oficiāla vizīte valstī, kuru Jau gandrīz mēs varētu nosaukt par Lietuvas Republiku (gan vairāk ar to saprotot perspektīvu). Jo tieši tas taču patlaban lr pasludināts Lietuvas Kompartijas programmatiskajos dokumentos. Tas partijas dokumentos, kuru patlaban Jau lielā mēra varam uzskatīt par pilnīgi patstāvīgu. Pēc jaunievēlēto LKP CX sekre tāru tikSanas ar M. Gorbačovu un dažiem citiem PSKP vadītājiem pagājušajā nedēļā Maskavā, Šķiet, nu Jau lr mainījusies sākotnēji iecerētas M. Gorbačova un citu PSKP CX biroja pārstāvju misijas pamatievirze. Lietuvas Jauno Kompartijas vadītāju un PSKP CX vadītāju tlkSanās rezultātus paSrelzēJā situācija Jau nez vai var nosaukt par pilnīgi negatīviem. Gorbačovs pat vēlējies uzzināt, kp tulkojumā no lietuviešu valodas nozīmē «SaJOdls». Maskavā vēl paSrelz nav teikusi «nē», un Šoreiz SI «nē» netelkSana jau lr gandrīz vai reāla atzīšana, ka Lietuvas Kompartl Jal tomēr var būt (un lr) tiesības Izteikt savu viedokli par savas zemes, tautas vēstures UdzSlnēJo gaitu, par tālākām nākotnes lespējām. Katrā ziņā, iespējams, ka Sal vizītei varētu būt ari visai pozitīvs Iznākums. Droši varam apgalvot, ka? Lietuva M. Gorbačova vizītei no savas puses nu jau ir sagatavojusies un ir gatava runāt ar cilvēku, kuru žurnāls «Time» atzinis par desmitgades planētas cilvēku Nr. I, nopietni un godīgi, bez kādām liekām emocijām par Lietuvas un lietuviešu nākot nes tālākām perspektīvām. Jā, un nu Jau vairāk nekā 500 ārzemju un PSRS masu Informācijas līdzekļu darbinieku, kuri Viļņā akreditējuSles, ir gatavi So notikumu atspoguļot savos masu mēdijos. Sī lr plrma PSKP ģenerālsekretāra vizīte Lietuvā vispār, nevienam no iepriekšējiem skanīgā titula IpaSniekiem tā arī ne reizes neatradās laika aizbraukt uz So republiku. Pašam M. Gorbačovam tā lr otrā oficiāla vizīte pie lietuviešiem. Un iespējams, ka tas pat ir simboliski — Šogad, 12. Jūlijā, būs pagājusi tleSi 10 gadi, kopS Sā politiska darbinieka vizītes Lietuva 1980. gada. Toreiz viņš tur nolasīja referātu par PSRS tautu draudzības nesatricināmību un PSRS Augstākās Padomes uzdevuma piestiprināja pie toreizēja Lietuvas PSR valsts karoga Oktobra Revolūcijas ordeni sakara ar 40 gadu Jubileju, kopS Lietuva ir kļuvusi par PSRS sastāvdaļu, sakarā ar Lietuvas lielo ieguldījumu PSRS tautu drau dzlbas stiprināSanfi.  
+
{{About domain|Politika}}
 +
{{About person|Mihails Gorbačovs}}
 +
{{About person|Aļģirds Brazausks}}
 +
{{About person|Kazimiera Prunskiene}}
 +
{{About person|Vladimirs Berjozovs}}
 +
{{About person|Justs Paļeckis}}
 +
{{About person|Vītauts Landsberģis}}
 +
{{About organization|PSKP Centrālā Komiteja}}
 +
{{About organization|Lietuvas Komunistiskā partija}}
 +
{{About organization|Sajūdis}}
 +
{{About media|«The New York Times», laikraksts (ASV)}}
 +
{{About place|Viļņa}}
 +
{{About year|1990}}
 +
Pēc oficiāli apstiprinātajām ziņām, šodien Lietuvā sākas M. Gorbačova viesošanās (vai arī vizīte, nosaukums varētu būt dažāds...). Pirmie PSKP CK struktūru darbinieki tur jau ieradās 8. janvārī. Šodien sākas PSRS valdības vadītāja pirmā oficiālā vizīte valstī, kuru jau gandrīz mēs varētu nosaukt par Lietuvas Republiku (gan vairāk ar to saprotot perspektīvu), jo tieši tas taču patlaban ir pasludināts Lietuvas Kompartijas programmatiskajos dokumentos. Tās partijas dokumentos, kuru patlaban jau lielā mērā varam uzskatīt par pilnīgi patstāvīgu. Pēc jaunievēlēto LKP CK sekretāru tikšanas ar M. Gorbačovu un dažiem citiem PSKP vadītājiem pagājušajā nedēļā Maskavā, šķiet, nu jau ir mainījusies sākotnēji iecerētās M. Gorbačova un citu PSKP CK biroja pārstāvju misijas pamatievirze. Lietuvas jauno Kompartijas vadītāju un PSKP CK vadītāju tikšanās rezultātus pašreizējā situācijā jau nez vai var nosaukt par pilnīgi negatīviem. Gorbačovs pat vēlējies uzzināt, ko tulkojumā no lietuviešu valodas nozīmē «Sajūdis». Maskavā vēl pašreiz nav teikusi «nē», un šoreiz šī «nē» neteikšana jau ir gandrīz vai reāla atzīšana, ka Lietuvas Kompartijai tomēr var būt (un ir) tiesības izteikt savu viedokli par savas zemes, tautas vēstures līdzšinējo gaitu, par tālākām nākotnes iespējām. Katrā ziņā, iespējams, ka šai vizītei varētu būt arī visai pozitīvs iznākums. Droši varam apgalvot, ka Lietuva M. Gorbačova vizītei no savas puses nu jau ir sagatavojusies un ir gatava runāt ar cilvēku, kuru žurnāls «Time» atzinis par desmitgades planētas cilvēku Nr. 1, nopietni un godīgi, bez kādām liekām emocijām par Lietuvas un lietuviešu nākotnes tālākām perspektīvām. Jā, un nu jau vairāk nekā 500 ārzemju un PSRS masu informācijas līdzekļu darbinieku, kuri Viļņā akreditējušies, ir gatavi šo notikumu atspoguļot savos masu mēdijos. Šī ir pirmā PSKP ģenerālsekretāra vizīte Lietuvā vispār, nevienam no iepriekšējiem šā skanīgā titula īpašniekiem tā arī ne reizes neatradās laika aizbraukt uz šo republiku. Pašam M. Gorbačovam tā ir otrā oficiāla vizīte pie lietuviešiem. Un iespējams, ka tas pat ir simboliski — šogad, 12. jūlijā, būs pagājusi tieši 10 gadi, kopš šā politiskā darbinieka vizītes Lietuvā 1980. gadā. Toreiz viņš tur nolasīja referātu par PSRS tautu draudzības nesatricināmību un PSRS Augstākās Padomes uzdevumā piestiprināja pie toreizējā Lietuvas PSR valsts karoga Oktobra Revolūcijas ordeni sakarā ar 40 gadu jubileju, kopš Lietuva ir kļuvusi par PSRS sastāvdaļu, sakarā ar Lietuvas lielo ieguldījumu PSRS tautu draudzības stiprināšanā.  
  
