Trauksmes laiks

No Barikadopēdija
Versija 2012. gada 17. septembris, plkst. 07.26, kādu to atstāja Andrejs (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)


Pierakstījis R. Bērziņš

No Aizputes izbraucām aptuveni astoņos no rīta. Katrā braucienā, ko organizēja Aizputes domes deputāti sadarbībā ar Tautas fronti, bija trīsdesmit cilvēki. Šādi braucieni notika divu nedēļu garumā. Tie, kas brauca no Aizputes, aizstāvēja Radiomāju, bet tika aizstāvētas arī citas Rīgas svarīgākās iestādes. Visi brauca uz Rīgu brīvprātīgi.

Pa dienu pie Radionama nebija daudz cilvēku, bet naktī gan. Mežinieki piegādāja malku, ar kuru kurināja ugunskurus un taisīja barikādes gan Doma laukumā, gan arī citur. Rīdzinieki aizstāvjiem nesa ēst un siltu tēju. Mēs apzinājāmies, ka jāaizsargā tas, kas bija panākts, nevis jānonāk atpakaļ "mērkaķu krātiņā". Radio un televīzija jau tajā laikā nepakļāvās Maskavai. Jelgavā bija radio, kas raidīja krievu valodā un centās ļaudis iebiedēt. Tur stāstīja, ka visi tiks iznīcināti. Tauta klausījās abus un salīdzināja. Gaiss bija trauksmes pilns.

Rīgā cilvēki bija sabraukuši no visas Latvijas. Tur varēja starp aizstāvjiem sastapt arī sen neredzētus paziņas. Radionamā bija sanesti akmeņi, lai vajadzības gadījumā varētu aizsargāties no krievu armijas. Arī trepēs bija barikādes. Naktīs muzicēja muzikanti, lai būtu jautrāk, bet pa dienām debesīs lidinājās krievu izlūku helikopters.

Mājās braucot, visi bija noguruši, bet savu pienākumu izpildījuši.

Pierakstījis R. Bērziņš