426117

Tenu Vare

«Latvijas Jaunatne», 1990. gada 21. marts, Nr. 53

Avots: Latvijas Jaunatne Nr.: 53 Datums: 21.03.1990 Tirāža: 246000"" can not be assigned to a declared number type with value 246000. Lappuse: 3 Virsraksts: Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1990) Rubrika: Tēmas: Baltijas republiku sadarbība Igaunija - Ko tie mūsu kaimiņ' dar', 1989., 1990 Igaunijas Interfronte Igaunijas Pilsoņu kongress Igaunijas neatkarības cīņas Tautas fronte Igaunijā Nozares: Politika Organizācijas: Igaunijas Tautas fronte Interfronte, Igaunijas Mediji: «Päevaleht», laikraksts (Igaunija) Cilvēki: Juhans Āre, Georgs Otss Vietas: Igaunija, Kohtlajerve, Narva, Tallina Notikums: Gads: 1990

Aizvadītā nedēļa Igaunijā sākās ar Igaunijas Pilsoņu kongresu, kas izvēlēja Igaunijas Pilsoņu komiteju 71 cilvēka sastāvā. Par tās priekšsēdētāju kļuva Tune Kelams.

Trešdien Brīvības laukumā notika mītiņš, ko organizēja Igaunijas interfrontes padomju cilvēku tiesību aizstāvēšanas komiteja. Mītiņš bija saistīts ar gaidāmajām parlamenta vēlēšanām. Dienas vidū sapulcējās neparedzēti daudz ļaužu, kā ziņo, — pat līdz 20 tūkstošiem. Valsts autoinspekcija šai kustībai piesūtīja rēķinu 700 rubļu apmērā, jo šī cilvēku kopāpulcēšanās bija nesankcionēts mītiņš un traucēja transporta kustību Tallinas ielās. Šai mītiņā tā organizētāji pasludināja 14. martu par padomju cilvēku tiesību aizsardzības dienu. Tamlīdzīgas sapulcēšanās notika arī Kohtla-Jervē, Sillamē un Narvā.

Ceturtdien kā atbildes gājiens bija Igaunijas Tautas frontes rīkotais mītiņš tai pašā Brīvības laukumā Tallinā, arī Kohtla-Jervē un Narvā. Tajā galvenokārt runāja par gaidāmajām vēlēšanām.

15. martā notika Igaunijas Augstākās Padomes pēdējā sesija. Daudzi domāja, ka tāpat kā Lietuvā tajā tiks skarts jautājums par Igaunijas neatkarības pasludināšanu. Deputāts Juhans Āre šo jautājumu izvirzīja apspriešanai, taču pat puse deputātu nenobalsoja par tā iekļaušanu sesijas darba kārtībā. Šādi atkal tika parādīta parlamenta greizā «seja». Par telegrammas nosūtīšanu PSRS Augstākajai Padomei, lai apliecinātu Igaunijas nostāju neatkarības jautājumā, balsoja mazāk nekā puse no parlamenta deputātiem. Sesija norisa klusi un mierīgi, tika izteikta pateicība Arnoldam Rītelam par AP darbu, jo pēdējā pusotra gada laikā tomēr ir pieņemts daudz nozīmīgu lēmumu, likumu un citu dokumentu.

Svētdien Igaunijā bija Augstākās Padomes vēlēšanas. Tās norisa bez starpgadījumiem. Precīzas ziņas par vēlēšanu iznākumu būs tikai piektdien, taču jau tagad ir skaidrs, ka tikai ar grūtībām parlamentā izdosies iekļūt divām trešdaļām progresīvi noskaņotu deputātu. Pirms šīm vēlēšanām Igaunijas Sieviešu savienība vērsās pie visām republikas sievietēm ar aicinājumu mudināt savus vīrus būt saprātīgiem, atdot savas balsis par tiem deputātu kandidātiem, kas nepieļaus, ka turpmākie notikumi varētu attīstīties uz bēdu un asiņu fona.

Igaunijā ar 1. martu bija paredzēts ieviest pircēju vizītkartes, taču iedzīvotāji pret tām izturas ar lielu vienaldzību un ir iespējams, ka tās netiks izsniegtas līdz pat aprīlim.

Narvā norisinājās 4. kinofestivāls, kur bija pārstāvēta visu žanru igauņu kinematogrāfija. Interesanti, ka līdz šim šādi ir festivāli organizēti vienīgi Tallinā, bet nu tas «pārcēlies» uz Igaunijas perifēriju. Vēl šai nedēļā republiku pāršalks tradicionālās G. Otsa muzikālās dienas. Ir ieradušies mūziķu vieskolektīvi no ASV un Zviedrijas.

 

TENU VARE,

redaktora vietnieks