Tagadnes Lietuvas politiskie līderi liela mēra uzskata, ka viņi dažos aspektos ar darbību savā republika ir priekšgalā citām PSRS republikām pārbūves procesu realizācijā, un tad analoģija ar 1980. gada vizīti, Šķiet, pat vairs nav nemaz tik ironiska un neloģis ka. Daudzi Jo daudzi lietuvieši patlaban uzskata, ka vīnu situācija nemaz nav tik neordināra, viņi gluži vlenkārSl sava zemē lr uzsākuši tos {>rocesus, kuri agrāk vai vēak, bet noteikti notiks arī citās PSRS republikās. Kā viņi' uzskata, tad tas ir tikai un vienīgi laika Jautājums. Pēdēja mēneša laika Lietuvā ir noticis patiesi neaptveramais. Sabiedriskas domas aptauja, kuru mūsu kaimiņi velc vienreiz mēnesī, decembri uzrāda visai neparastus rezultātus. Pēc visa notikušā, ne jau pilnīgi patstāvīga Lietuvas Kompartija ir izrādījusies par organizāciju, kam vismaz decembrī lietuvieši tic visvairāk. Tika aptaujāti apmēram 800 respondentu. Lietuvas Kompartiju kā politisko spēku, kam iespējams uzticēties, atzinuSi 34% aptaujāto, savukārt «SaJOdi» atzinuši 31% no respondentlem. Šāda attiecība, protams, ir pirmo reizi, kop* vispār pastāv «Sajūdls». Pirmo reizi Lietuva Kompartija ir populārāka par «Sajūdl». Ir gan arī Jāatzīst, ka Jaunajā LKP CX birojā ir seSi «Sajudls» seimas (analoģisks veidojums mūsu LTF Domei) biedri. Nosaucot politiķus, kam patlaban iespējams uzticēties, aptauja tos sarindoja Sāda kartībā: pirmais ar lielu balsu pārsvaru ir partijas pirmais sekretārs A. Bra zausks, tālāk seko Lietuvas premjera vietniece, PSRS tautas deputāte K. Prunsklene, trešajā vieta LKP CX otrais sekretārs V. Berjozovs (viņam Lietuvā Ir ļoti liela autoritāte, kas vispār otrajiem sekretāriem savienotajās republikās lr ļoti, ļoti nerakstu rīgl), ceturtajā — partijas ideoloģiskais sekretārs I. Pa Jeckls. Tātad pirmajā piecniekā lr trīs LKP CX sekretāri .. . Septītajā vieta ir pašreizējais «Sajūdls» līderis V. Landsberģls.  
+
Tagadnes Lietuvas politiskie līderi lielā mērā uzskata, ka viņi dažos aspektos ar darbību savā republikā ir priekšgalā citām PSRS republikām pārbūves procesu realizācijā, un tad analoģija ar 1980. gada vizīti, šķiet, pat vairs nav nemaz tik ironiska un neloģiska. Daudzi jo daudzi lietuvieši patlaban uzskata, ka viņu situācija nemaz nav tik neordināra, viņi gluži vienkārši savā zemē ir uzsākuši tos procesus, kuri agrāk vai vēlāk, bet noteikti notiks arī citās PSRS republikās. Kā viņi uzskata, tad tas ir tikai un vienīgi laika jautājums. Pēdējā mēneša laikā Lietuvā ir noticis patiesi neaptveramais. Sabiedriskās domas aptauja, kuru mūsu kaimiņi veic vienreiz mēnesī, decembrī uzrāda visai neparastus rezultātus. Pēc visa notikušā, ne jau pilnīgi patstāvīga Lietuvas Kompartija ir izrādījusies par organizāciju, kam vismaz decembrī lietuvieši tic visvairāk. Tika aptaujāti apmēram 800 respondentu. Lietuvas Kompartiju kā politisko spēku, kam iespējams uzticēties, atzinuši 34% aptaujāto, savukārt «Sajūdi» atzinuši 31% no respondentiem. Šāda attiecība, protams, ir pirmo reizi, kopš vispār pastāv «Sajūdis». Pirmo reizi Lietuva Kompartija ir populārāka par «Sajūdi». Ir gan arī jāatzīst, ka jaunajā LKP CK birojā ir seši «Sajūdis» seimas (analoģisks veidojums mūsu LTF Domei) biedri. Nosaucot politiķus, kam patlaban iespējams uzticēties, aptauja tos sarindoja šādā kārtībā: pirmais ar lielu balsu pārsvaru ir partijas pirmais sekretārs A. Brazausks, tālāk seko Lietuvas premjera vietniece, PSRS tautas deputāte K. Prunskiene, trešajā vietā LKP CK otrais sekretārs V. Berjozovs (viņam Lietuvā ir ļoti liela autoritāte, kas vispār otrajiem sekretāriem savienotajās republikās ir ļoti, ļoti neraksturīgi), ceturtajā — partijas ideoloģiskais sekretārs I. Paļeckis. Tātad pirmajā piecniekā ir trīs LKP CK sekretāri... Septītajā vietā ir pašreizējais «Sajūdis» līderis V. Landsberģis.  
  
