Atšķirības starp "987862" versijām

No Barikadopēdija
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/11/22 |Issue number=223 |Page number=3 |Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1989) |Source file=paja1989n223_003_04 |Abstract= }} {{Written by|Illars Borns}} {{About topic|Igaunija - Ko tie mūsu kaimiņ' dar', 1989., 1990}} {{About topic|Igaunijas neatkarības cīņas}} {{About domain|Politika}} {{About media|«Noorte Hääl», laikraksts (Igaunija)}} {{About place|Igaunija}} {{About year|1989}}Pēc tam kad svētdien, 12. novembrī, Igaunijas Augstākā Padome bija devusi novērtējumu 1939. —1940. gada notikumiem, 43 deputāti — tā dēvētā deputātu grupa «Par vienlīdzīgām tiesībām» — atstāja zāli. Drīz vien Vissavienības pakļautības uzņēmumos sākās mītiņi. Tajos atbalstīja cittautiešu deputātu rīcību, tika nolemts sapulcēties uz visas pilsētas mītiņu. Pati deputātu grupa paskaidroja, ka aizstāvot visu cilvēku intereses Igaunijā.
+
{{Newspaper Article
 +
|Article in=Padomju Jaunatne
 +
|Published on=1989/11/22
 +
|Issue number=223
 +
|Page number=3
 +
|Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1989)
 +
|Source file=paja1989n223_003_04
 +
}}
 +
{{Written by|Illars Borns}}
 +
{{About topic|Igaunija - Ko tie mūsu kaimiņ' dar', 1989., 1990}}
 +
{{About topic|Igaunijas neatkarības cīņas}}
 +
{{About domain|Politika}}
 +
{{About person|Pāvels Panfilovs}}
 +
{{About person|J. Kerners}}
 +
{{About person|Indreks Tome}}
 +
{{About organization|Arodbiedrības}}
 +
{{About media|«Noorte Hääl», laikraksts (Igaunija)}}
 +
{{About place|Igaunija}}
 +
{{About year|1989}}
 +
Pēc tam kad svētdien, 12. novembrī, Igaunijas Augstākā Padome bija devusi novērtējumu 1939. —1940. gada notikumiem, 43 deputāti — tā dēvētā deputātu grupa «Par vienlīdzīgām tiesībām» — atstāja zāli. Drīz vien Vissavienības pakļautības uzņēmumos sākās mītiņi. Tajos atbalstīja cittautiešu deputātu rīcību, tika nolemts sapulcēties uz visas pilsētas mītiņu. Pati deputātu grupa paskaidroja, ka aizstāvot visu cilvēku intereses Igaunijā.
  
 
Ceturtdien notika mītiņš, kurā piedalījās aptuveni 12 000 - 13 000 cilvēku. Mītiņa organizētāji bija interfronte, darbaļaužu apvienotā padome, veterānu padome… Plīvoja sarkanie karogi un lozungi, bija arī tāds: Igaunija ir bijusi un būs padomju republika. Sapulcējušies cilvēki pieprasīja autonomiju. Republikas Augstākās Padomes 1939.—1940. gada notikumu novērtējums tika atzīts par neobjektīvu. Asu kritiku saņēma Igaunijas kompartija, Tautas fronte un citas sabiedriskās organizācijas. Tika izteikts aicinājums boikotēt vietējo padomju vēlēšanas un to vietā rīkot savas — alternatīvas — vēlēšanas. Interfronte autonoma apgabala vietā pieprasīja jau savu autonomo republiku Ziemeļigaunijā, savu Augstāko Padomi, karogu, ģerboni, savus valdības orgānus. Pēc tam sarkankarogotā kolonna VAI automobiļu pavadībā devās caur pilsētu.
 
Ceturtdien notika mītiņš, kurā piedalījās aptuveni 12 000 - 13 000 cilvēku. Mītiņa organizētāji bija interfronte, darbaļaužu apvienotā padome, veterānu padome… Plīvoja sarkanie karogi un lozungi, bija arī tāds: Igaunija ir bijusi un būs padomju republika. Sapulcējušies cilvēki pieprasīja autonomiju. Republikas Augstākās Padomes 1939.—1940. gada notikumu novērtējums tika atzīts par neobjektīvu. Asu kritiku saņēma Igaunijas kompartija, Tautas fronte un citas sabiedriskās organizācijas. Tika izteikts aicinājums boikotēt vietējo padomju vēlēšanas un to vietā rīkot savas — alternatīvas — vēlēšanas. Interfronte autonoma apgabala vietā pieprasīja jau savu autonomo republiku Ziemeļigaunijā, savu Augstāko Padomi, karogu, ģerboni, savus valdības orgānus. Pēc tam sarkankarogotā kolonna VAI automobiļu pavadībā devās caur pilsētu.

