Atšķirības starp "773312" versijām

No Barikadopēdija
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1991/08/21 |Issue number=108 |Page number=1 |Original title=Francija |Source file=lajn1991n108_001_11 |Abstract= }} {{About topic|Augusta pučs, 1991}} {{About domain|Politika}} {{About domain|Bruņotie spēki un karadarbība}} {{About year|1991}}Preses konferencē Parīzē Miterāns atzinis, ka nepieciešams sasaukt Eiropas Padomi 12 Eiropas Asociācijas valstu vadītāju līmenī, lai izvērtētu stāvokli Padomju Savienībā.
+
{{Newspaper Article
 +
|Article in=Latvijas Jaunatne
 +
|Published on=1991/08/21
 +
|Issue number=108
 +
|Page number=1
 +
|Original title=Francija
 +
|Source file=lajn1991n108_001_11
 +
}}
 +
{{About topic|Augusta pučs, 1991}}
 +
{{About domain|Politika}}
 +
{{About domain|Bruņotie spēki un karadarbība}}
 +
{{About person|Fransuā Miterāns}}
 +
{{About person|Mihails Gorbačovs}}
 +
{{About person|Boriss Jeļcins}}
 +
{{About place|Maskava}}
 +
{{About place|Francija}}
 +
{{About place|Parīze}}
 +
{{About year|1991}}
 +
Preses konferencē Parīzē Miterāns atzinis, ka nepieciešams sasaukt Eiropas Padomi 12 Eiropas Asociācijas valstu vadītāju līmenī, lai izvērtētu stāvokli Padomju Savienībā.
  
 
Prezidenta kanceleja izplatījusi deklarāciju, kurā teikts, ka «Francija iestājas par to, lai jaunie Maskavas vadītāji garantētu, ka netiks apdraudēta M. Gorbačova un B. Jeļcina dzīvība un brīvība.»
 
Prezidenta kanceleja izplatījusi deklarāciju, kurā teikts, ka «Francija iestājas par to, lai jaunie Maskavas vadītāji garantētu, ka netiks apdraudēta M. Gorbačova un B. Jeļcina dzīvība un brīvība.»

Versija, kas saglabāta 2012. gada 11. augusts, plkst. 20.59

Preses konferencē Parīzē Miterāns atzinis, ka nepieciešams sasaukt Eiropas Padomi 12 Eiropas Asociācijas valstu vadītāju līmenī, lai izvērtētu stāvokli Padomju Savienībā.

Prezidenta kanceleja izplatījusi deklarāciju, kurā teikts, ka «Francija iestājas par to, lai jaunie Maskavas vadītāji garantētu, ka netiks apdraudēta M. Gorbačova un B. Jeļcina dzīvība un brīvība.»