PaSi radikālākie no «Sajūdls» domā, ka izveidojusies situācija nav īsti laba. Taču, Ja komunisti vaicā citu pašreizējo Lietuvas partiju vadītājiem, vai ir kāds cits spēks tagad Lietuvā, kāds cits sabiedrisks veidojums, kas par savu mērķi būtu izvirzījis Lietuvas neatkarīgā valstiskuma atgūšanu un kura rīcībā būtu visnotaļ praktiska struktūra Sa mērķa realizēšanai, tad otrai pusei vēl pagaidām nav īsti ko atbildēt. Protams, tagad Jau ir skaidrs, ka nākotnes Lietuva noteikti pieder daudzpartlju sistēmai, to mēr, lai tā tiktu realizēta, lr jāveic virkne reālu priekšdarbu un pagaidām, vismaz vārdos noteikti, LKP biedri ir savu labo gribu apliecinājuši. ... Pēc ne visai pilnīgām ziņām, Lietuva apgalvo, ka neatkarīgās LKP biedru skaits patlaban aug.  
+
Paši radikālākie no «Sajūdis» domā, ka izveidojusies situācija nav īsti laba. Taču, ja komunisti vaicā citu pašreizējo Lietuvas partiju vadītājiem, vai ir kāds cits spēks tagad Lietuvā, kāds cits sabiedrisks veidojums, kas par savu mērķi būtu izvirzījis Lietuvas neatkarīgā valstiskuma atgūšanu un kura rīcībā būtu visnotaļ praktiska struktūra šā mērķa realizēšanai, tad otrai pusei vēl pagaidām nav īsti ko atbildēt. Protams, tagad jau ir skaidrs, ka nākotnes Lietuva noteikti pieder daudzpartiju sistēmai, tomēr, lai tā tiktu realizēta, ir jāveic virkne reālu priekšdarbu un pagaidām, vismaz vārdos noteikti, LKP biedri ir savu labo gribu apliecinājuši... Pēc ne visai pilnīgām ziņām, Lietuvā apgalvo, ka neatkarīgās LKP biedru skaits patlaban aug.  
  