Versija, kas saglabāta 2012. gada 16. jūnijs, plkst. 11.22

Pēc tam kad svētdien, 12. novembrī, Igaunijas Augstākā Padome bija devusi novērtējumu 1939. —1940. gada notikumiem, 43 deputāti — tā dēvētā deputātu grupa «Par vienlīdzīgām tiesībām» — atstāja zāli. Drīz vien Vissavienības pakļautības uzņēmumos sākās mītiņi. Tajos atbalstīja cittautiešu deputātu rīcību, tika nolemts sapulcēties uz visas pilsētas mītiņu. Pati deputātu grupa paskaidroja, ka aizstāvot visu cilvēku intereses Igaunijā.

Ceturtdien notika mītiņš, kurā piedalījās aptuveni 12 000 - 13 000 cilvēku. Mītiņa organizētāji bija interfronte, darbaļaužu apvienotā padome, veterānu padome… Plīvoja sarkanie karogi un lozungi, bija arī tāds: Igaunija ir bijusi un būs padomju republika. Sapulcējušies cilvēki pieprasīja autonomiju. Republikas Augstākās Padomes 1939.—1940. gada notikumu novērtējums tika atzīts par neobjektīvu. Asu kritiku saņēma Igaunijas kompartija, Tautas fronte un citas sabiedriskās organizācijas. Tika izteikts aicinājums boikotēt vietējo padomju vēlēšanas un to vietā rīkot savas — alternatīvas — vēlēšanas. Interfronte autonoma apgabala vietā pieprasīja jau savu autonomo republiku Ziemeļigaunijā, savu Augstāko Padomi, karogu, ģerboni, savus valdības orgānus. Pēc tam sarkankarogotā kolonna VAI automobiļu pavadībā devās caur pilsētu.

Piektdien Igaunijas Augstākā Padome turpināja darbu. Tika pieņemts likums «Par Augstākās Padomes vēlēšanām». Iepriekš minētā deputātu grupa, ko vada Tallinas partijas komitejas pirmais sekretārs Pāvels Panfilovs, balsošanā nepiedalījās, kaut gan atradās zālē. Pēc tam viņus visus sāka saukt par panfiloviešiem.

Tartu universitātes rektors J. Kerners paziņojis, ka Medicīnas fakultātes studenti netiks izslēgti no augstskolas. Kā zināms, saskaņā ar rektora pavēli piedalīšanās kara katedras lekcijās nav obligāta. Taču Medicīnas fakultāte negaidīti sāka pieprasīt savu studentu piedalīšanos kara medicīnas lekcijās. Par nepiedalīšanos tika draudēts izslēgt viņus no Universitātes.

Atbildes gājiens šādai nostājai ir fakts, ka studentu akadēmiskās organizācijas (korporācijas) atteikušās piedalīties Universitātes jubilejas svinībās, kas notiks 1. un 2. decembrī. Atteikumu atsauks, ja tiks izpildītas šādas prasības. Pirmā: lauka medicīnas nodarbības pārcelt uz fakultātes telpām un vadīt tās igauņu valodā. Otrā: kamēr netiks izpildīta pirmā prasība, nepiespiest studentus piedalīties kara katedras nodarbībās un nesodīt parādniekus.

J. Kerners izteicies: kamēr viņš būs rektors, neviens netiks sodīts.

14. novembrī Igaunijas premjers Indreks Tome tikās ar arodbiedrības un igauņu sieviešu kustības līderiem. Daudzām Igaunijas sievietēm joprojām jāstrādā kaitīgos apstākļos un nakts maiņās. Tika nolemts izveidot valdības konsultatīvo padomi, lai uzlabotu sieviešu darba un sadzīves apstākļus.

14. novembrī Igaunijas poligrāfiķu padome rīkoja savu konferenci. Galvenais jautājums — neatkarīgas arodbiedrības izveidošana. Tika nolemts, ka līdz kultūras darbinieku konferencei poligrāfiķi būs tās sastāvā, bet pēc konferences atdalīsies un kļūs patstāvīgi. Tallinas taksometru parks 15. novembrī radīja neatkarīgu arodbiedrību, jo iepriekšējā nebija pildījusi savu pienākumu — neaizstāvēja šoferu intereses. Jaunajā arodbiedrībā nav taksometru parka vadošo darbinieku. Tai jākļūst par strādnieku interešu aizstāvi pret administrācijas patvaļu.

 

ILLARS BORNS,

politikas nodaļas korespondents