Atšķirības starp "380986" versijām
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1991/01/15 |Issue number=4 |Page number=2 |Original title=V. Martinsons: Streikot ir amorāli |In section=Pēc Ministru Padomes lēmuma |Source file=lajn1991n004_002_03 }} {{Written by|Māris Diņģelis}} {{Written by|Guntis Rozenbergs}} {{About topic|Streiki Latvijā 1990, 1991}} {{About topic|Tirgus ekonomika}} {{About topic|Komercveikali, komerccenas}} {{About domain|Rūpniecība}} {{About domain|Politika}} {{About person|Vladimirs Martinsons}} {{About person|A. Karovs}} {{About person|Ivars Bražis}} {{About media|Latvijas Rūpniecības uzņēmumu asociācija}} {{About place|Daugavpils}} {{About year|1991}} Ražošanas apvienībā «Radiotehnika" ir trīs uzņēmumi. Vienam no tiem — Popova rūpnīcai, lai kompensētu cenu paaugstināšanu, būtu bijis jāmaksā strādniekiem apmēram 2 250 000 rubļu ceturksnī. Pēc LR Ministru Padomes lēmuma par 66 rubļu kompensācijas atbrīvošanu no ienākuma un sociālā nodokļa rūpnīcas pirmā ceturkšņa tēriņi būs par 500 000 rubļiem mazāki. | + | {{Newspaper Article |
| + | |Article in=Latvijas Jaunatne | ||
| + | |Published on=1991/01/15 | ||
| + | |Issue number=4 | ||
| + | |Page number=2 | ||
| + | |Original title=V. Martinsons: Streikot ir amorāli | ||
| + | |In section=Pēc Ministru Padomes lēmuma | ||
| + | |Source file=lajn1991n004_002_03 | ||
| + | }} | ||
| + | {{Written by|Māris Diņģelis}} | ||
| + | {{Written by|Guntis Rozenbergs}} | ||
| + | {{About topic|Streiki Latvijā 1990, 1991}} | ||
| + | {{About topic|Tirgus ekonomika}} | ||
| + | {{About topic|Komercveikali, komerccenas}} | ||
| + | {{About domain|Rūpniecība}} | ||
| + | {{About domain|Politika}} | ||
| + | {{About person|Vladimirs Martinsons}} | ||
| + | {{About person|A. Karovs}} | ||
| + | {{About person|Ivars Bražis}} | ||
| + | {{About media|Latvijas Rūpniecības uzņēmumu asociācija}} | ||
| + | {{About place|Daugavpils}} | ||
| + | {{About event|E1991010301}} | ||
| + | {{About year|1991}} | ||
| + | Ražošanas apvienībā «Radiotehnika" ir trīs uzņēmumi. Vienam no tiem — Popova rūpnīcai, lai kompensētu cenu paaugstināšanu, būtu bijis jāmaksā strādniekiem apmēram 2 250 000 rubļu ceturksnī. Pēc LR Ministru Padomes lēmuma par 66 rubļu kompensācijas atbrīvošanu no ienākuma un sociālā nodokļa rūpnīcas pirmā ceturkšņa tēriņi būs par 500 000 rubļiem mazāki. | ||
— Valdības lēmumu uzņēmu ar gandarījumu, — teica Vladimirs Martinsons, r/a «Radiotehniķis" ģenerāldirektors, Latvijas rūpniecības uzņēmumu asociācijas priekšsēdētājs. | — Valdības lēmumu uzņēmu ar gandarījumu, — teica Vladimirs Martinsons, r/a «Radiotehniķis" ģenerāldirektors, Latvijas rūpniecības uzņēmumu asociācijas priekšsēdētājs. | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 1. maijs, plkst. 17.50
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Ražošanas apvienībā «Radiotehnika" ir trīs uzņēmumi. Vienam no tiem — Popova rūpnīcai, lai kompensētu cenu paaugstināšanu, būtu bijis jāmaksā strādniekiem apmēram 2 250 000 rubļu ceturksnī. Pēc LR Ministru Padomes lēmuma par 66 rubļu kompensācijas atbrīvošanu no ienākuma un sociālā nodokļa rūpnīcas pirmā ceturkšņa tēriņi būs par 500 000 rubļiem mazāki.
— Valdības lēmumu uzņēmu ar gandarījumu, — teica Vladimirs Martinsons, r/a «Radiotehniķis" ģenerāldirektors, Latvijas rūpniecības uzņēmumu asociācijas priekšsēdētājs.
— Šķiet, ka arī citu uzņēmumu vadītāju attieksme pret to ir pozitīva.
Šovakar (16. janv.) ir paredzēta Latvijas Rūpniecības uzņēmumu asociācijas locekļu sapulce. Rīta pusē V. Martinsons tomēr bažījās, ka no 57 LRVA pārstāvjiem uz tikšanos visi neatnāks.
— Atšķirīgas domāšanas nianses diemžēl pārvēršas par nepārdomātas darbības cēloņiem, — secināja V. Martinsons, domādams par dažu uzņēmumu vadītāju attieksmi pret valdības politiku. Viņš neatbalstīja Daugavpils pievadķēžu rūpnīcas direktora, vienlaikus arī streiku komitejas pārstāvja A. Karova uzvedību Ministru Padomes sēdē, kad daugavpilietis savas pilsētas darba kolektīvu vārdā pieprasīja valdības atkāpšanos.
— Pašreiz streikot ir amorāli, — atzina V. Martinsons.
M. Diņģelis
***
VEF ģenerāldirektors Ivars Bražis, tikdamies ar kolektīvu, pastāstīja, ka ražošanas apvienībai gadā būtu vajadzējis apmēram 16 miljonus rubļu, lai strādājošajiem izmaksātu algas pielikumu sakarā ar cenu paaugstināšanu. Pēc pēdējā valdības lēmuma, kas uzņēmumus uz laiku atbrīvo no sociālā nodokļa maksāšanas, ceturksnī vajadzēs par 1 100 000 rubļiem mazāk. Pēc valdības pagaidu piekāpšanās — lēmumu «mīkstināšanas" — arī strādnieki būs tikai ieguvēji, proti, no 66 rubļu piemaksas neatvilks ienākuma nodokli. I. Bražis atradīs iespēju palielināt algu otrajā un trešajā maiņā strādājošajiem, tam atvēlot 100 000 rubļu. Vefā visiem kompensēs 50% transporta izdevumu. Dzīves dārdzība arvien pieaug, tāpēc, lai arī turpmāk varētu palielināt algu, apvienībai jāsamazina produkcijas pašizmaksa, jāizpilda biznesa plāni un līgumi, kas noslēgti ar 700 partneriem visā savienībā, jāpārskata produkcijas cenas. Telefonaparāti un radiotranzistori jau maksājot dārgāk. Pēc ģenerāldirektora uzskata, virzība uz tirgus ekonomiku ir sarežģīta un tikai ar pamatīgu darbu tā varot kļūt mazāksāpīga. Tie uzņēmumi, kas protestē, varbūt vienkārši grib slinkot — dzīvot pa vecam.
G. Rozenbergs