Šķiet, vizītei vismaz potenciāli varētu būt ļoti pozi tīva nozīme visu triju Baltijas valstu tālākajā liktenī, taču praktiskos rezultātus, protams, vismaz aptuveni, mēs jau redzēsim tad, kad visas Sīs trīs politiski piesātinātās dienas Lietuvā būs beiguSās. Par to, cerams, mūsu žurnālisti varēs ziņot tieši no Lietuvas. Bet pagaidām, pagaidām optimisms vēl šķiet visai pama tots ... Pēdējā «Sajūdis» padomes sēdē šis organizācijas līderis sacīja:  
+
Šķiet, vizītei vismaz potenciāli varētu būt ļoti pozitīva nozīme visu triju Baltijas valstu tālākajā liktenī, taču praktiskos rezultātus, protams, vismaz aptuveni, mēs jau redzēsim tad, kad visas šīs trīs politiski piesātinātās dienas Lietuvā būs beigušās. Par to, cerams, mūsu žurnālisti varēs ziņot tieši no Lietuvas. Bet pagaidām, pagaidām optimisms vēl šķiet visai pamatots... Pēdējā «Sajūdis» padomes sēdē šīs organizācijas līderis sacīja:  
 
 
-Mēs vizītes laikā nedrīkstam būt ne pārāk noskumuši, ne arī pārāk priecīgi, mums būtu Jābūt ļoti neitrāliem, tātad — ļoti praktiskiem ...
 
 
 
Paredzams, ka M. Gorbačovs vēl sava brauciena laikā varētu apmeklēt ari Šauļus un Kauņu, taču, kā Jau viss Šādā situācijā, protams, ari Sis nodoms pēdējā brīdī var tikt mainīts.
 
  
 +
- Mēs vizītes laikā nedrīkstam būt ne pārāk noskumuši, ne arī pārāk priecīgi, mums būtu jābūt ļoti neitrāliem, tātad — ļoti praktiskiem...
  
 +
Paredzams, ka M. Gorbačovs vēl sava brauciena laikā varētu apmeklēt arī Šauļus un Kauņu, taču, kā jau viss šādā situācijā, protams, arī šis nodoms pēdējā brīdī var tikt mainīts.
 
