16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
586632
,nav labojuma kopsavilkuma
{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/10/13 |Issue number=195 |Page number=4 |Original title=No monologa—pie dialoga jeb Kaut tikai neatkārtotos Bābele... |In section=«Vienam otru sadzirdēt» |Source file=paja1988n195_004_03 |Abstract=«Vienam otru sadzirdēt» }} {{Written by|Vladimirs Rešetovs}}{{About topic|Starpnacionālās attiecības}} {{About topic|Migrācija}} {{About domain|Politika}} {{About person|Josifs Staļins}} {{About person|Leonīds Brežņevs}} {{About person|Irēna Straute }} {{About person|M. Briede}} {{About person|Marta Pakalne }} {{About person|Ēvalds }} {{About organization|Baltiešu un slāvu kultūras attīstības un sadarbības biedrība}} {{About media|«Советская Латвия» («Sovetskaja Latvija»), laikraksts}} {{About year|1988}}Temats, kas skarts publikācijā «Vienam otru sadzirdēt» («PJ» 17. augustā), pēdējā laikā satrauc republikas iedzīvotājus. Tas nav nekāds brīnums. Starpnacionālās saskarsmes problēmas pāraug pamatnācijas valodas prasmes ietvarus. Jo ir nonākušas sociālajos labirintos, ko izbūvējusi Staļina un Brežņeva sistēma «nacionālās politikas triumfa», «visu padomju tautu nesagraujamās brālības» desmitgadēs.
Mēs dzīvojam sarežģītā laikā, kad Padomju Savienības tautām patiesi radusies vēsturiska iespēja izlauzties gaismā. Kļuvis iespējams brīva gribas izpauduma apstākļos runāt par to, kas tiešām dara sāpes ikviena dvēselei. Par to, kas uz sirds, šo rindu autors, ķerdamies pie spalvas drīz pēc republikas Rakstnieku savienības plēnuma un likdams virsrakstu «Vienam otru sadzirdēt», domāja tikai vienu. Viņš vēlējās, lai cilvēki, kuru ģenētiskās saknes Latvijā iesniedzas gadsimtu dzīlēs, uzzinātu, kā viņi izprot viņu sāpes, viņu aizvainojumus, viņu problēmas. Pacenšoties izprast citas nacionālas piederības cilvēku ar citu kultūras pieredzi, viņš mēģināja pārmest vēl vienu tiltiņu pāri plaisām kopīgajos pamatos, uz kuriem tikko kā sākušas nostabilizēties pārmaiņas. Viņš priecājās par vēstulēm, ko saņēma redakcija (tātad ir sadzirdēts!). Protams, negribējās atstāt tās bez atbildes, jo vairāku autoru atsauksmes uz rakstu «PJ» ir vērtas, lai es savukārt atsauktos uz tām. Pat vēl vairāk — viena no lasītājām bija neatlaidīgi meklējusi mani pa telefonu (materiāls tika publicēts, kad autora nebija Rīgā), otra tikpat neatlaidīgi lūdz viņai atbildēt ar laikraksta starpniecību.