Atšķirības starp "843582" versijām

No Barikadopēdija
(Set original images)
 
8. rindiņa: 8. rindiņa:
 
|Source file=lajn1991n003_003_06
 
|Source file=lajn1991n003_003_06
 
}}
 
}}
 +
{{Source image|articles/843/582/843582.jpg}}
 
{{Written by|Māris Diņģelis}}
 
{{Written by|Māris Diņģelis}}
 
{{About topic|Komercveikali, komerccenas}}
 
{{About topic|Komercveikali, komerccenas}}

Pašreizējā versija, 2012. gada 15. maijs, plkst. 10.50

— Vai cenu maiņa norisa tā, kā valdība bija plānojusi?

Arnis Kalniņš, LR MP priekšsēdētāja vietnieks:

— Jā. Mēs jau pagājušā gada vasarā izstrādājām valdības programmu, devām to apspriest parlamentā. Cenu maiņas process bija ļoti konkrēti pamatots, arī kompensāciju procents bija noteikts.

— Vai paredzējāt arī sabiedrības neapmierinātību?

— Neapšaubāmi. Mēs taču redzējām, kāds bija cenu maiņas laiks Austrumeiropas valstīs.

Bet galvenais, ka nenotika vienkārša cenu palielināšana. Mēs pārkārtojam veco ekonomisko sistēmu. Līdz šim daudzas nozares pārtika no budžeta dotācijām. Šī sāpīgā kļūda agri vai vēlu bija jālabo neatkarīgi no jebkādām emocijām.

— Kāda ir jūsu attieksme pret arodbiedrību pašreizējo nostāju neaicināt, bet atbalstīt streikus?

— Arodbiedrībai, ja tā grib saglabāt vispāratzītas organizācijas statusu, ir jāstrādā lietišķi. Labi, ka viņi par to domā, un neesmu pret to.

No otras puses, valdībai un parlamentam nav personiskas intereses piekrist arodbiedrībām, tāpēc labāk ir meklēt kopīgu ceļu, kā var izkļūt no haosa. Ja arodbiedrības strādātu aktīvāk, tās būtu ļoti labs izpalīgs. Tās palīdzētu atrast ikvienu negatīvu niansi saimnieciskajā likumdošanā, un valdība to novērstu. Viņi darītu mūs uzmanīgus.

Pirms aktīvi aicina uz streikiem, vajag vispusīgi izvērtēt saimniecisko situāciju — cenu mainīšanas iemeslu. Ja viņi novērtētu, ka mūsu argumentācija nav pieņemama, nākamais solis var būt aicinājums uz streikiem.

— Bet arodbiedrības paziņoja, ka ne īpaši veiksmīga diskusija ar valdību jau notikusi.

— Tajā piedalījās A. Siliņa vietnieks. Viņš aktīvi piedalās arī ekonomiskās reformas komisijas sēdēs.

— Kāda tad bija viņa nostāja?

— Vienmēr darīja mūs uzmanīgus, piemēram, tas, kā lai risina sadārdzinājumu ēdnīcās, kā lai dzīvo tās sabiedriskās organizācijas, ko nefinansē no budžeta, tostarp arī arodbiedrības.

— Vai, jūsuprāt, situācija pašlaik ir sarežģīta?

— Tā ir normāla, tikai es gribētu, lai visos informācijas līdzekļos lielāku vērību veltītu saimnieciskiem jautājumiem.

 

M. Diņģelis