<p style="text-align: right; ">'''ARNIS ŠABLOVSKIS,'''</p><p style="text-align: right; ">Viļņa - Rīga</p>
 
<p style="text-align: right; ">'''ARNIS ŠABLOVSKIS,'''</p><p style="text-align: right; ">Viļņa - Rīga</p>

Pašreizējā versija, 2020. gada 13. novembris, plkst. 03.11

Pēc oficiāli apstiprinātajām ziņām, šodien Lietuvā sākas M. Gorbačova viesošanās (vai arī vizīte, nosaukums varētu būt dažāds...). Pirmie PSKP CK struktūru darbinieki tur jau ieradās 8. janvārī. Šodien sākas PSRS valdības vadītāja pirmā oficiālā vizīte valstī, kuru jau gandrīz mēs varētu nosaukt par Lietuvas Republiku (gan vairāk ar to saprotot perspektīvu), jo tieši tas taču patlaban ir pasludināts Lietuvas Kompartijas programmatiskajos dokumentos. Tās partijas dokumentos, kuru patlaban jau lielā mērā varam uzskatīt par pilnīgi patstāvīgu. Pēc jaunievēlēto LKP CK sekretāru tikšanas ar M. Gorbačovu un dažiem citiem PSKP vadītājiem pagājušajā nedēļā Maskavā, šķiet, nu jau ir mainījusies sākotnēji iecerētās M. Gorbačova un citu PSKP CK biroja pārstāvju misijas pamatievirze. Lietuvas jauno Kompartijas vadītāju un PSKP CK vadītāju tikšanās rezultātus pašreizējā situācijā jau nez vai var nosaukt par pilnīgi negatīviem. Gorbačovs pat vēlējies uzzināt, ko tulkojumā no lietuviešu valodas nozīmē «Sajūdis». Maskavā vēl pašreiz nav teikusi «nē», un šoreiz šī «nē» neteikšana jau ir gandrīz vai reāla atzīšana, ka Lietuvas Kompartijai tomēr var būt (un ir) tiesības izteikt savu viedokli par savas zemes, tautas vēstures līdzšinējo gaitu, par tālākām nākotnes iespējām. Katrā ziņā, iespējams, ka šai vizītei varētu būt arī visai pozitīvs iznākums. Droši varam apgalvot, ka Lietuva M. Gorbačova vizītei no savas puses nu jau ir sagatavojusies un ir gatava runāt ar cilvēku, kuru žurnāls «Time» atzinis par desmitgades planētas cilvēku Nr. 1, nopietni un godīgi, bez kādām liekām emocijām par Lietuvas un lietuviešu nākotnes tālākām perspektīvām. Jā, un nu jau vairāk nekā 500 ārzemju un PSRS masu informācijas līdzekļu darbinieku, kuri Viļņā akreditējušies, ir gatavi šo notikumu atspoguļot savos masu mēdijos. Šī ir pirmā PSKP ģenerālsekretāra vizīte Lietuvā vispār, nevienam no iepriekšējiem šā skanīgā titula īpašniekiem tā arī ne reizes neatradās laika aizbraukt uz šo republiku. Pašam M. Gorbačovam tā ir otrā oficiāla vizīte pie lietuviešiem. Un iespējams, ka tas pat ir simboliski — šogad, 12. jūlijā, būs pagājusi tieši 10 gadi, kopš šā politiskā darbinieka vizītes Lietuvā 1980. gadā. Toreiz viņš tur nolasīja referātu par PSRS tautu draudzības nesatricināmību un PSRS Augstākās Padomes uzdevumā piestiprināja pie toreizējā Lietuvas PSR valsts karoga Oktobra Revolūcijas ordeni sakarā ar 40 gadu jubileju, kopš Lietuva ir kļuvusi par PSRS sastāvdaļu, sakarā ar Lietuvas lielo ieguldījumu PSRS tautu draudzības stiprināšanā.

