1985

No Barikadopēdija

Marts

  • 11. marts — PSKP CK ārkārtas plēnumā par PSKP CK ģenerālsekretāru ievēl M. Gorbačovu. Sākas pārbūves (perestroika) un atklātības (glasnostj) periods  

Jūnijs

  • 14. jūnijs — Baltijas brīvības dienu - 14. jūniju - savās runās piemin vairāki ASV Kongresa locekļi, atgādinot par Latvijas 45 gadu okupāciju. Notiek plašas demonstrācijas visos latviešu centros  
  • 15. jūnijs — Pēc ABK ierosinājuma notiek baltiešu demonstrācijas pie PSRS vēstniecības un konsulāta ēkām Vašingtonā, Sanfrancisko un Ņujorkā. Brīdī, kad PSRS vēstniecībā tiek nodots apsūdzības raksts, ALA priekšsēdi A. Lambergu, Dr. J. Cerbuli un J. Grigsbiju (J. Grigsby) apcietina un pēc dažām stundām atbrīvoja. Apcietinājuma laikā 71 gadu veco Dr. J. Cerbuli piemeklēja sirdstrieka, un viņu ievietoja slimnīcā. 20. jūnijā ASV prezidents R. Reigans nosūta viņam visa laba vēlējumus, izsakot apbrīnu par J. Cerbuļa uzņēmību atbalstīt baltiešu brīvības centienus un apliecinot arī savu atbalstu brīvības idejai (vairāk...)

Jūlijs

  • 25. jūlijs — Notiek Baltijas miera un brīvības kuģa brauciens pa Baltijas jūru  
  • 25. jūlijs — Kopenhāgenā no 25. līdz 27. jūlijam notiek Baltiešu tribunāls, apsūdzot PSRS par tās noziegumiem Baltijas valstīs. To atklāj Eiropas Parlamenta viceprezidents dāņu deputāts Pols Mollers, izsakot cerību, ka pēc 40 gadu ilgās Padomju Savienības īstenotās okupācijas šis tribunāls palīdzēs pasaulei saprast, kas notiek Baltijas valstīs. Oficiālajā tribunāla dokumentā Kopenhāgenas manifests (The Copenhagen Manifesto) atzīts, ka Baltijas valstu okupācija ir bijusi starptautisko līgumu un likumu pārkāpums, tādēļ pasaules forumos jāprasa brīvība un neatkarība visām trim Baltijas valstīm. Kopenhāgenas manifestā — konferences noslēguma dokumentā – vēlreiz uzsvērts, ka Baltijas valstu okupācija liecina par to, ka PSRS ir pārkāpusi starptautiskos nolīgumus un pašreizējā situācija Baltijas valstīs apdraud miera un brīvības iespējas Eiropā un pasaulē  
  • 26. jūlijs — Četras dienas Helsinkos un Stokholmā notiek demonstrācijas, kurās piedalās aptuveni 400 Baltijas brīvības un miera kuģa pasažieru, kā arī ALA un PBLA pārstāvji. Somijas presē par demonstrācijām parādījās gan atzinīgi, gan nosodoši raksti. PSRS ziņu aģentūra TASS pauž vispārēju sašutumu (vairāk...)

Septembris

  • 24. septembris — LKP CK un LPSR Ministru Padomes lēmums par metro celtniecību Rīgā  
  • 27. septembris — Aptuveni 150 austrumeiropiešu (ukraiņi, latvieši, lietuvieši, igauņi, poļi, afgāņi, irāņi, ungāri) piedalās demonstrācijā Vašingtonā pie Baltā nama, kur viesojas PSRS ārlietu ministrs Edvards Ševardnadze. To kopīgi rīkoja ABK un Ukraiņu Kongresa komiteja ASV, lai atgādinātu ministram PSRS brutalitāti pret politiskiem disidentiem  

Oktobris

  • 18. oktobris — No amata tiek atbrīvots laikraksta «Literatūra un Māksla» redaktors Jānis Škapars  
  • 25. oktobris — Vairāk nekā 100 ASV latviešu organizāciju pārstāvju piedalās ALA rīkotajā politisko akciju trīs dienu seminārā Vašingtonā, lai labāk iepazītos ar apstākļiem Latvijā un nospraustu prioritātes nākotnes darbam. Kā lektori piedalās eksperti PSRS jautājumos. Galvenais runātājs - ASV prezidenta palīgs Komunikāciju nodaļā Patriks Buhanans (Patrick Buchanan)  

Novembris

  • 29. novembris — ALA kongresa laikā trīs jaunieši demonstrē pie Baltā nama Vašingtonā, simboliski «pakaroties» un reprezentējot trīs disidentus: Gunāru Astru, Lidiju Lasmani-Doroņinu un Intu Cālīti (vairāk...)