Tagadnes Lietuvas politiskie līderi lielā mērā uzskata, ka viņi dažos aspektos ar darbību savā republikā ir priekšgalā citām PSRS republikām pārbūves procesu realizācijā, un tad analoģija ar 1980. gada vizīti, šķiet, pat vairs nav nemaz tik ironiska un neloģiska. Daudzi jo daudzi lietuvieši patlaban uzskata, ka viņu situācija nemaz nav tik neordināra, viņi gluži vienkārši savā zemē ir uzsākuši tos procesus, kuri agrāk vai vēlāk, bet noteikti notiks arī citās PSRS republikās. Kā viņi uzskata, tad tas ir tikai un vienīgi laika jautājums. Pēdējā mēneša laikā Lietuvā ir noticis patiesi neaptveramais. Sabiedriskās domas aptauja, kuru mūsu kaimiņi veic vienreiz mēnesī, decembrī uzrāda visai neparastus rezultātus. Pēc visa notikušā, ne jau pilnīgi patstāvīga Lietuvas Kompartija ir izrādījusies par organizāciju, kam vismaz decembrī lietuvieši tic visvairāk. Tika aptaujāti apmēram 800 respondentu. Lietuvas Kompartiju kā politisko spēku, kam iespējams uzticēties, atzinuši 34% aptaujāto, savukārt «Sajūdi» atzinuši 31% no respondentiem. Šāda attiecība, protams, ir pirmo reizi, kopš vispār pastāv «Sajūdis». Pirmo reizi Lietuva Kompartija ir populārāka par «Sajūdi». Ir gan arī jāatzīst, ka jaunajā LKP CK birojā ir seši «Sajūdis» seimas (analoģisks veidojums mūsu LTF Domei) biedri. Nosaucot politiķus, kam patlaban iespējams uzticēties, aptauja tos sarindoja šādā kārtībā: pirmais ar lielu balsu pārsvaru ir partijas pirmais sekretārs A. Brazausks, tālāk seko Lietuvas premjera vietniece, PSRS tautas deputāte K. Prunskiene, trešajā vietā LKP CK otrais sekretārs V. Berjozovs (viņam Lietuvā ir ļoti liela autoritāte, kas vispār otrajiem sekretāriem savienotajās republikās ir ļoti, ļoti neraksturīgi), ceturtajā — partijas ideoloģiskais sekretārs I. Paļeckis. Tātad pirmajā piecniekā ir trīs LKP CK sekretāri... Septītajā vietā ir pašreizējais «Sajūdis» līderis V. Landsberģis.

Paši radikālākie no «Sajūdis» domā, ka izveidojusies situācija nav īsti laba. Taču, ja komunisti vaicā citu pašreizējo Lietuvas partiju vadītājiem, vai ir kāds cits spēks tagad Lietuvā, kāds cits sabiedrisks veidojums, kas par savu mērķi būtu izvirzījis Lietuvas neatkarīgā valstiskuma atgūšanu un kura rīcībā būtu visnotaļ praktiska struktūra šā mērķa realizēšanai, tad otrai pusei vēl pagaidām nav īsti ko atbildēt. Protams, tagad jau ir skaidrs, ka nākotnes Lietuva noteikti pieder daudzpartiju sistēmai, tomēr, lai tā tiktu realizēta, ir jāveic virkne reālu priekšdarbu un pagaidām, vismaz vārdos noteikti, LKP biedri ir savu labo gribu apliecinājuši... Pēc ne visai pilnīgām ziņām, Lietuvā apgalvo, ka neatkarīgās LKP biedru skaits patlaban aug.

Šķiet, vizītei vismaz potenciāli varētu būt ļoti pozitīva nozīme visu triju Baltijas valstu tālākajā liktenī, taču praktiskos rezultātus, protams, vismaz aptuveni, mēs jau redzēsim tad, kad visas šīs trīs politiski piesātinātās dienas Lietuvā būs beigušās. Par to, cerams, mūsu žurnālisti varēs ziņot tieši no Lietuvas. Bet pagaidām, pagaidām optimisms vēl šķiet visai pamatots... Pēdējā «Sajūdis» padomes sēdē šīs organizācijas līderis sacīja:

- Mēs vizītes laikā nedrīkstam būt ne pārāk noskumuši, ne arī pārāk priecīgi, mums būtu jābūt ļoti neitrāliem, tātad — ļoti praktiskiem...

Paredzams, ka M. Gorbačovs vēl sava brauciena laikā varētu apmeklēt arī Šauļus un Kauņu, taču, kā jau viss šādā situācijā, protams, arī šis nodoms pēdējā brīdī var tikt mainīts.

ARNIS ŠABLOVSKIS,

Viļņa - Rīga